Lursoft news

2007. gada pirmajos 6 mēnešos nodibināti par 14,3% vairāk komercsabiedrību

2007. gada 16. jūlijs

SIA „Lursoft” (Lursoft) sadarbībā ar Latvijas
Republikas Uzņēmumu reģistru (UR) veicis pētījumu, kurā
analizēta komercdarbības rādītāju statistika par 2007.gada
pirmajiem 6 mēnešiem un izvērtētas ekonomiskās attīstības
tendences.

Pētījumā konstatēts, ka šī gada pirmajos 6
mēnešos valstī turpinās straujš vairāku komercdarbības
aktivitātes rādītāju pieaugums. Šajā periodā ir
reģistrētas 7525 jaunas komercsabiedrības un uzņēmumi, un
tas ir augstākais rādītājs pēdējo 13 gadu laikā (1994.
gada pirmajos 6 mēnešos tika nodibināti 10510 jauni
uzņēmumi, un kopš 1994. gada šī rādītāja vērtība ir
kritusies). Pirmajos 6 mēnešos ir reģistrēti par 14,36%
vairāk jaunu komersantu, kā pagājušā gadā tādā pašā
periodā. Taču, analizējot šo rādītāju pieauguma tempus,
jāsecina, ka tie stabilizējās, jo 2006. gada pirmajos 6
mēnešos šis rādītājs bija 26,3%. Apskatot arī pagājušo
gadu kopumā, jāsecina, ka šis rādītājs bija augstāks,–
2006. gadā tika nodibināti par 22,6% vairāk jaunu uzņēmumu,
kā iepriekšējā – 2005. gadā.
Respektīvi, lai arī strauji pieaug jaunu uzņēmumu
dibināšana, tās tempi ir mazāki, kā gadu iepriekš, kā arī
kā vidējie rādītāji iepriekšējā gada periodā.

Gada pirmie 6 mēneši Jaundibināto
subjektu skaits
2002 3124
2003 3708
2004 4826
2005 5210
2006 6581
2007 7525

Latvijas nodokļu politikas konkurētspēja ES
valstu starpā, ES finansējuma un tirgus pieejamība, politiskā
stabilitāte attiecībā uz komercdarbības regulējumu ir tie
faktori, kas ļāvuši pēdējos gados arvien vairāk cilvēkiem
iesaistīties komercdarbībā. Būtisks faktors ir arī UR
aktivitātes normatīvo aktu skaidrošanā, birokrātisko
šķēršļu samazināšanā un reģistrācijas procesa
vienkāršošanā un caurspīdīgumā.

Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie
akti jau vairākus gadus paredz iespēju nodibināt komersantus
pat 4 stundu laikā un maksimālais pieteikumu izskatīšanas
termiņš ir 3 dienas un tie ir vieni no labākajiem
rādītājiem pasaulē. Iesniegto dokumentu „kustībai” UR
lietvedībā ir iespējams sekot, izmantojot UR mājas lapu
Internetā. Kopš 2006.gada 1. jūlija atsevišķos gadījumos ir
iespējams reģistrēt komercsabiedrību un apliecināt parakstus
pašā UR, nevis pie zvērināta notāra, kas ievērojami
samazina kopējo reģistrācijas procesa laiku un līdz ar to
arī izmaksas. Šo pakalpojumu gada laikā ir izmantojušas 7446
personas – gandrīz katrā otrā gadījumā, kad tiek dibināti
individuālie komersanti un viendibinātāju SIA. Latvija
joprojām pēc nelikvidēto uzņēmumu skaita nav ekonomiski
aktīvāko valstu vidū, t.i. – uz 10,000 iedzīvotājiem
reģistrēti tikai 66,3 uzņēmumi.

Kreditēšana izmantojot komercķīlas.
Darījumu skaita pieaugums 25,2%, darījumu apjoma pieaugums –
69,6%

Lursoft pētījumā konstatēts, ka, izmantojot
komercķīlu kā kredīta (arī līzinga u.c.) nodrošinājuma
mehānismu, valstī turpina palielināties kreditēšanas
pieauguma tempi. Šī gada 6 mēnešos noslēgti 12886
komercķīlas līgumi par kopējo maksimālo prasījumu summu
8,5� miljardi latu. 2007. gada pirmajos 6 mēnešos darījumu
skaita ziņā pieaugums pret analoģisku periodu iepriekšējā
gadā ir par 25,2% lielāks. Savukārt, iepriekšējā 2006.
gadā šis rādītājs bija 16,4%, kas liecina, ka gada sākumā
ievērojami aktivizējušies kredīta ņēmēji saistībā ar
paredzamajiem pretinflācijas pasākumiem. Tajā pašā laikā,
salīdzinot kopējās nodrošinājuma maksimālās prasījuma
summas ar pagājušā gada 6 mēnešiem, jāsecina, ka pieaugums
ir bijis 69,6%, kas, lai arī ir liels pieaugums, tomēr ir
mazāks nekā iepriekšējos gados līdzīgā laika periodā –
piemēram, 2006. gadā šis rādītājs bija 87,3%.

Tas liecina, ka, lai gan, iespējams, darījumos ar
komercķīlu ir sasniegts zināms tirgus piesātinājums, jo
liela daļa personu, kam šis darījumu slēgšanas veids ir
bijis nepieciešams, jau ir darījumus noslēgušas, tomēr
paredzamie kreditēšanās ierobežojumi, kas saistīti ar
inflācijas ierobežošanu, iespējams šobrīd ir pamudinājuši
personas ņemt jaunus kredītus, pirms ierobežojumi stājas
spēkā. To liecina gan darījumu skaita, gan apjomu pieaugums
aprīlī un maijā. Maijā tika sasniegts šī gada mēneša
rekords komercķīlu darījumu skaita ziņā – 2725 darījumi par
kopējo maksimālo prasījumu summu 1,4 miljardi latu.

Komercķīla arvien biežāk tiek izmantota
sadzīves kreditēšanai – arvien vairāk līzinga darījumi tiek
nodrošināti ar komercķīlu. Turklāt šo patēriņa kredīta
mehānismu īpaši neietekmē Latvijas Bankas noteiktās
kredītlīdzekļu sadārdzināšanas programmas, jo attiecībā
uz līzinga kompānijām normas par obligāto rezervju
palielināšanu nedarbojas. Rezultātā, arvien vairāk kredīti
tiek ņemti, kārtojot līzinga darījumus, līzinga
kompānijās, nevis bankās. Līzinga kompānijas nav pakļautas
kredītiestāžu darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem
un līdz ar to faktiski līzingu kompāniju sniegtie aizdevumi
objektīvi var būt lētāki. Komercķīlu kā nodrošinājumu
bieži izmanto nekustamā īpašuma projektu kreditēšanai,
galvenais iemesls – hipotekārās kreditēšanas gadījumā
valsts likumīgi, bet prettiesiski iekasē procentus no darījuma
vērtības, turpretī komercķīlas noformēšanas nodeva atbilst
dokumentu apstrādes izmaksām un ir fiksēta – 25 latu
apjomā, neatkarīgi no darījumu vērtības. Valdība šobrīd
ir piedāvājusi projektus šīs problēmas risināšanai, taču,
kamēr tie netika ieviesti, tas tikai vēl vairāk palielināja
darījumu apjomu.

Maksātnespēja. Pieaugums par 11,9%

Būtisks komercdarbības stabilitātes rādītājs
ir reģistrēto maksātnespējīgo uzņēmumu skaits periodā.
Pirmo reizi pēdējo 4 gadu laikā par 11,9% ir palielinājies
maksātnespējīgo uzņēmumu pieteikumu skaits 6 mēnešu
periodā, t.i. reģistrēti 685 maksātnespējas pieteikumi
(2006.gadā līdzīgā periodā – 612).

Šobrīd vēl nav iespējams pateikt, kas
ietekmējis šo tendenci – vai ekonomiski iemesli- strādājošu
uzņēmumu nespēja pildīt savas saistības, vai juridiski
(piemēram, iesniegtās prasības tiesā pret darbību
izbeigušiem uzņēmumiem, vai saistībā ar nepieciešamību
iesniegt gada atskaites, jauna kārtība maksātnespējas procesu
izskatīšanai).
Uzskaiti ietekmē arī arvien labāka informācijas apmaiņa
starp tiesām – Tiesu informācijas sistēmu un UR.

Paredzams, ka šajā jomā tuvākajā laikā būs
vērojamas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunā Maksātnespējas
likuma ieviešanu nākamgad. Lai arī tas neietekmēs
maksātnespējas procesu skaitu, tas var izmainīt
maksātnespējas procesu rezultātus, jo Maksātnespējas likums
paredz ievērojami palielināt parādnieka (maksātnespējīgā
uzņēmuma) tiesisko aizsardzību. Maksātnespējas procesu
skaitu var ievērojami palielināt Komercreģistrā
nepārreģistrēto un darbību izbeigušo uzņēmumu tālākā
administrēšana. Gandrīz pilnībā ir pabeigta kreditoru
prasību pieņemšana pret Komercreģistrā
nepārreģistrētajiem uzņēmumiem, un konstatēts, ka 15338
uzņēmumi nav savlaicīgi nokārtojuši savas kredītsaistības
par kopējo summu 65,8 miljoni latiem. Respektīvi, valstij būs
jāpieņem lēmums, ko iesākt ar šiem uzņēmumiem, jo to
darbība ir izbeigta, bet tos nevar izslēgt no Uzņēmumu
reģistra to nenokārtoto kredītsaistību dēļ. Savukārt,
kreditori atteikties no šīm saistībām nevēlēsies Latvijas
nodokļu sistēmas īpatnības dēļ,- norakstot šos, pēc
būtības, “bezcerīgos” kredītus, uzņēmumi ne tikai
ciestu zaudējumus, bet turklāt par tiem vēl nāktos valstij
nomaksāt nodokļus. Stāvokli daļēji varētu atrisināt to
saistību norakstīšana, kurās ir tikai viens kreditors-
valsts, un kur kredītsaistību (pamatā- nodokļu parāda) summa
nepārsniedz 5000 Ls. Valstij nākotnē būtu jāiestrādā
likumā lielāka atbildība pret uzņēmumu īpašniekiem, kuri,
nenokārtojuši saistības vienā uzņēmumā, to \”pamet\”
likvidēšanai uz valsts (citu nodokļu maksātāju) rēķina,
bet bez problēmām var nodibināt jaunus uzņēmumus. Tāpat
būtu jāmaina nodokļu likumdošana, lai atbilstoši ES
pieņemtajai praksei, īsākā termiņā uzņēmumi varētu
norakstīt “bezcerīgus” parādus bez nodokļu
uzrēķina.

Pēdējos gados vairākkārt ir pieaudzis UR darba
un apstrādājamo dokumentu apjoms, un, kā redzams no
statistikas, tas turpina pieaugt par desmitiem procentu katru
gadu. Darbu apjoma palielināšanās saistīta arī ar jaunu
funkciju pārņemšanu, taču UR šo jautājumu risina, nevis
palielinot darbinieku skaitu, bet pamatā izmantojot un uzlabojot
tehnoloģijas, kuru piegādi un finansēšanu nodrošina
Lursoft.

No šī gada sākta UR arhīva digitalizācija,
tāpat ir radīta jauna iespēja uzņēmējiem iesniegt gada
pārskatus elektroniski.

Bezmaksas
statistikas atskaites, kas tiek aktualizētas reizi dienā, var
atrast UR un Lursoft mājas lapās: www.ur.gov.lv,

http://www.lursoft.lv/

Tāpat Lursoft aicina:

  • Uzņēmumu vadītājus izmantot speciāli izveidotu
    abonementu “Uzņēmēja palīgs”, sīkāk par abonementam
    pieejamajiem pakalpojumiem varat uzzināt: http://www.lursoft.lv/up/index.html
    Šobrīd abonementam “Uzņēmēja palīgs” ir pieteikušies
    un to izmanto jau vairāk kā 40 tūkstoši uzņēmumu
    vadītāji.

  • Lursoft sadarbībā ar vairākiem valsts
    reģistriem, autorizētiem lietotājiem, kā arī AS
    “Hansabanka” (www.hanzanet.lv), AS ”DnB
    Nord” (www.dnbnord.lv), AS ”Norvik
    Banka” (www.norvik.lv) un AS \”Latvijas
    Krājbanka\” (www.lkb.lv)
    internetbanku lietotājiem piedāvā bez maksas noskaidrot valsts
    reģistros ierakstīto par sevi.

  • Izmantot Bezmaksas abonementu, kas paredzēts
    potenciālajiem klientiem un dod iespēju bez maksas iepazīties
    ar Lursoft piedāvātajiem datu apstrādes pakalpojumiem. Vairāk
    varat uzzināt: http://www.lursoft.lv/?a=31&v=lv

Papildus informācija:

Lursoft datu bāzes: http://www.lursoft.lv/
Laikrakstu bibliotēka Internetā: www.news.lv

Lursoft meklēšanas serviss: www.latne.lv
Lursoft WAP pakalpojumi: wap.news.lv
Jaunākie tiesvedības dati: http://court.jm.gov.lv/statresult/html/index.html

Autors

Lursoft