Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā no š.g. 1.jūlija Latvijā turpmāk būs 43 pašvaldības. Reforma veikta, lai mazinātu pašvaldību nevienlīdzību, veicinātu valsts attīstību un iedzīvotāju labklājību. Jānorāda, ka sākotnējā reformas plānā bija paredzēts Latvijas teritoriju sadalīt 35 pašvaldībās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, runājot par administratīvi teritoriālo reformu, norādījis, ka tādējādi tiks nodrošināta līdzsvarotāka reģionālā attīstība, mazinot nevienlīdzības plaisu starp Rīgu un pārējo Latviju, kā arī stiprinot sadarbību starp laukiem un pilsētām. “Lielākas pašvaldības nodrošinās augstākas kvalitātes un salīdzināmus pakalpojumus par samērīgām izmaksām neatkarīgi no dzīvesvietas,” norādījis ministrs.

Jānorāda gan, ka vairākas līdzšinējās pašvaldības nav bijušas mierā ar ministrijas iecerēm to apvienošanā, tāpēc tās vērsušās Satversmes tiesā. Ja, piemēram, Ikšķiles novada prasības gadījumā Satversmes tiesa lēmusi, ka Ikšķiles novada apvienošana ar Ogres novadu atbilst Satversmei, tad Skultes pagasta gadījumā lemts, ka tā iekļaušana Saulkrastu novadā neatbilst Satversmei. 

Vislielākos jautājumus raisījis Satversmes tiesas lēmums, kas nosaka, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. Tas radījis plašas diskusijas par Varakļānu novada turpmāko likteni, līdz visbeidzot 1.jūnijā, vien dažas dienas pirms pašvaldību vēlēšanām, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumā, kas noteic Varakļānu kā atsevišķa novada izveidi. Jānorāda, ka Varakļānu novada iedzīvotāji izteikuši vēlmi tikt pievienoti Madonas nevis Rēzeknes novadam.

Likums nosaka, ka Varakļānu novada pašvaldība līdz š.g. 1.oktobrim organizē publisko apspriešanu par novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem. Vienlaikus Satversmes tiesa lēmusi, ka arī Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam un Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam neatbilst Satversmei.

Lursoft apkopotā informācija liecina, ka līdz šim Latvijā bija reģistrēti vairāk nekā 120 tūkstoši unikālu uzņēmumu juridisko adrešu, daļa no tām Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tiks mainītas.

Lursoft statistikas dati liecina, ka 1.jūlijā līdz plkst. 13.00 juridiskā adrese automatizēti mainīta jau vairāk kā 21 tūkstotim uzņēmumu un biedrību. 

Uzņēmēju ērtībām Lursoft  nodrošina Klientu Portfeļa monitoringu veidu, kas ļauj saņemt paziņojumu par to, ja Uzņēmumu reģistrs juridisko adresi uzņēmumam ir aktualizējis, pamatojoties uz Valsts adrešu reģistra datiem. Līdz ar to monitorings informēs par tiem uzņēmumiem, kuriem Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir mainīta juridiskā adrese, nodrošinot, ka uzņēmuma juridiskās adreses informācija ir savlaicīgi aktualizēta. 

Lai uzzinātu, kā pieteikties monitoringam, aicinām sazināties ar savu klientu konsultantu.