Vidzemē starp lielākajiem nodokļu maksātājiem – arī ražošanas sektors

2017.gadā Latvijas uzņēmumi valsts kopbudžetā nodokļos samaksājuši 6,57 miljardus eiro, no kuriem 196,85 milj.EUR devuši Vidzemes reģionā reģistrētie uzņēmumi.

Gandrīz puse no nodokļu kopsummas – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Gandrīz pusi jeb 44,45% no Vidzemes uzņēmumu samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummas pērn veidojušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet vēl 25,22% – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Lielāko pienesumu nodokļu izteiksmē valsts kopbudžetam no Vidzemes devuši reģionā reģistrētie mazumtirdzniecības uzņēmumi. Pētījums atklāj, ka tie nodokļos valsts budžetā 2017.gadā samaksājuši 42,74 milj.EUR. Atšķirībā no kopējās situācijas valstī, kur pirmajās vietas pēc samaksāto VID administrēto nodokļu apjoma aizvadītajā gadā lielākoties ierindojušies dažādi pakalpojumu sniedzēji, Vidzemē līderos izvirzījušās arī ar ražošanu saistītas jomas. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka otrs lielākais nodokļu maksātājs Vidzemē 2017.gadā bijis dzērienu ražošanas sektors, kas valsts kopbudžetu nodokļu maksājumos papildinājis ar 29,29 milj.EUR, kļūstot arī par absolūtu līderi Vidzemes reģionā pēc vidējā nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu. Pagājušajā gadā katrs Vidzemē reģistrētais dzērienu ražošanas uzņēmums nodokļos samaksājis vidēji 836,97 tūkst.EUR, kamēr tuvākie sekotāji – vairāk nekā 2 reizes mazāku summu.

Starp lielākajiem Vidzemes reģiona nodokļu maksātājiem iekļuvuši arī kokapstrādes uzņēmumi, kas pērn nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,16 milj.EUR, arī pārtikas ražotāji (5,95 milj.EUR) un lauksaimniecības nozare (5,76 milj.EUR).

Lursoft izpētījis, ka 2017.gadā Vidzemē bijušas septiņas nozares, kuru samaksāto nodokļu apjoms uz vienu uzņēmumu gada ietvaros pārsniedzis 100 tūkst.EUR. Pagājušajā gadā pirmajā vietā gan pēc vidējā nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu, gan uz vienu darbinieku ierindojušies dzērienu ražošanas uzņēmumi. Lursoft aprēķinājis, ka katrs nozarē strādājošais uzņēmums nodokļos samaksājis vidēji 836,97 tūkst.EUR jeb 58,94 tūkst.EUR uz vienu darbinieku. Abu sarakstu turpmākajās pozīcijās gan vērojamas atšķirības. Vairāk nekā divas reizes mazāku nodokļu summu nekā dzērienu ražošanas sektorā uz vienu uzņēmumu pērn nodokļos samaksājuši Vidzemes teritorijā reģistrētie uzņēmumi, kuru pamatdarbība saistīta ar ieguves rūpniecības palīgdarbībām (344,28 tūkst.EUR uz vienu uzņēmumu), savukārt trešajā vietā ierindojušies notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas uzņēmumi ar nodokļos valsts kopbudžetā samaksātiem 243,31 tūkst.EUR uz vienu uzņēmumu.

Savukārt, analizējot vidējo nodokļu apjomu uz vienu darbinieku, otrajā vietā pēc dzērienu ražošanas uzņēmumiem ierindojusies elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozare ar 2017.gadā uz vienu darbinieku valsts kopbudžetā samaksātiem 20,54 tūkst.EUR. Trešajā vietā ar 17,66 tūkst.EUR uz vienu darbinieku ierindojušies ar ieguves rūpniecību saistīto palīgdarbību uzņēmumi. Jāpiebilst gan, ka, salīdzinot ar abās pirmajās vietās esošajām nozarēm, ar ieguves rūpniecību saistīto palīgdarbību uzņēmumi aizvadītajā gadā nodarbinājuši ievērojami mazāku darbinieku skaitu. Proti, kamēr Vidzemē reģistrētajos dzērienu ražošanas uzņēmumos 2017.gadā strādājuši 497 darbinieki, bet elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas sektorā – 436, ar ieguves rūpniecību saistīto palīgdarbību uzņēmumos bijuši nodarbināti vien 39 strādājošie. Vēl zemāks nodarbināto skaits bijis nozarē, kuras uzņēmumi veic zinātniskās pētniecības darbus. Lursoft dati rāda, ka šajā sektorā pērn bijuši nodarbināti 14 darbinieki, bet vidējais samaksāto nodokļu apjoms uz vienu strādājošo veidojis 11,52 tūkst.EUR.

Jāpiebilst, ka mazumtirdzniecība, neskatoties uz to, ka nozare pēc samaksāto nodokļu kopsummas 2017.gadā atrodas pirmajā pozīcijā, gan pēc nodokļu apjoma uz vienu darbinieku, gan pēc nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu Vidzemē pērn atradusies vien 14.vietā (6,38 tūkst.EUR uz vienu darbinieku, 49,63 tūkst.EUR uz vienu uzņēmumu).

Lielākais nodokļu maksātājs Vidzemē – Cēsu alus

Vairāk nekā 2,5 reizes lielāku summu nodokļos nekā otrajā vietā esošais tirdzniecības uzņēmums SIA Firma Madara 89 pagājušajā gadā samaksājis AS Cēsu alus. VID sniegtā informācija liecina, ka uzņēmums nodokļos valsts kopbudžetā aizvadītajā gadā samaksājis 25,81 milj.EUR. Gada laikā dzērienu ražotāja nodokļos samaksātās summas apjoms palielinājies par 13,33%, bet, salīdzinot ar 2014.gadu, audzis par 28,43%.

Gada laikā par 33,28% audzis mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Firma Madara 89 samaksāto VID administrēto nodokļu apjoms. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka pērn tie bijuši jau 9,95 milj.EUR (salīdzināšanai – 2016.gadā – 7,47 milj.EUR, bet 2014.gadā – 4,33 milj.EUR). Uzņēmuma samaksātā IIN apjoms gada laikā pieaudzis par 45,98%, bet VSAOI – par 34,75%.

Trešais lielākais nodokļu maksātājs Vidzemes reģionā 2017.gadā bijis mazumtirgotājs SIA ALB, kas sabiedrībai vairāk pazīstams ar zīmolu “Optimus mēbeles”. Tirgotājs samaksātajos nodokļos valsts budžetu papildinājis ar 4,56 milj.EUR jeb par 4,11% lielāku summu nekā gadu iepriekš.

Jāizceļ arī saraksta piektajā vietā esošā AS Valmieras stikla šķiedra, kuru VID godinājis kā lielāko darbaspēka nodokļu maksātāju 2017.gadā Vidzemes plānošanas reģiona lielo nodokļu maksātāju grupā. Dati rāda, ka uzņēmums aizvadītajā gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklī samaksājis 2,63 milj.EUR, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās – 4,69 milj.EUR, tādējādi ierindojoties Vidzemē pirmajā vietā gan pēc pērn samaksātā IIN, gan VSAOI apjoma.

Titulbildes autors: Merks