Lielākie eksportējošie būvniecības uzņēmumi

Aizvadītā gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 4,2 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 27,2% vairāk nekā pirms gada, tostarp, preču eksporta vērtība pieauga par 20%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2022. gada novembrī Latvija eksportēja preces 1,95 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,25 miljardiem eiro. Jānorāda, ka 2021. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 16,49 miljardus eiro, kas ir par 3,19 miljardiem eiro jeb 24% vairāk nekā gadu iepriekš.

Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati liecina, ka 2022. gadā otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada attiecīgo periodu, būtiski audzis būvniecības eksporta apjoms, piemēram, ēku būvniecības sektorā tam sasniedzot 64 milj. EUR ( +168,65%, salīdzinot ar 2021. gada 2. ceturksni). Eksporta apjoma pieaugums visos būvniecības apakšsektoros reģistrēts arī pagājušā gada 3. ceturksnī.

Lursoft apkopotie dati rāda, ka būvniecības  nozarē reģistrēti vairāk nekā 13,2 tūkstoši uzņēmumu, no tiem gada pārskatus iesnieguši 70,6%. Daļa no nozares uzņēmumiem izvēlējušies izvērst savu darbību arī ārpus Latvijas robežām, kā rezultātā, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas sniegtajiem datiem, 189 būvniecības uzņēmumiem eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. EUR.

Lursoft pētījis, kuriem būvniekiem izdevies ielauzties ārvalstu tirgos, kurus būvniecības apakšsektorus tie pārstāv un kādi bijuši šo uzņēmumu finanšu rezultāti pēdējo gadu periodā.

Lai gan uzņēmumu skaita ziņā lielākā būvniecības apakšnozare ir specializētie būvdarbi (53,79% no visiem būvniecības nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem), visvairāk eksportētāju ir tieši ēku būvniecības apakšnozarē. Lursoft pētījuma dati atklāj, ka to pārstāv teju puse no visiem lielākajiem būvniecības nozares eksportētājiem. No 189 būvniecības uzņēmumiem, kuru eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. EUR, šajā būvniecības apakšsektorā strādā 86 uzņēmumi, vēl 66 kā savu pamatdarbības jomu norādījuši specializētos būvdarbus, savukārt inženierbūvniecību – 39.

Nedaudz vairāk nekā puse no visiem lielākajiem būvniecības nozares eksportētājiem reģistrēti Rīgā (105 uzņēmumi), desmit šādi uzņēmumi reģistrēti arī Mārupes novadā. Eksportējoši būvniecības uzņēmumi reģistrēti kopumā 30 pašvaldībās.

Apgrozījuma ziņā lielākais eksportējošais būvniecības uzņēmums ir AS “UPB” no Liepājas, rāda Lursoft apkopotā informācija. Lai arī AS “UPB” ir viena no tām būvkompānijām, kuras apgrozījums aizpērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir sarucis, uzņēmums saglabājis nozares līdera pozīcijas. 2021. gadā AS “UPB” apgrozīja 207,67 milj. EUR (-7,02% pret 2020.gadu), pēc nodokļu nomaksas gūstot nepilnus 5,9 milj. EUR lielu peļņu. “UPB” konsolidētais apgrozījums gan, salīdzinot ar 2021. gadu, audzis par 1 milj. EUR, sasniedzot 238,57 milj. EUR, taču, neskatoties uz šo apstākli, koncerns strādājis ar 4,1 milj. EUR zaudējumiem.

“UPB” grupa savu darbību nodrošina ar uzņēmumiem un to pārstāvniecībām septiņās valstīs – Latvijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Lietuvā, Lielbritānijā un Šveicē –, kopā nodarbinot ap 2 tūkstošiem darbinieku. Iesniegtajā vadības ziņojumā “UPB” norādījis, ka no tā realizētā apjoma 2021. gadā eksports veidoja 65%. “Eksporta jomā 2021. gads raksturojams ar izaugsmi apvienoto trīs konstrukciju (betons, metāls, stikls) projektu realizācijā. Šādos projektos “UPB” tiek uzticēts plašāks darbu apjoms, tādējādi pasūtītājs iegūst daudz efektīvāku darba organizāciju būvlaukumā, ātrāku projekta gaitu un citas priekšrocības,” par savām priekšrocībām vadības ziņojumā skaidro “UPB”, norādot, ka starp trīs konstrukciju projektiem lielākie bija Clarion Hotel Draken Gēteborgā, Forum Medicum ēka Lundas universitātei un jauns zinātņu korpuss Gēteborgas universitātei. Aizpagājušajā gadā “UPB” pabeidzis arī darbu pie līdz šim augstākās ēkas, kurai “UPB” grupa ražojusi, piegādājusi un samontējusi dzelzsbetona konstrukcijas – 36 stāvu augstceltnes CityGate Gēteborgā, Zviedrijā. Jānorāda, ka AS “UPB” ir ne tikai apgrozījuma ziņā lielākais eksportējošais būvniecības uzņēmums, bet arī pelnošākais.

Vairāk nekā 1 milj. EUR liela peļņa 2021. gadā bijusi astoņiem eksportējošiem būvniecības uzņēmumiem, rāda Lursoft pētījuma dati. No tiem pieci uzņēmumi pārstāv ēku būvniecības sektoru.

86% no visiem eksportējošajiem būvniecības uzņēmumiem ir vietējā kapitāla uzņēmumi

Otrs pelnošākais eksportētājs būvniecības nozarē, neskatoties uz peļņas kritumu par teju piektdaļu,  aizpagājušajā gadā bijis AS “LNK Industries”, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas 2021. gadā bija 3,57 milj. EUR, savukārt apgrozījums audzis līdz 75,89 milj. EUR (+10,41% pret 2020.gadu). Savā gada pārskatā AS “LNK Industries” gan nav publicējis informāciju par tā ģeogrāfiskiem tirgiem, norādot, ka šādas informācijas publiskošana var kaitēt uzņēmuma interesēm. Apgrozījuma ziņā AS “LNK Industries” 2021. gadā bijis trešais lielākais būvniecības nozares eksportētājs, kamēr otru augstāko rezultātu uzrādījusi SIA “Ceļu būves firma BINDERS”. Tās kopējais apgrozījums aizpērn saruka līdz 90,96 milj. EUR, no tiem 1,68 milj. EUR veidoja ieņēmumi no Lietuvā veiktajiem darbiem.

Būvniecības uzņēmumu, kuru eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. EUR, kopējais apgrozījums 2021. gadā veidoja 1,34 miljardus eiro. Lursoft pētījuma dati atklāj, ka šo uzņēmumu kopējā apgrozījuma rādītājam pēdējos gados bijusi tendence sarukt. Vēl 2019. gadā tie kopā apgrozīja 1,57 miljardus eiro, bet 2020. gadā – 1,42 miljardus eiro. Vēl straujāks bijis šo uzņēmumu kopējās peļņas kritums – no 63,36 milj. EUR 2019. gadā līdz 11,27 milj. EUR aizpērn. Vienlaikus samazinājies arī šajos uzņēmumos nodarbināto darbinieku skaits, kā arī samaksāto nodokļu apjoms. Balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta publiskoto informāciju, būvniecības uzņēmumos, kuru eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. EUR, 2021. gadā kopā strādāja 11,2 tūkstoši darbinieku (2019. gadā – 11,74 tūkst., 2020. gadā – 11,5 tūkst.) un šie uzņēmumi nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksāja 45,15 milj. EUR (2019. gadā – 74,16 milj. EUR, 2020.gadā – 54,25 milj. EUR).

Gan lielākais darba devējs, gan arī nodokļu maksātājs šo uzņēmumu vidū ir jau iepriekšminētais AS “UPB”, savukārt otrajā vietā abu rādītāju sarakstos ierindojies SIA “Latvijas Energoceltnieks”.

Lursoft dati rāda, ka SIA “Latvijas Energoceltnieks” kopš 2019.gada piedzīvojis ievērojamu apgrozījuma kritumu. 2019. gadā uzņēmums apgrozīja 62,82 milj. EUR, 2020. gadā – 50,94 milj. EUR, bet aizpērn – vien 33,21 milj. EUR. Līdz ar apgrozījuma kritumu SIA “Latvijas Energoceltnieks” strādājis ar peļņas kritumu, kā rezultātā 2021. gadu noslēdzis ar 512,13 tūkst. EUR lieliem zaudējumiem. Pēdējo desmit gadu periodā SIA “Latvijas Energoceltnieks” īpaši veiksmīgs bijis 2013. gads, kad tas apgrozīja 67,66 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 5,69 milj. EUR lielu peļņu. Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA “Latvijas Energoceltnieks” norādījis, ka tas darbības nodrošināšanai ārvalstu tirgos ir reģistrējis patstāvīgās pārstāvniecības Vācijā, Zviedrijā un Somijā, kā arī meitas uzņēmumu Vācijā. “2021. gadā uzņēmums stabili darbojās Latvijas un Vācijas tirgū, kā arī turpināja darbību Skandināvijā. Uzņēmums turpināja aktīvu darbību Zviedrijā, veicot darbus vidējā sprieguma kabeļu līniju pieslēgumu izbūvē zaļās enerģijas avotiem – vēja parkiem,” savā vadības ziņojumā norādījis SIA “Latvijas Energoceltnieks”, skaidrojot, ka joprojām perspektīvi ir zaļās enerģijas avotu projekti – vēja parki. Uzņēmums norāda, ka Zviedrijā un Somijā laika periodā no 2021. gada līdz 2025. gadam paredzēts realizēt pat vairākus zaļās enerģijas avotu projektus. Lursoft aprēķinājis, ka 2021. gadā no SIA “Latvijas Energoceltnieks” kopējā apgrozījuma eksports veidoja 69,25%, kamēr 2020. gadā tie bija 44,45%.

SIA “Latvijas Energoceltnieks” uzkrājis jau vairāk nekā 30 gadu darbības pieredzi, jo uzņēmums reģistrēts 1992. gadā. Jānorāda, ka starp eksportējošajiem būvniecības uzņēmumiem ir septiņi uzņēmumi, kas reģistrēti tālajā 1992. gadā, tikpat arī 1991. gadā reģistrēto. Vidējais vecums būvniecības uzņēmumiem, kuru eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. EUR, ir 12 gadi, taču to vidū arī vairāki uzņēmumi, kas reģistrēti pēdējo gadu laikā, tomēr, neskatoties uz to, jau spējuši uzrādīt lielisku izaugsmi. To vidū ir piemēram, 2020. gadā reģistrētais SIA “EHI”, kas gadu pēc darbības uzsākšanas apgrozījis jau nepilnus 3 milj. EUR, no tiem 99,5% veidoja eksports. Jānorāda, ka SIA “EHI” pamatdarbība saistīta ar koka paneļu māju būvkomplektu montāžu klientu būvlaukumos un citu būvniecības pakalpojumu sniegšanu.  Jaunākajā gada pārskatā par 2022. gadu SIA “EHI” vadība norādījusi, ka uzņēmums tomēr plāno neturpināt saimniecisko darbību Latvijā, kā rezultātā š.g. janvārī uzsākts SIA “EHI” likvidācijas process.

Tāpat kā vairāki citi eksportējošie būvniecības uzņēmumi, arī SIA “EHI” saņēmis valsts atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai. SIA “EHI” gadījumā gan tā bija nepilnus 4 tūkst. EUR liela granta izmaksa apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Lursoft izpētījis, ka tieši granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai bijis populārākais atbalsta veids starp eksportējošajiem uzņēmumiem. Šādu valsts atbalsta veidu Covid-19 krīzes seku mazināšanai saņēmuši 35,4% no visiem uzņēmumiem.

TOP 10 lielākie būvniecības uzņēmumi pēc apgrozījuma 2021. gadā, kuru eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. EUR

Nr.p.k.	Uzņēmums	Apgrozījums 2021., milj. EUR	Būvniecības darbi ārpus Latvijas 2021. gadā, milj. EUR	Apgrozījums 2020., milj. EUR
1	UPB AS	207,67	137,52	223,35
2	BINDERS Ceļu būves firma SIA	90,96	1,68	91,74
3	LNK Industries AS	75,89	5,95	68,73
4	A.C.B. AS	73,74	14,61	58,28
5	BMGS AS	51,60	42,00	47,81
6	SKONTO PLAN LTD SIA	41,23	40,98	41,42
7	TILTS SIA	35,49	0,72	20,09
8	SKONTO PREFAB SIA	35,10	n/d	43,51
9	LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS SIA	33,21	6,13	50,94
10	PRIMEKSS SIA*	32,87	61,04	27,73

TOP 10 pelnošākie būvniecības uzņēmumi 2021. gadā, kuru eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. EUR

Nr.p.k.	Uzņēmums	Peļņa 2021, milj. EUR	Peļņa/ zaudējumi 2020, milj. EUR
1	UPB AS	5,90	7,82
2	LNK Industries AS	3,57	4,45
3	BELAM-RĪGA SIA	1,91	0,05
4	KL SYSTEMS SIA	1,62	1,44
5	CRC BALTIC SIA	1,50	-0,14
6	LT Piling SIA	1,31	0,88
7	UPTK SIA	1,07	-0,29
8	Citrus Solutions SIA	1,01	1,03
9	A.C.B. AS	0,79	0,12
10	Vianova SIA	0,71	1,47

TOP 10 lielākie darba devēji būvniecības nozarē 2021. gadā, kuru eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. EUR

Nr.p.k.	Uzņēmums	Darbinieku skaits 2021	Būvniecībā nodarbināto skaits ārpus Latvijas 2021. gadā	Darbinieku skaits 2020
1	UPB AS	837	479	698
2	LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS SIA	484	303	621
3	BINDERS Ceļu būves firma SIA	449	20	439
4	A.C.B. AS	392	23	372
5	TILTS SIA	359	5	307
6	SKONTO PLAN LTD SIA	338	0	348
7	SKONTO PREFAB SIA	331	n/d	364
8	BMGS AS	299	5	319
9	PRIMEKSS SIA*	289	317	250
10	Citrus Solutions SIA	287	34	295

TOP 10 lielākie nodokļu maksātāji būvniecības nozarē 2021. gadā, kuru eksporta apjoms pārsniedz 0,5 milj. EUR

Nr.p.k.	Uzņēmums	Nodokļi 2021, milj. EUR	Nodokļi 2020, milj. EUR
1	UPB AS	10,44	8,65
2	LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS SIA	3,61	2,46
3	PRIMEKSS SIA	3,36	3,23
4	Citrus Solutions SIA	2,84	3,62
5	TILTS SIA	1,79	1,48
6	A.C.B. AS	1,68	1,50
7	SKONTO PLAN LTD SIA	1,63	1,83
8	SKONTO PREFAB SIA	1,26	0,84
9	RITEX MODULAR CONSTRUCTION SIA	1,25	0,86
10	Baltic Builders SIA	1,20	0,97

2021. gadā Latvijas preču eksports un imports sasniedzis rekordu

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2022. gada novembrī – par 27,2 lielāks nekā pirms gada

Pētījumā analizēti NACE F uzņēmumi, kuru eksporta apjoms, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas sniegtajiem datiem

Būvniecības informācijas sistēmas dati

Informācijai par darbinieku skaitu uzņēmumos izmantota Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā informācija

*SIA “PRIMEKSS” konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedza 65,75 milj. EUR, peļņa – 1,04 milj. EUR, savukārt koncerna kopējais darbinieku skaits 2021. gadā bija 315 strādājošie.