Pirmskrīzes rentabilitātes līmeņi uzņēmējdarbībā vēl nav sasniegti

SEB bankas un Lursoft IT veiktā datu analīze liecina, ka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kā arī mikrouzņēmumu* skaits aug visos Latvijas reģionos un to finanšu veselība pēdējā gada laikā uzlabojusies. Latvijas uzņēmumu finanšu analīze rāda, ka visvairāk no ekonomiskas krituma cietušas nozares, kuru darbība vērsta uz iekšējā pieprasījuma apkalpošanu jeb iekšējo patēriņu. SEB bankas veikta analīze liecina, ka pirmskrīzes rentabilitātes līmeņi Latvijas uzņēmumu darbībā vēl nav sasniegti. Dati arī rāda, ka ekonomikas krituma ciklā visi uzņēmumi ir strādājuši pie savas efektivitātes un izmaksu pārvaldīšanas, tāpēc kritums rentabilitātes rādītajos nav milzīgs.

Analizējot dažādu nozaru apgrozījuma dinamiku, var secināt, ka 2009. gadā visvairāk cietušās bija būvniecība un tirdzniecība. Eksportējošās nozares, kā ražošana, transports un arī lauksaimniecība, atkopās ātrāk un jau 2010. gadā bija redzams pozitīvs apgrozījuma pieaugums. Savukārt 2011. gadā straujš apgrozījuma kāpums vērojams visās nozarēs, jo virkne uzņēmēju spēja pārorientēties no iekšējā tirgus uz eksporta tirgiem, kas kopā ar konkurētspējas uzlabošanas pasākumiem ļāva eksportējošām nozarēm atkopties jau 2010. gadā. Lai gan 2011. gadā būvniecības izaugsme uzrāda ļoti strauju apgrozījuma izaugsmi, tas lielā mērā saistīts ar 2009. un 2010. gada zemajiem rādītājiem. Tirdzniecības nozare atkopjas vislēnāk, ko varētu skaidrot ar iedzīvotāju ienākumu mēreno kāpumu, kā arī lielo pirkumu rūpīgāku plānošanu.

Ieva Tetere, SEB bankas valdes locekle: “EBITDA rentabilitāte kā viens no būtiskiem finanšu veselības rādītājiem uzņēmējdarbībā ir svarīgs kritērijs arī finansējuma piešķiršanas brīdī, tāpēc arī šie dati nozaru griezumā ļauj veidot plašāku analīzi gan vienas nozares ietvaros, gan arī veidot starpnozaru analīzi. Stabila rentabilitāte vērojama ražošanas (ap 8%) un transporta (ap 15%) nozarēs, kuras krīzē cieta mazāk nekā būvnieki (ap 7%) un tirgotāji (ap 4%). Lai gan lauksaimniecība uzrāda ļoti augstu ienesīgumu, tās rentabilitātes rādītāju virs 50% būtiski ietekmē subsīdijas un ES fondu maksājumi.”

Daiga Kiopa, Lursoft IT valdes locekle: “No kopējā Latvijas ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita vairāk nekā 50% uzņēmumi pēc to apgrozījuma uzskatāmi kā mikrouzņēmumi, savukārt 25% – mazie un vidējie uzņēmumi. Tādēļ svarīgi analizēt šo uzņēmumu attīstības tendences gan reģionālā, gan nozaru griezumā. Veicot analīzi, secinājām, ka pēdējos 2 gados strauji pieaug mikrouzņēmumu skaits. Tas skaidrojams ar normatīvo aktu izmaiņām, kas stājās spēkā 2010. gadā. Latvijas mikrouzņēmumu finanšu rādītāji liecina, ka šie uzņēmumi pēdējos 3 gados strādājuši ar zaudējumiem. Savukārt mazo un vidējo uzņēmumu rādītāji reģionos, izņemot Rīgu, ir pozitīvāki un tie apstiprina, ka tautsaimniecība pēc krīzes sekām pakāpeniski atveseļojas. Analīzē izvērtēta arī uzņēmumu vadītāju vecuma ietekme uz tā finanšu rādītājiem. Izvērtējot 2011. gada uzņēmumu rādītājus, var secināt, ka uzņēmumi, kuru vadītāji ietilpst vecumu grupā no 18 līdz 49 gadiem, biežāk darbojas ar zaudējumiem kā tie uzņēmumi, kuru vadītāji ir vecāki par 50 gadiem.”

* SEB bankas un Lursoft IT kritēriju, veicot analīzi – MVU ir uzņēmumi ar apgrozījumu līdz 1,4 milj. Ls gadā, bet mikrouzņēmumi ar apgrozījumu līdz 70 tūkst. Ls gadā.

** EBITDA – peļņa pirms amortizācijas, procentu maksājumiem un nodokļiem