Ar negatīvu pašu kapitālu 2022. gadā bijusi trešā daļa no visiem uzņēmumiem

Viens no faktoriem, kas jāizvērtē, veicot savu esošo vai potenciālo klientu izpēti, ir uzņēmuma pašu kapitāls, jo negatīvs rādītājs var liecināt par iespējamām finanšu grūtībām, tostarp sarežģījumiem piesaistīt papildu finansējumu, jo uzņēmuma aktīvu apjoms ir mazāks par tā saistībām.

Negatīvs pašu kapitāls var ietekmēt gan uzņēmuma spēju piesaistīt jaunas investīcijas attīstībai, gan izmantot kredīta saņemšanas iespējas. Šis ir būtisks rādītājs, ko parasti vērtē ne tikai investori, kreditētāji, bet  arī sadarbības partneri, lemjot un pārskatot sniegto pakalpojumu samaksas nosacījumus.

Lursoft pēta, cik daudziem Latvijas uzņēmumiem ir negatīvs pašu kapitāls, īpašu vērību pievēršot pazīmēm, kas vēl raksturīgas uzņēmumiem ar negatīvu pašu kapitālu.

Pētījuma dati, kuros analizēti uzņēmumi, kas iesnieguši pārskatus par 2022. gadu, rāda, ka ar negatīvu pašu kapitālu pērn bijusi trešā daļa no visiem uzņēmumiem. Skatot šo rādītāju vairāku gadu dinamikā, redzams, ka tādu uzņēmumu, kuriem ir negatīvs pašu kapitāls, īpatsvaram ir tendences sarukt. Piemēram, 2018. gadā šādu uzņēmumu bija pat 40,78% no kopējā skaita, kas iesnieguši gada pārskatus, 2020. gadā to īpatsvars bija sarucis līdz 37,17%, bet pērn – līdz 32,85%.

Uzņēmumu īpatsvars ar negatīvu pašu kapitālu dažādās nozarēs ir krasi atšķirīgs, liecina Lursoft pētījuma dati. Kamēr lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē no visiem uzņēmumiem tādi bijuši tikai 15,02%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē negatīvs pašu kapitāls pērn bijis pusei no visiem uzņēmumiem. Tikpat augsts uzņēmumu īpatsvars ar negatīvu pašu kapitālu pagājušajā gadā reģistrēts arī starp uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pašpatēriņa preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu individuālajās mājsaimniecībās.

To, ka ēdināšanas un viesu izmitināšanas nozarē negatīvs pašu kapitāls ir jau ilglaicīga problēma, liecina Lursoft dati, kas parāda, ka no visiem minētās nozares uzņēmumiem, kam 2022. gadā bijis negatīvs pašu kapitāls, 82,34% tas bijis negatīvs arī 2021. gadā, savukārt 71% – jau vismaz trīs gadus pēc kārtas. Lielākais negatīvā pašu kapitāla apmērs šajā nozarē 2022. gadā reģistrēts SIA “Klauģu Muiža”. Sankciju sarakstos iekļautajam Pjotram Avenam piederošās SIA “Klauģu Muiža” viens no pamatdarbības virzieniem ir izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās.

Jānorāda, ka ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu š.g. janvārī uzņēmumam piemērots nodrošinājums, kas tam liedz reģistrēt komercķīlas, tās pārjaunot un grozīt, kā arī samazināt pamatkapitālu. Šobrīd SIA “Klauģu Muiža” pamatkapitālu veido 2,8 tūkst. EUR, savukārt tā pašu kapitāls pērn bija -38,47 milj. EUR. Uz š.g. 17. novembri uzņēmums bija uzkrājis 11,23 tūkst. EUR lielu nodokļu parādu. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka nodokļu parāds reģistrēts nepilniem 30% no visiem uzņēmumiem ar negatīvu pašu kapitālu, savukārt nodrošinājumi – 8%. Pētījuma dati arī rāda, ka virknei uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu ir uzsākts maksātnespējas process, apturēta darbība vai reģistrēta saimnieciskās darbības apturēšana, tāpat arī 2,4% no apskatītajiem uzņēmumiem jau likvidēti, bet vēl 2% šobrīd rit likvidācijas process.

To vidū ir arī AS “Reverta”, kam starp visiem Latvijas uzņēmumiem pagājušajā gadā reģistrēts vislielākais negatīvais pašu kapitāls. Uzņēmuma pašu kapitālu veido -434,35 milj. EUR. Likvidējamās AS “Reverta” zaudējumi 2022. gadā veidoja 70,64 tūkst. EUR, to pamatā bija uzņēmuma administratīvie izdevumi likvidācijas procesa ietvaros un izmaksas par aprēķinātajiem procentiem. Uzņēmuma kopējie aktīvi pārskata perioda beigās veidoja 1,72 milj. EUR. Jānorāda, ka AS “Reverta” likvidācijas process uzsākts 2017. gadā.

Lursoft izpētījis, ka starp uzņēmumiem ar lielāko negatīvo pašu kapitālu ir vēl viena likvidācijas procesā esoša kompānija – AS “Trasta komercbanka”. Uzņēmuma pašu kapitāls 2022. gadā sarucis līdz -74,57 milj. EUR.

Lai gan saraksta galvgalī starp uzņēmumiem ar lielāko negatīvo pašu kapitālu lielākoties ir vai nu likvidācijas procesā, maksātnespējīgi vai arī tādi uzņēmumi, kuru patiesie labuma guvēji iekļauti sankciju sarakstos (bez SIA “Klauģu Muiža” saraksta galvgalī atrodams arī SIA “Uralkali Trading”, kura patiesais labuma guvējs ir sankciju sarakstos iekļautais Dmitrijs Mazepins), Lursoft pētījuma dati atklāj, ka blakus šiem uzņēmumiem atrodas arī nacionālā aviosabiedrība AS “Air Baltic Corporation”. Negatīvs pašu kapitāls lidsabiedrībai bijis pēdējos divus gadus, pērn tam veidojot -81,82 milj. EUR. AS “Air Baltic Corporation” iesniegtajā gada pārskatā redzams, ka uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā palielinājies līdz 493,83 milj. EUR, savukārt zaudējumi sarukuši līdz 53 milj. EUR. Uzņēmuma pamatkapitālu veido  596,47 milj. EUR.

Balstoties uz Lursoft Multi atskaites informāciju, AS “Air Baltic Corporation” ar zaudējumiem strādājis pēdējos četrus gadus. “Air Baltic Corporation” konsolidētie ieņēmumi pērn sasniedza 500,2 milj. EUR, kas ir par 145% vairāk nekā 2021. gadā un tikai par 2% mazāk nekā 2019. gadā. Jānorāda, ka koncernā ietilpst gan mātes uzņēmums AS “Air Baltic Corporation”, gan arī SIA “Air Baltic Training”, SIA “Baltijas Kravu Centrs” un AS “Aviation Crew Resources”.

2022. gadā uz AS “Air Baltic Corporation” darbību negatīvu ietekmi atstāja vairāki faktori, tostarp Covid-19 Omicron izplatība un joprojām ar pandēmiju spēkā esošie ierobežojumi 2022. gada pirmajā ceturksnī, Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošo notikumu ietekme uz uzņēmuma darbību un degvielas izmaksām, kā arī ievērojams lidmašīnu dzinēju trūkums. Tā rezultātā tika ierobežota airBaltic spēja lidot ar pilnu kapacitāti un uzņēmums, lai nodrošinātu darbību vasaras mēnešos, bija spiests nolīgt ACMI lidmašīnas.

Pērn AS “Air Baltic Corporation” pārvadāja 3,34 miljonus pasažieru, liecina gada pārskata informācija. 2021. gadā uzņēmums pārvadāja 1,63 miljonus pasažieru, 2020. gadā – 1,34 miljonus, savukārt 2019. gadā – 5,05 miljonus pasažieru.

Pagājušajā gada beigās koncerna uzņēmumi nodarbināja vairāk nekā 2,1 tūkstoti cilvēku, kas ir par 38% vairāk nekā gadu iepriekš. No tiem 1,47 tūkstoši strādāja AS “Air Baltic Corporation”. “Darbinieku skaita pieaugumu ietekmēja pieaugošais lidojumu apjoms salīdzinājumā ar 2021. gadu, kā arī cerības uz turpmāku tirgus atveseļošanos un plānotais lidmašīnu skaita pieaugums 2023. gadā,” norādījis AS “Air Baltic Corporation”.

Jānorāda, ka no visiem transporta un uzglabāšanas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, kuru starpā ir arī AS “Air Baltic Corporation”, pagājušajā gadā ar negatīvu pašu kapitālu bijuši 23,88% uzņēmumu. Salīdzinot ar 2020. gadu, šādu uzņēmumu īpatsvars nozarē sarucis.

Pozitīva tendence, samazinoties uzņēmumu īpatsvaram ar negatīvu pašu kapitālu, pēdējo gadu laikā vērojama arī citās nozarēs, tostarp arī jau iepriekšminētajā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā, kurā ir augstākais šādu uzņēmumu īpatsvars. Ja 2020. gadā izmitināšanas un ēdināšanas nozarē ar negatīvu pašu kapitālu bija pat 56,65%, tad pērn to īpatsvars bijis 49,46%.

Pretēja dinamika, savukārt, reģistrēta mākslas, izklaides un atpūtas sfērā. Lursoft dati rāda, ka 2022. gadā šajā nozarē ar negatīvu pašu kapitālu bija 39,31% uzņēmumu, kamēr 2020. gadā – vien 18,68% –, kas, visticamāk, ir sekas Covid-19 pandēmijas ierobežojošajiem pasākumiem, kas būtiski ietekmēja nozari, principā uz laiku apturot tās darbību.

Lursoft dati rāda, ka visaugstākais negatīvais pašu kapitāls šajā nozarē pagājušajā gadā bijis SIA “Smart Tennis”. Lai gan uzņēmuma pašu kapitāls ir negatīvs jau vairākus gadus pēc kārtas, 2022. gadā tā apjoms bijis jau -3,39 milj. EUR. Lursoft Multi atskaites dati liecina, ka 2018. gadā dibinātais uzņēmums visus gadus strādājis ar zaudējumiem, pērn tiem sasniedzot 1,65 milj. EUR. Jānorāda, ka SIA “Smart Tennis” apgrozījums 2022. gadā bijis nepilni 473 tūkst. EUR.

Negatīvs pašu kapitāls bijis arī azartspēļu apakšnozarē strādājošajam SIA “DLV” (-2,58 milj. EUR), kas pagājušajā gadā palielinājis savu apgrozījumu līdz 6,64 milj. EUR, bet peļņu līdz 151,4 tūkst. EUR. Uzņēmumam jau pirms diviem gadiem ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Šobrīd uzņēmuma nodokļu parāds sasniedz 951,2 tūkst. EUR.

Lursoft izpētījis, ka starp mākslas, izklaides un atpūtas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem ar negatīvu pašu kapitālu atrodamas arī vairākas labi zināmas sporta organizācijas, piemēram, AS “Dinamo Rīga”, SIA “Valmiera FC”, SIA “FK Auda”, SIA “LNK BOXING” u.c. Jānorāda, ka starp visiem mākslas, izklaides un atpūtas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, kuriem 2022. gadā bijis negatīvs pašu kapitāls, vairākums (69,80%) saistīti ar sporta nodarbību, izklaides un atpūtas apakšnozari, vēl 28,2% – ar radošo, māksliniecisko un izklaides darbību, tāpat arī šo uzņēmumu vidū atrodami divi azartspēļu uzņēmumi.

Nozare	Ar negatīvu pašu kapitālu esošo uzņēmumu īpatsvars nozarē 2022. gadā, %	Ar negatīvu pašu kapitālu esošo uzņēmumu īpatsvars nozarē 2020. gadā, %
Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība	15.02	15.52
Apstrādes rūpniecība	35.14	38.75
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde	28.15	27.6
Būvniecība	32.69	34.77
Tirdzniecība	41.41	44.22
Transports un uzglabāšana	23.88	29.98
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi	49.46	56.65
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi	28.06	32.68
Operācijas ar nekustamo īpašumu	28.84	25.94
Veselība un sociālā aprūpe	18.26	16.48
Māksla, izklaide un atpūta	39.31	18.68

Lursoft izpētījis, ka starp uzņēmumiem ar negatīvu pašu kapitālu ne mazums ir tādu, kuri 2022. gadā veiksmīgi arī palielinājuši apgrozījumu un strādājuši ar peļņu, kā tas bijis arī jau iepriekšminētā azartspēļu uzņēmuma SIA “DLV” gadījumā, kas nozīmē, ka klientu izvērtēšanā nepietiek vien ar virspusēju informāciju par uzņēmuma apgrozījuma un peļņas datiem, bet ir nepieciešama padziļinātāka katra konkrētā gadījuma izpēte.

Piemēram, ar peļņu pagājušajā gadā strādājusi teju ceturtā daļa no visiem pētījumā analizētajiem uzņēmumiem, kuriem pagājušajā gadā bijis negatīvs pašu kapitāls. Atsevišķos gadījumos peļņas apmērs pārsniedzis pat 1 milj. EUR. To vidū gan galvenokārt ir nekustamo īpašumu jomā strādājošie uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotie dati.

Līderis ar lielāko peļņu 2022. gadā bijis SIA “AMBER REAL”, taču izziņā pieejamā informācija liecina, ka pirms trīs nedēļām minētais uzņēmums ir likvidēts. Aizvadītajā gadā tā apgrozījums bija 1,62 milj. EUR, bet peļņa 19,8 milj. EUR. Uzņēmuma pamatdarbība bija saistīta ar izsolē vai no mātes uzņēmuma AS “PrivatBank” klientiem iegādāto nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un pārdošanu. Pagājušā gada izskaņā uzņēmuma nekustamo īpašumu portfelī bija atlikuši vairs tikai 10 nekustamie īpašumi. Lursoft izpētījis, ka SIA “AMBER REAL” pagājušajā gadā bija darba devējs 5 darbiniekiem, savukārt visi uzņēmumi, kuriem pērn bijis negatīvs pašu kapitāls, 2022. gadā kopā ar darba vietām nodrošinājuši vairāk nekā 79 tūkstošus strādājošo.

No tiem vairākos uzņēmumos darbinieku skaits bijis mērāms simtos strādājošo. Līderis šajā ziņā ir jau iepriekšminētais AS “Air Baltic Corporation”, bet otrs lielākais darba devējs bijis AS “LIDO”. Lursoft izpētījis, ka ēdināšanas nozarē strādājošā uzņēmuma pašu kapitāls negatīvs bijis jau vairākus gadus, pērn tā apmēram sasniedzot -8,47 milj. EUR. Balstoties uz Lursoft Multi atskaites datiem, pēdējais gads, kad AS “LIDO” strādājis ar pozitīvu pašu kapitālu, bijis 2019. gads. Tad tas sasniedzis 7,57 milj. EUR. Jānorāda, ka šis gads arī uzņēmumam nesis rekordapgrozījumu, sasniedzot visu laiku augstāko rezultātu. Lursoft izpētījis, ka 2019. gadā AS “LIDO” apgrozījums sasniedza 44,51 milj. EUR, savukārt turpmākie gadi nesuši kritumu, kā arī zaudējumus.

Klientu izpētes process var būt laikietilpīgs process, kas prasa plašas zināšanas un daudzus informācijas avotus, taču Lursoft, vēloties Latvijā veidot drošu uzņēmējdarbības vidi un atbalstīt uzņēmējus tiem svarīgu lēmumu pieņemšanā, radījis vairākus pakalpojumus, kas būtiski atvieglo uzņēmumu ikdienas biznesa procesus, tostarp arī padarot daudz ērtāku savu esošo un potenciālo klientu izvērtēšanu un uzraudzīšanu.

Lai uzzinātu, kā Lursoft risinājumi var palīdzēt tavam biznesam strādāt efektīvāk, aicinām sazināties ar Lursoft Klientu apkalpošanas centru vai arī savu Lursoft klientu konsultantu, kurš pastāstīs par tieši tava uzņēmuma vajadzībām atbilstošākajiem risinājumiem.

Pētījuma dati apkopoti uz 10.11.2023.