Eksperti prognozē straujāku tautsaimniecības izaugsmi

“Swedbank” eksperti prognozē straujāku tautsaimniecības izaugsmi gan šim gadam – 2,1% aprīlī lēsto 1,9% vietā, gan nākamajiem diviem – +3,3% 2016. gadā un +3% 2017. gadā.

Patēriņa cenu vidējā inflācija šogad tiek lēsta 0,5%, nākamgad – 2% apmērā. Aprīlī “Swedbank” prognozēja patēriņa cenu kāpumu šogad 0,8%, nākamgad – 2,7% apmērā.
Kas nosaka salīdzinoši mēreno inflācijas kāpumu šogad un nākamajos gados? Eksperti to saista ar zemajām naftas cenām. Pārtikas cenas šogad ir zemākas nekā pirms gada, pakalpojumu segmentā gan redzama sadārdzināšanās, taču tā turas ~3% robežās. “Swedbank” vecākā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna uzskata, ka arī nekustamo īpašumu tirgū cenu kāpums būs mērens un mājokļi būs pieejami.
Tomēr eksperti brīdina – Latvijai ar 3% ekonomikas pieaugumu uz pārējo Eiropas valstu fona (pat tad, ja tur izaugsme būtu ap 2%) ir par maz, un, lai panāktu ekonomikas līmeņu izlīdzināšanos, nepieciešams vismaz 4-5% pieaugums un nopietnas strukturālas reformas.
Banku eksperti Latvijas galvenos finanšu riskus saista ar Krieviju. Savukārt Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās Latviju ietekmē netieši – caur izaugsmes sabremzēšanos pasaulē un šobrīd zemajām izejvielu cenām.
“Swedbank” analītiķi prognozē – pieprasījums ārējā vidē kāps, kas ir laba ziņa Latvijas eksportētājiem, radot perspektīvas kāpināt ražošanas un tirdzniecības apjomus. Pozitīva ietekme būs arī zemajam eiro kursam. Tajā pašā laikā – Latvijas eksportētājiem izdevies kompensēt negatīvo Krievijas ietekmi, pieaug eksports uz eirozonu un Eiropas valstīm ārpus tās, līdz ar to tirgi, kur gaidāma straujāka izaugsme, ļauj kompensēt eksporta kritumu austrumos. Attiecīgi – eksporta izaugsme kļūs spējāka, bet investīciju izaugsme 2016. un 2017. gadā – straujāka. Tomēr ražotājiem varētu būt salīdzinoši grūti paaugstināt savas cenas eksporta tirgos.
Vienlaikus iezīmējas vēl dažas tendences – pakāpenisks tēriņu pieaugums Latvijas mājsaimniecībās (prognoze neto algu pieaugumam ~6% gadā), darbaspēka izmaksu pieaugums līdztekus ierobežotam darbaspēka piedāvājumam; pieaugs investīcijas iekārtās, lai mazinātu atkarību no darbaspēka un ļautu palielināt algas. Ekonomisti uzsver – svarīgi ir gan investēt kapacitātes palielināšanā, gan radīt jaunas darba vietas, jo – ja tagad neinvestē, nākotnē var zaudēt konkurences cīņā, jo Eiropā pieaug kreditēšanas un investīciju aktivitāte.