Lursoft news

Jaunu komercsabiedrību veidošanās reģionos notiek nevienmērīgi

2008. gada 7. janvāris

04.01.2008.
SIA “Lursoft IT” (Lursoft) sadarbībā ar Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistru (UR) veicis pētījumu, kurā tiek
analizētas dažas komercdarbības attīstības tendences
Latvijā 2007.gadā.

Jaunu komercsabiedrību veidošanās valsts
reģionos 2007. gadā joprojām notikusi nevienmērīgi, taču
vērojamas decentralizācijas tendences

Atbilstoši
Lursoft sadarbībā ar UR aprēķinātajai statistikai,
2007.gadā ir reģistrēti 14,207 uzņēmumi un
komercsabiedrības, kas ir lielākais jaunreģistrēto
komercdarbības subjektu skaits pēdējo 13 gadu laikā. Pirmo
reizi pēc absolūtā uzņēmumu skaita pieauguma gadā Rīga un
Rīgas rajons noslīdējuši uz 24.vietu, salīdzinot ar
uzņēmumu kopskaita pieaugumu citos rajonos.

Lai arī
2007. gadā tika likvidēts lielākais darbību neveicošo un
Komerclikuma prasībām neatbilstošo uzņēmumu skaits Latvijas
vēsturē viena gada laikā – 11,186 uzņēmumi, tomēr,
līdzīgi kā 2006.gadā, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits
pārsniedz likvidēto uzņēmumu skaitu. Visos valsts rajonos
absolūtais uzņēmumu skaits, lai arī nedaudz, tomēr ir
palielinājies un valstī kopumā nelikvidēto uzņēmumu
kopskaits ir pieaudzis par 1,94%.

Jaundibināto uzņēmumu skaits visā valstī pagājušā gadā
ir pieaudzis par 5.99%, salīdzinot ar jaundibināto uzņēmumu
skaitu 2006. gadā, kas ir ievērojami mazāk. Tomēr, ja 2006.
gadā jaunu uzņēmumu dibināšanas pieauguma tempi bija ar
mīnusa zīmi 10 rajonos, tad 2007. gadā likvidēto uzņēmumu
skaita pārsvars par jaunreģistrētajiem uzņēmumiem fiksēts
tikai 3 rajonos.

Jākonstatē, ka uzņēmumu skaita pieauguma tendences rajonos
nav būtiski mainījušās. Rīgā un Rīgas rajonā, kurā
atrodas 52,4% no visiem Latvijas uzņēmumiem, 2007. gadā
nodibinātas 67,9% (2006. gadā -70.7%) no visām valstī
reģistrētajām jaunajām komercsabiedrībām. Taču, tā kā
2007. gadā vislielākais likvidēto uzņēmumu skaits bija arī
Rīgā (un rajonā), pēc jaunu uzņēmumu skaita pieauguma –
1,07%, Rīgas reģions pirmoreiz vēsturē ir noslīdējis uz 24.
vietu. Aiz Rīgas pēc šā rādītāja palikuši tikai Tukuma
(pieaugums- 0,79%), Balvu (0,54%) un Valkas (0,37%) rajoni ar
pilsētām. Turklāt, Valkas rajonā 2007. gadā par 25% ir
samazinājies jaundibināto uzņēmumu skaits, salīdzinot, kā
tas bija gadu iepriekš.

Visstraujāk
nelikvidēto uzņēmumu absolūtais skaits ir palielinājies
Jelgavā un Jelgavas rajonā (par 6,65%), Ogres rajonā (5,12%),
Daugavpils rajonā (4,07%)

Vairāk
informācijas un ik dienas atjaunotas bezmaksas statistikas
atskaites par uzņēmumu dibināšanas dinamiku Latvijas rajonos
atrodamas: http://www.lursoft.lv/stat/region.html

Bezmaksas
datu apstrādes pakalpojumus par jebkuru Latvijā reģistrētu
uzņēmumu tiešsaistes režīmā ikviens interesents var iegūt
UR un Lursoft mājas lapās: http://www.ur.gov.lv
vai http://www.lursoft.lv

Tiešo investīciju uzņēmumu
pamatkapitālā uzkrātais apjoms uz 2007. gada beigām pieaudzis
par 15,3%

Lursoft,
apkopojot statistikas rādītājus, konstatējis, ka
pagājušajā gadā tiešo investīciju uzņēmumu
pamatkapitālā uzkrātais (akumulētais) apjoms uz gada beigām
ir pieaudzis par 15,3%, salīdzinot ar tā vērtību 2006. gada
beigās, pārsniedzot 1,9 miljardus latu. Šis straujais
ārvalstu tiešo investīciju Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos
pieauguma temps ir saglabājies iepriekšējā gada augstajā
līmenī, bet to ietekmēja fakts, ka pagājušā gadā tika
likvidēti 11,186 uzņēmumi (tai skaitā arī ar ārvalstu
kapitālu), kuri normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nebija
pārreģistrējušies komercreģistrā.

Investīciju
akumulētā kapitāla gada beigās pieauguma vērtības pret
iepriekšējo gadu bija: 16,73% – 2006. gadā, 5,93% -2005.gadā,
3,08% – 2004.gadā.

Augstais
ārvalstu investīciju pieauguma temps liecina par ārvalstu
investoru uzticības pieaugumu Latvijas ekonomikai, kas izpaužas
kā jaunu ārvalstu uzņēmumu dibināšana, ārvalstu uzņēmumu
pamatkapitālu paaugstināšana, gan kā veiksmīgāko vietējo
uzņēmumu pārpirkšana.

Tab.1. Ārvalstu kapitāla īpatsvars (%) Latvijas uzņēmumu
pamatkapitālā

gads ārvalstu kapitāla
īpatsvars (%) Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā

1991

0,5

1992

0,6

1993

2,0

1994

4,9

1995

6,1

1996

7,6

1997

10,3

1998

12,1

1999

13,3

2000

14,5

2001

16,6

2002

17,6

2003

18,7

2004

18,7

2005

18,9

2006

21,0

2007

23,3

Līdz 2008.
gada sākumam Latvijas komercsabiedrību pamatkapitālos ir
ieguldītas 13.262 ārvalstu personu (komercsabiedrību)
investīcijas kopumā no 118 valstīm, un pēc tiešo
investīciju pamatkapitālā apjoma pirmajās vietās atrodas
mūsu tuvāko kaimiņvalstu investori – Igaunija ar 276,7
miljoniem latu, Zviedrija ar 202,7 miljoniem latu, Dānija ar 184
miljoniem latu, Norvēģija ar 162,8 miljoniem latu.

Diemžēl,
ņemot vērā tādu valstu, kā piemēram, Vācijas un ASV
uzņēmumu nepārreģistrēšanos komercreģistrā, pagājušā
gadā būtiski (pat vairāk kā par 10%) samazinājās
kopuzņēmumu skaita īpatsvars ar šīm valstīm- tika
likvidēti (un „aizplūda” investīcijas) lielākā apjomā,
nekā tika nodibināti jauni uzņēmumi ar šo valstu
uzņēmumiem. Salīdzinoši – lai arī pagājušā gadā tika
likvidēti daudzi Krievijas kopuzņēmumi, tika radīti arī
daudzi jauni, tādēļ kopuzņēmumu kopskaits samazinājies
tikai par 6, bet ienākušo investīciju pārsvars pār
„izgājušajām” investīcijām bija 12 miljoni latu. Kopumā
Krievija pēc kopuzņēmumu kopskaita (2182) saglabā 1.vietu,
bet pēc tiešo investīciju apjoma uzņēmumu pamatkapitālos
– 6. vietu ar 123,4 miljoniem latu.

Lursoft atgādina, ka atbilstoši
tā noteiktajai metodoloģijai, tiešo uzkrāto investīciju
pamatkapitālā aprēķiniem tiek uzskaitītas ne tikai
ienākušās investīcijas, bet arī izejošās, jo tiek
pieņemts, ka gadījumos, ja uzņēmums tiek likvidēts, tiek
samazināta ārvalstu kapitāla apjoms, vai ārvalstnieka
kapitāla daļas pārpērk Latvijas rezidenti, investīcijas
„aiziet” no valsts. Aprēķinos, zināmu kļūdu (dažu
procentu robežās) var veidot akciju sabiedrībās veidotās
investīcijas, jo joprojām daudzas slēgtās akciju sabiedrības
nepilda normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā par
akcionāru sastāva izmaiņu reģistrāciju, turpinot atrasties
„vietējā ofšora” statusā.

Tāpat, par investīciju izcelsmes
valsti tiek uzskatīta valsts, kuras uzņēmums vai pilsonis ir
ieguldījis investīcijas, tālāk neanalizējot investīcijām
piesaistīto līdzekļu izcelsmi. Līdz ar to, skatoties valstu
griezumā, iespējams ievērojami lielāku investīciju daļu
veido Krievijas investīcijas, kas ieguldītas caur ofšoru
valstīm, kā arī daļa t.s. investīciju, iespējams ir
Latvijas pilsoņu caur zemo nodokļu zonām ieguldītie
līdzekļi.

Attiecībā uz pēdējiem gan
jāpiebilst, ka šāda veida nodokļu optimizācijas mehānismus
Latvijas rezidenti izmanto arvien retāk, jo Latvijā ir sākusi
normalizēties nodokļu politika un līdz 15% ir samazināts
iepriekš nesamērīgi augstais uzņēmuma ienākuma nodoklis. To
liecina arī piemēram, ar ASV veidoto kopuzņēmumu skaita
ievērojamais samazinājums (no 1594 kopuzņēmumiem 2004. gada
beigās līdz 1123 2007. gada beigās). Lai arī ASV nereti ir
gatava „mācīt” citas valstis par „līdzekļu plūsmas
caurspīdīguma” tēmu, virkne tai piederošu teritoriju,
īpaši jau Delavēras štats, joprojām ir iecienīta
„ārvalstu investoru” atrašanās vieta.

Viens no būtiskākajiem
mehānismiem „ēnu ekonomikas” samazināšanai un ārvalstu
investīciju piesaistei ir salīdzinājumā ar citām valstīm
konkurētspējīgas, vienkāršas un iespējami zemas nodokļu
politikas ieviešana. Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijai nav
dabas resursu un savukārt darbaspēka un energoresursu izmaksas
tuvojas Eiropas līmenim.

Tādēļ par prioritāriem būtu
uzskatāmi sekojoši pasākumi: reinvestētās peļņas
neaplikšana ar nodokļiem, nekustamā īpašuma nodokļa likmes
pazemināšana 8-10 reizes (0,1- 0,15% esošā 1,5% no tirgus
vērtības), nodokļu aprēķina mehānismu vienkāršošana
mikrouzņēmumiem, birokrātiskā sloga samazināšana
uzņēmumiem. Globālā ekonomika nepazīst robežas, tādēļ
valsts, lai attīstītu uzņēmējdarbību savā teritorijā, var
konkurēt tikai ar efektīviem (lētiem un ātriem)
uzņēmējdarbības pārvaldes mehānismiem un saprātīgu
(sabalansēti zemāku) nodokļu politiku, salīdzinot vismaz ar
tuvākajām kaimiņvalstīm.

***

Vairāk
informācijas un ik dienas atjaunotas bezmaksas statistikas
atskaites atrodamas: http://www.lursoft.lv/stat/

Papildus informācija:

Lursoft datu
bāzes: http://www.lursoft.lv/
Lursoft abonēšanas centrs: http://www.lursoft.lv/?a=29&v=lv

Meklēšanas portāls Latne.lv http://www.latne.lv

Autors

Lursoft