Kuri uzņēmumi visbiežāk kavē norēķinus ar piegādātājiem?

Uzņēmējiem pastāvīgi tiek rekomendēts izvērtēt potenciālos sadarbības partnerus un piegādātājus, kas palīdzētu tiem izvairīties no nākotnes zaudējumiem. Izvērtēšanas kritēriji šādos gadījumos ir dažādi – gan uzņēmuma līdzšinējie finanšu rādītāji, norēķinu veikšanas disciplīna, gan reģistrētie apgrūtinājumi, veiktie nodokļu maksājumi u.c. rādītāji. Taču kuri uzņēmumi atrodas riska grupā un ir biežākie norēķinu kavētāji?

Uzņēmēju rīcība, saskaroties ar debitoru parādiem, ir dažāda. Kamēr vieni izmanto parādu piedziņas pakalpojumus, citi algo speciālus darbiniekus, kuri uzņēmumā atbildīgi par komunikāciju ar parādniekiem un kavēto maksājumu atgūšanu. Savukārt tie uzņēmēji, kuri jau iepazinušies ar Lursoft pakalpojumu Debitoru portfelis, atzinīgi novērtē tā sniegto iespēju bez augstām finansiālajām izmaksām sasniegt labus rezultātus debitoru parādu atgūšanā. Debitoru portfeļa būtība ir vienkārša – kreditoriem tiek dota iespēja ziņot par debitora nenokārtotajām saistībām vēl pirms to nodošanas parādu piedziņai, tādējādi ļaujot uzņēmējiem efektivizēt savas izmaksas. Gadījumā, ja parādnieks arī pēc sagatavotās atgādinājuma vēstules saņemšanas norādītajā termiņā neveic parāda apmaksu, informācija par tā parādiem tiek publicēta publiski pieejamā Lursoft datu bāzē.

Analizējot Kavēto maksājumu datu bāzē uzkrāto informāciju, Lursoft piedāvā iepazīties ar parādnieku profilu – uzzināt, kurās nozarēs strādājošie uzņēmumi visbiežāk kavē norēķinu apmaksu, kāda ir šo uzņēmumu kapitāla piederība, vecums un finanšu rādītāji.

Lursoft pētījums apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši 9 gadu vecumu, savukārt vecumā līdz 3 gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem Kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu.

Pētījuma ietvaros Lursoft apkopotā informācija rāda, ka Kavēto maksājumu datu bāzē reģistrētie uzņēmumi 2016.gadā apgrozījuši vidēji 160,09 tūkst.EUR katrs, kas ir 8 reizes vairāk nekā vidēji viens uzņēmums Latvijā, ar darba vietām nodrošinājuši katrs 5 strādājošos un gadu noslēguši ar zaudējumiem, kas veido 238,5 eiro uz vienu uzņēmumu.

Trešdaļai parādnieku – aktīvi nodrošinājumi

Pētījums parāda, ka visbiežāk parādnieku rindās nokļuvuši vietējā kapitāla uzņēmumi, jo tikai 12,85% gadījumu no visiem uzņēmumiem, kuriem Kavēto maksājumu datu bāzē reģistrēts parāds, ir ārvalstu kapitāla piederība. Jānorāda, ka ārvalstu kapitāla piederības uzņēmumiem reģistrēti 12,32% no visiem parādiem. Šo uzņēmumu vidējais vecums ir 8 gadi un 64,16% no tiem reģistrēti Rīgā. Jāpiebilst, ka 12,05% gadījumu ārvalstu kapitāla uzņēmumi, kuriem reģistrēti maksājumu kavējumi, darbojas vairumtirdzniecības sfērā, 11,15% – mazumtirdzniecībā, bet vēl 8,27% uzņēmumu – ēdināšanas pakalpojumu jomā.

Debitoru parādi bieži vien ir signāls nopietnākām uzņēmuma darbības problēmām, ko atklāj arī pētījuma ietvaros apkopotā informācija. Tā parāda, ka trešdaļai no visiem uzņēmumiem, kuriem ir kavēti maksājumi, patlaban ir reģistrēti aktīvi nodrošinājumi, savukārt 60,98% no visiem parādniekiem ir nodokļu parādi. Tas savukārt liecina, ka šie uzņēmēji nepilda savas saistības ne tikai pret sadarbības partneriem, bet arī pret valsti.

Apmaksas kavēšana par saņemtajiem pakalpojumiem un precēm atsevišķos gadījumos ir jautājums arī par sadarbības partnera pastāvēšanu nākotnē, jo, kā parāda Lursoft apkopotā informācija, 15,65% gadījumu no visiem maksājumu kavētājiem patlaban ir apturēta saimnieciskā darbība.

No uzņēmumiem, kuriem reģistrēti kavētie maksājumi:

• 15,65% patlaban reģistrēta saimnieciskās darbības apturēšana;
• 34,62% ir aktīvi nodrošinājumi;
• 3,61% uzņēmumu patlaban reģistrēts aktuāls maksātnespējas process, bet 5,34% maksātnespēja reģistrēta iepriekš;
• 60,98% uz 07.12.2017. bijuši nodokļu parādi, kuru apmērs pārsniedz 150 EUR;
• gada pārskatu par 2016.gadu nav iesnieguši 36,58% uzņēmumu.

Lursoft aprēķinājis, ka no visiem uzņēmumiem, kuriem Kavēto maksājumu datu bāzē reģistrēti savlaicīgi neapmaksāti rēķini, gada pārskatus par 2016.gadu iesnieguši 63,42% uzņēmumu. Nenoliedzami, savlaicīgi iesniegta finanšu informācija ir kā viens no kritērijiem, kas palīdz izvērtēt uzņēmuma vadības godprātību un attieksmi pret pienākumu izpildi, savukārt lielāks uzņēmuma apgrozījums ne vienmēr norāda uz tā spēju un vēlēšanos norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem un precēm noteiktajā laikā.

Apkopotā statistika apliecina, ka ir svarīgi sekot līdzi izmaiņām savu klientu un piegādātāju datos, lai vajadzības gadījumā operatīvi reaģētu un varētu pārskatīt sadarbības nosacījumus. Šādu iespēju nodrošina klientu monitorings, kas ļauj savlaicīgi uzzināt par piegādātājiem – partneriem reģistrētiem apgrūtinājumiem, piemēram, nodrošinājumiem, kavētiem maksājumiem, vai arī reģistrētiem nodokļu parādiem, kas var kalpot kā signāls tam, ka drīzumā uzņēmumam varētu rasties sarežģījumi ar rēķinu savlaicīgu apmaksu.

Daudz parādnieku arī ēdināšanas nozares uzņēmumu vidū

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās Latvijā populārākās uzņēmējdarbības nozares – tirdzniecība un būvniecība. Lursoft aprēķinājis, ka no visiem uzņēmumiem, kuriem reģistrēti debitoru parādi, 16,92% nodarbojas ar mazumtirdzniecību, bet vēl 8,41% – ar vairumtirdzniecību. Analizējot Kavēto maksājumu datu bāzē reģistrētos tirdzniecības uzņēmumus, redzams, ka to savlaicīgi neapmaksāto rēķinu vidējā summa veido 195,65 eiro un 48,47% gadījumu pēc nonākšanas Kavēto maksājumu datu bāzē parāds tiek apmaksāts pilnībā, bet vēl 6,50% gadījumu veikta rēķina daļēja apmaksa.

Tāpat arī starp biežākajiem norēķinu kavētājiem ierindojušies būvnieki, kas pēdējos gados ieņem stabilu vietu starp Latvijā reģistrēto uzņēmumu populārakajām darbības jomām. Lursoft izpētījis, ka visbiežāk ēku būvniecības un specializēto būvdarbu uzņēmumiem reģistrēti neapmaksāti rēķini, kuru apmaksas termiņš iestājies pirms diviem gadiem. Būvniecības uzņēmumu laikus neapmaksāto rēķinu summas ir krasi atšķirīgas, sākot no pāris eiro lieliem rēķiniem, beidzot ar maksājumiem, kuros par sniegtajiem pakalpojumiem un precēm uzņēmumi uzkrājuši pat vairāk nekā 40 tūkst.EUR lielu parādu. Jāpiebilst, ka pēc tam, kad  būvniecības nozarē strādājošajiem parādniekiem nosūtīta vēstule, kurā tie brīdināti, ka par maksājumu kavēšanu informācija tiks publicēta Lursoft datu bāzē un būs publiski pieejama ikvienam tās lietotājam, 51,89% gadījumu parāds apmaksāts pilnībā, bet vēl 8,50% apmaksāts daļēji.

Savukārt pārsteigums ir ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas veido 8,93% no visiem datu bāzē reģistrētajiem parādniekiem. Tas izskaidrojams ar faktu, ka bieži vien ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji izmanto iespēju par piegādātajiem produktiem norēķināties ar pēcapmaksu, kura, kā rāda pētījuma rezultāti, ne vienmēr tiek veikta savlaicīgi. Datu bāzē reģistrēto ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju nenomaksāto rēķinu nomaksas termiņš iestājies pirms 1,5 gada un 49,15% pēc iekļūšanas Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē parādnieks veicis pilnīgu rēķina apmaksu. Ēdināšanas jomā strādājošo uzņēmumu, kuriem reģistrēti kavēti maksājumi, vidējais vecums ir 5 gadi. 2016.gadā šie uzņēmumi apgrozījuši vidēji 76,05 tūkst.EUR, nodarbinājuši 7 darbiniekus un strādājuši ar 4,5 tūkst.EUR zaudējumiem.

TOP nozares, kurās reģistrēts visvairāk parādu:

1. Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (16,92% no visiem reģistrētajiem parādiem);
2. Ēdināšanas pakalpojumi (8,93% no visiem parādiem);
3. Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (8,41% no visiem parādiem);
4. Ēku būvniecība (8,05% no visiem parādiem);
5. Specializētie būvdarbi (6,16% no visiem parādiem).

Puse no visiem parādniekiem nāk no Rīgas

Rīgā reģistrēti 49,35% no visiem valstī reģistrētajiem aktīvajiem uzņēmumiem un šī tendence atspoguļojas, aplūkojot arī datus par maksājumu kavētājiem. Pēc Lursoft aprēķiniem, no visiem uzņēmumiem, kuriem reģistrēti savlaicīgi neapmaksāti darījumi, 48,95% reģistrēti galvaspilsētā un šo uzņēmumu kavētie maksājumi veido 49,97% no kopējā Kavēto maksājumu datu bāzē reģistrētajiem savlaicīgi neveiktajiem norēķiniem.

Lai gan par uzņēmumu godprātību, ja tā vārds nonācis Debitoru portfelī vai jau Lursoft publiski pieejamajā Kavēto maksājumu datu bāzē, runāt būtu nekorekti, apkopotie dati rāda, ka pēc parādnieka vārda reģistrēšanas datu bāzē, liela daļa nenomaksāto rēķinu tiek apmaksāti. Visbiežāk savas saistības pilnā apmērā izpildījuši Vidzemes uzņēmumi.

Lursoft pieredze rāda, ka kreditori, izmantojot Debitoru portfeli, ir ieguvēji, jo parādnieki, nevēlēdamies nokļūt Kavēto maksājumu datu bāzē, nesamaksātos rēķinus apmaksā operatīvāk. Lursoft apkopotā statistika liecina, ka no visiem kavētajiem maksājumiem, kas reģistrēti Debitoru portfelī, apmaksāti tiek vairāk nekā 50%, kas ļauj uzņēmējiem būtiski ieekonomēt finanšu līdzekļus, kas citkārt būtu jāmaksā par parādu piedziņas pakalpojumu izmantošanu.

Pētījuma dati atklāj, ka pēc parādnieka reģistrēšanas Debitoru portfelī, pilnībā tiek apmaksāti 60,67% no visiem Vidzemes uzņēmumiem reģistrētiem parādiem. Daudz neatpaliek arī Latgales uzņēmumi, kuri veikuši norēķinus 58,80% gadījumu.

Zemāka maksāšanas disciplīna reģistrēta Rīgas uzņēmumiem, kuri pēc reģistrēšanas Debitoru porfelī, pilnībā apmaksājuši 48,42% no visiem debitoru parādiem.

Pēc parādnieka reģistrēšanas Debitoru portfelī pilnībā apmaksāti:

• 60,67% no visiem Vidzemē reģistrēto uzņēmumu parādiem;
• 58,80% no visiem Latgalē reģistrēto uzņēmumu parādiem;
• 55,57% no visiem Kurzemē reģistrēto uzņēmumu parādiem;
• 53,52% no visiem Pierīgā reģistrēto uzņēmumu parādiem;
• 51,96% no visiem Zemgalē reģistrēto uzņēmumu parādiem;
• 48,42% no visiem Rīgā reģistrēto uzņēmumu parādiem.