No premjera amata kandidātiem augstākā publicitāte V. Dombrovskim

Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie rezultāti liecina, ka iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% barjeru vēlēšanās ir pārvarējušas piecas partiju apvienības – “Vienotība”, Politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” (SC), “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS), “Par Labu Latviju” (PLL) un Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (VL-TB/LNNK).

10.Saeimā “Vienotība” ieguvusi 33 vietas, SC – 29 vietas, ZZS – 22 vietas, bet PLL un VL-TB/LNNK katra pa 8 vietām.

Sabiedrībā izskanējusī informācija liecina, ka prezidents veidot jauno ministru kabinetu visticamāk aicinās pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski, kura pārstāvētā politiskā apvienība vēlēšanās guva vislielāko vēlētāju atbalstu.

Lursoft, veicot publikāciju monitoringu laikrakstu bibliotēkā www.news.lv, ir apkopojis 10. Saeimā iekļuvušo politisko apvienību izvirzīto premjera amata kandidātu publicitāti.

Kopumā Saeimā iekļuvušo politisko apvienību izvirzīto ministra prezidenta amata kandidātu vārdi gada pirmajos deviņos mēnešos minēti 12 887 reizes, no kurām 7 695 rakstos figurējis pašreizējā premjera V. Dombrovska vārds.

Nebūtu pareizi apgalvot, ka to partiju, kuras 10.Saeimā saņēmušas lielāko vietu skaitu, ministru prezidenta amatu kandidāti var lepoties arī ar augstāko publicitāti.

Lai arī SC nākamajā Saeimas sasaukumā ieņems 29 vietas, partiju apvienības ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Urbanovičs pirmajos deviņos mēnešos pieminēts vien 835 publikācijās, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem. Jāpiebilst, ka zemāks publicitātes reitings reģistrēts vien pašreizējam eiroparlamentārietim un premjerministra amata kandidātam no VL – TB/LNNK saraksta – Robertam Zīlem.

Presē Roberta Zīles vārds visbiežāk minēts saistībā ar politiķa izteikumiem par ekonomiskajiem procesiem Latvijā. Tā, piemēram, R. Zīle paudis viedokli, ka darbaspēks no Ķīnas Latvijai ir vēlamāks nekā no kaimiņzemes Krievijas un sadarbībā ar Krieviju vienīgajam kritērijam jābūt ekonomiskajai efektivitātei. Tāpat arī parlamentārietis pārstāv viedokli, ka Latvijas nodokļu sistēma ir jāmaina un kapitāla pieauguma nodoklim būtu jānosaka neapliekamais minimums. Jāpiebilst, ka R. Zīle Latvijas politikā sev redz vairs tikai vienu izaicinājumu – premjera krēslu.

No izvirzītajiem premjera amata kandidātiem otra zemākā publicitāte bijusi 9. Saeimas SC frakcijas priekšsēdētājam Jānim Urbanovičam, kurš presē lielākoties paudis savas pārstāvētās partijas viedokli. Tā, piemēram, J. Urbanovičs piedāvājis saīsināt un vienkāršot fiziskās personas maksātnespējas atzīšanas procesu un paudis nostāju, ka par “Parex bankas” restrukturizāciju nedrīkst lemt aiz slēgtām durvīm.

Salīdzinot ar pārējiem premjera amata kandidātiem, publicitātes līderis iepriekšējos deviņos mēnešos bijis pašreizējais ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Augstākais publicitātes reitings V. Dombrovskim bijis šī gada martā, kad ministru prezidents pieminēts 1 248 rakstos.

Šogad otra augstākā publicitāte reģistrēta pašreizējam Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam Aināram Šleseram, kurš vēlēšanās startēja no apvienības PLL. Laikā pirms vēlēšanu aģitācijas sākšanās A. Šlesera vārds medijos lielākoties ticis saistīts ar galvaspilsētas attīstības plāniem, savukārt pēdējos mēnešos Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks sabiedrībā aktīvi klāstījis savu viedokli par turpmāko valsts ekonomikas attīstību un darbiem, kurus nepieciešams realizēt nākamajam premjeram, lai panāktu valsts iedzīvotāju labklājību.

Trešajā vietā publicitātes TOPā ierindojies pašreizējais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, kuru kā potenciālo premjera kandidātu izvirzījusi ZZS. Pirmsvēlēšanu laikā A. Lemberga vārds presē bieži izskanējis saistībā ar skandalozajām Lato Lapsas publikācijām, kurās aplūkotas ne tikai paša A. Lemberga, bet arī viņa ģimenes locekļu finanšu darījumi.

Papildu informācija:

Lursoft Laikrakstu bibliotēka: www.news.lv

Lursoft Publicitātes indekss: http://news.lv/publicity