Naudas apjoms uzņēmumu kontos kopš 2018. gada audzis par 63,8%

Latvijas Bankas apkopotie dati rāda, ka uzņēmēju rīcībā esošo līdzekļu apjoms pēdējos gados pieaudzis straujāk nekā mājsaimniecību uzkrājumi bankās. Tas, savukārt, vedina domāt, ka viens no iemesliem inflācijas kāpumam varētu būt uzņēmumu vēlme gūt aizvien lielāku peļņu, uzkrājot savos kontos lielākus naudas līdzekļus.

Lursoft pēta, kā pēdējo piecu gadu periodā mainījies uzņēmumu* naudas līdzekļu apjoms kontos, analizējot datus gan pēc nozaru, gan arī kapitālu piederības. Pētījuma ietvaros analizēti bilances posteņa “Nauda” dati, kurā fiksēta situācija uz pārskata perioda beigu datumu, Latvijas uzņēmumiem, kuri publiskojuši finanšu pārskatus par attiecīgo gadu.

Kopš 2018. gada, kad uzņēmumu kontos atradās 5,88 miljardi eiro, naudas daudzums ar katru gadu audzis, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu periodā uzņēmumu kontos esošās naudas apjoms palielinājies par 63,8%, savukārt straujākais pieaugums reģistrēts tieši 2020. gadā, kad kontā esošās naudas daudzums gada laikā audzis pat par 25,2%. Pērn uzņēmumu kontos uz finanšu pārskata perioda beigu datumu kopā bija  9,64 miljardi eiro.

Vislielākais naudas līdzekļu apjoms  fiksēts tieši 100% vietējā kapitāla uzņēmumu kontos, piedevām, vietējā kapitāla uzņēmumu līdzekļu kopējais apjoms kopš 2018. gada audzis visstraujāk, liecina Lursoft apkopotie dati. Jānorāda, ka no kopējiem naudas līdzekļiem, kas 2022. gada izskaņā atradās uzņēmumu kontos, nepilnus 67% veido Latvijas kapitāla uzņēmumi, teju trešdaļu no šīs summas – valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības (uzņēmumiem vismaz 50% pamatkapitāla ieguldījums ir valsts un/ vai pašvaldība). Lursoft izpētījis, ka valsts un pašvaldību kapitāla uzņēmumu kontos naudas līdzekļu apjoms kopš 2018. gada beigām dubultojies, 2022. pārskata gada beigās sasniedzot 1,99 miljardus eiro.

 Vietējā kapitāla uzņēmumi veido teju 89% no kopējā uzņēmumu skaita.

Rēķinot naudas summas apjomu, kas vidēji atrodas katra uzņēmuma kontā, redzams, ka vietējā kapitāla uzņēmumiem naudas līdzekļi kontā, lai arī ik gadu palielinās, tomēr ir mazāki nekā ārvalstu vai arī jaukta kapitāla uzņēmumos. Lursoft izpētījis, ka 2018. gada beigās vietējā kapitāla uzņēmumiem vidējais naudas apjoms uz vienu uzņēmumu kontā sasniedza 37,05 tūkst. EUR, savukārt pagājušā gada izskaņā tie bija jau 67,61 tūkst. EUR, kas ir pieaugums par 82,46%. Tikmēr uzņēmumu, kas 100% apmērā pieder ārvalstniekiem, kontos naudas līdzekļu apjoms ir 4 reizes lielāks. Lursoft dati rāda, ka šo uzņēmumu kontos 2022. gada beigās bija vidēji 295,13 tūkst. EUR. Kopš 2018. gada beigām vidējās naudas summas apjoms šo uzņēmumu kontos dubultojies. Būtiski lielāks naudas līdzekļu apjoms atrodams arī to uzņēmumu kontos, kuru kapitāldaļu turētāju vidū vienlaikus ir gan Latvijas pārstāvji, gan arī ārvalstnieki, rāda Lursoft pētījuma dati.

Kamēr vieniem kontā miljoni, citiem – daži tūkstoši eiro

Analizējot datus par naudas līdzekļiem dažādās nozarēs, redzams, ka 2022. gada beigās visvairāk līdzekļu kontos bija vairumtirdzniecības nozares uzņēmumiem. Jāņem gan vērā, ka uzņēmumu skaita ziņā tā ir trešā lielākā nozare. Lursoft aprēķinājis, ka 2022. gada izskaņā vairumtirdzniecības nozares uzņēmumu kontos atradās 1,24 miljardi eiro. Kopš 2018. gada naudas apjoms vairumtirdzniecības uzņēmumu kontos palielinājies par 41,69%.

Rēķinot pēc vidējā naudas apjoma, kas atrodas uzņēmumu kontos, vairumtirdzniecībai priekšā izvirzās vairākas citas nozares. Lursoft izpētījis, ka vislielākie naudas līdzekļi kontos, rēķinot uz vienu uzņēmumu, ir azartspēļu un derību nozarē. 2022. gada beigās azartspēļu uzņēmumu kontos bija 89,99 milj. EUR, kas, rēķinot uz vienu uzņēmumu, ir vidēji 4,3 milj. EUR. Jānorāda, ka kopējais naudas apjoms azartspēļu uzņēmumu kontos kopš 2018. gada sarucis par 10,75%. Vēl lielāks naudas līdzekļu apjoma kritums uzņēmumu kontos apskatītajā periodā bijis ar ieguves rūpniecību saistīto palīgdarbību nozarē (-44,67%), farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas jomā (-33,78%), kā arī uzņēmumiem, kas nodarbojas ar automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanu (-15,76%).

Otrs lielākais naudas apjoms kontā, rēķinot uz vienu uzņēmumu, 2022. gada beigās reģistrēts gaisa transporta nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Lursoft aprēķini rāda, šīs nozares uzņēmumu kontos pagājušajā gada izskaņā bija vidēji 1,48 milj. EUR. Analizējot datus par kopējo naudas summu gaisa transporta uzņēmumu kontos, redzams, ka tās apjoms kopš 2018. gada palielinājies par 185,61%.

Pēc naudas apjoma pieauguma uzņēmumu kontos gaisa transporta sfēra ierindojas starp TOP 10 nozarēm. Straujākais naudas līdzekļu pieauguma apjoms gan reģistrēts uzņēmumiem, kas nodarbojas ar citu transportlīdzekļu ražošanu. Kopš 2018. gada naudas apjoms šīs nozares uzņēmumu kontos audzis par 607,87%, 2022. gada beigās sasniedzot 40,76 milj. EUR. Otrs straujākais naudas līdzekļu pieaugums kontos uz perioda beigām  uzņēmumiem, kas darbojas koksnes, koka un korķa izstrādājumu, izņemot mēbeles, jomā. Lursoft pētījuma dati rāda, ka nozarē reģistrēti vairāk nekā 1660 uzņēmumi, to kopējais naudas apjoms kontos sasniedza jau 620,30 milj. EUR. Kopš 2018. gada šīs nozares uzņēmumu naudas apjoms kontos audzis par 448,41%.

Kamēr azartspēļu un gaisa transporta nozarēs naudas līdzekļu apjoms kontā, rēķinot vidēji uz vienu uzņēmumu, pārsniedz 1 milj. EUR, ir nozares, kurās šis apjoms nesasniedz pat 10 tūkst. EUR. Tāda ir, piemēram, pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana, kas aptver teju 3 tūkstošus uzņēmumu. Lursoft aprēķinājis, ka vidējā naudas summa šīs nozares uzņēmumu kontos ir nepilni 8 tūkst. EUR. Nedaudz vairāk par 11 tūkst. EUR ir vidējā summa, kas atrodama datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta uzņēmumu kontos, savukārt juridisko un grāmatvedības pakalpojumu uzņēmumiem vidējais naudas apjoms kontā 2022. gada beigās bija 17,22 tūkst. EUR.

Nozares, kuru uzņēmumu kontos uz 2022. gada 31. decembri bija lielākie naudas līdzekļi:

1. Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus: 1241,76 milj. EUR;
2. Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu: 934,81 milj. EUR;
3. Operācijas ar nekustamo īpašumu: 883,13 milj. EUR;
4. Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles: 620,30 milj. EUR;
5. Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus: 551,46 milj. EUR.

Nozares, kuru uzņēmumu kontos reģistrēts liekākais naudas pieaugums kopš 2018. gada 31. decembra:

1. Citu transportlīdzekļu ražošana: +607,87%;
2. Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles: +448,41%;
3. Dzērienu ražošana: +262,66%;
4. Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana: +258,19%;
5. Sanitārija un citi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi: +231,41%.

Nozares, kurās reģistrēts lielākais naudas apjoms kontā, rēķinot uz vienu uzņēmumu 2022. gada 31. decembrī:

1. Azartspēles un derības: 4285,05 tūkst. EUR;
2. Gaisa transports: 1482,40 tūkst. EUR;
3. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana: 803,19 tūkst. EUR;
4. Pasta un kurjeru darbība: 614,93 tūkst. EUR;
5. Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu: 600,78 tūkst. EUR.

*Pētījumā netiek ietverti dati par finanšu sektorā strādājošajiem uzņēmumiem.