Ceturto gadu pēc kārtas turpinājis sarukt Krievijas ieguldījumu apjoms

Uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos pērn audzis trešo gadu pēc kārtas, sasniedzot 11,49 miljardus eiro.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka visievērojamāk 2022. gada laikā pieaudzis ārvalstu ieguldījumu apjoms no Igaunijas (+82,06 milj. EUR), aiz kuras seko Spānija un Vācija.

Igaunijas uzkrātā ieguldījuma apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos pērn audzis pateicoties vairākiem ieguldītājiem. Lursoft dati rāda, ka vairākkārt 2022. gadā palielināts SIA “Orkla Biscuit Production” pamatkapitls, igauņu “Orkla Eesti” AS kopējam ieguldījumam šī uzņēmuma pamatkapitālā sasniedzot jau 100 milj. EUR. Vērā ņemamu uzkrātās ārvalstu ieguldījumu summas pieaugumu devis arī igauņu “Eastnine Baltics” OU lēmums palielināt holdingkompānijas SIA “Eastnine Latvia” pamatkapitālu par 20,82 milj. EUR.

Vācijas straujais ieguldījumu pieaugums pērn bijis pateicoties SIA “Lidl Latvija” pamatkapitāla palielināšanai par 64 milj. EUR, savukārt Spānijas – pateicoties ievērojamai SIA “Alrojo Holding” pamatkapitāla palielināšanai no 10 tūkst. EUR līdz 64,6 milj. EUR. Uzņēmuma vienīgais dalībnieks ir Fernandez Murillo Jorge Santiago no Spānijas.

Lursoft pētījuma dati atklāj, ka par vairāk nekā 1 milj. EUR pagājušā gada laikā audzis ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no 22 valstīm. Vienlaikus Lursoft izpētījis, ka 31 valsts gadījumā uzkrāto ieguldījumu apjoms pagājušā gada laikā sarucis, no tiem 13 gadījumos par vairāk nekā 1 miljonu eiro.

Krievijas uzkrātais ieguldījums turpinājis sarukt

Visstraujākais kritums, kas nozīmē, ka izņemto ieguldījumu apjoms bijis ievērojami lielāks nekā ieguldīto, pērn reģistrēts Krievijas ieguldījumiem Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Krievija ar 370,8 milj. EUR šobrīd starp visām valstīm atrodas 7. pozīcijā. Lursoft statistikas dati rāda, ka Krievijas ieguldījumu apjoma kritums reģistrēts jau ceturto gadu pēc kārtas. Būtisks kritums reģistrēts 2019.gadā, kad uzkrātais Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos saruka par 206,84 milj. EUR. Nozīmīgs ieguldījumu apjoma samazinājuma iemesls bijusi SIA “JP Termināls” dalībnieku maiņa, kā rezultātā no uzņēmuma pamatkapitāla izņemti Krievijas ieguldījumi teju 160 milj. EUR apmērā.

Lai gan pagājušajā gadā reģistrēti astoņi gadījumi, kad Krievijas ieguldījumu apmērs pārsniedz 1 milj. EUR, ievērojami vairāk bijis to gadījumu, kad ieguldījumu apjoms samazināts. Lursoft dati rāda, ka pērn reģistrēti 20 gadījumi, kad no pamatkapitāla izņemtās summas apjoms pārsniedz 1 milj. EUR.

Jānorāda, ka reģistrēti vairāki gadījumi, kad uzņēmuma dalībnieks faktiski nav mainījies, taču ir mainījusies tā valstspiederība. Viens no šādiem gadījumiem ir izmaiņas SIA “Baltic Bearing Company-Riga” dalībniekos. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Alexander Pik, kurš SIA “Baltic Bearing Company-Riga” pamatkapitālā ieguldījis 14,88 milj. EUR. Ja iepriekš uzņēmējs bija Krievijas valstspiederīgais, tad šobrīd – Izraēlas. Līdz ar to Krievijas uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms par šo summu samazinājies, bet Izraēlas – pieaudzis.

2022. gada izskaņā Izraēlas valstspiederīgo ieguldījumi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sasniedza jau 66,57 milj. EUR, pēdējā gada laikā to apjomam augot par 26,13 milj. EUR. Pēdējo trīs gadu periodā Izraēlas uzkrāto ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos audzis.

SIA “Baltic Bearing Company-Riga” reģistrēts pirms vienpadsmit gadiem un nodarbojas ar zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošanu. 2021. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza jaunu rekordu – 16,10 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 3,7 milj. EUR. Aizpērn saražotās preces SIA “Baltic Bearing Company-Riga” galvenokārt eksportēja uz Krieviju (84%), 11% tika realizēti vietējā tirgū, bet uz pārējām Eiropas Savienības valstīm eksportēti 5%. Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA “Baltic Bearing Company-Riga” norādījis, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā uzņēmumam licis pārvērtēt sadarbības līgumus ar Krievijas un Baltkrievijas sadarbības partneriem, kā arī aktīvi meklēt jaunus sadarbības partnerus Eiropā, kas, salīdzinot ar 2021. gadu, pērn realizācijas apjomus samazināja par 40%. 2021. gada pārskata parakstīšanas brīdī uzņēmums jau bija pilnībā pārtraucis sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju.

Valstspiederības maiņas rezultātā uzkrātais Krievijas kapitāls Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā samazinājies arī SIA “AUTOTERM” gadījumā, liecina Lursoft apkopotie dati. Uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir Aleksandr un Petr Kordit, kuri arī mainījuši Krievijas valstspiederību uz Izraēlas. Tā rezultātā Krievijas ieguldījumu uzkrātais apjoms samazinājies, bet Izraēlas palielinājies par 4,7 milj. EUR. Lursoft pētījums atklāj, ka kopumā pēdējo trīs gadu periodā valstspiederību no Krievijas uz Izraēlas mainījušas 7 personas, kuras reģistrētas kā Latvijas uzņēmumu dalībnieces.

 Lai arī pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija atrodas septītajā vietā, pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, tā ir līdere. Lursoft statistikas dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem ar ārvalstu ieguldījumiem pamatkapitālos, 21,3% ir tieši Krievijas kapitāls. Otrs lielākais uzņēmumu skaits ir ar ieguldījumiem no Lietuvas. To īpatsvars veido nepilnus 11% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kuriem reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls.

Otrs lielākais uzkrāto ieguldījumu kritums 2022. gadā bijis Luksemburgai (-39,44 milj. EUR), bet trešais – Norvēģijai (23,03 milj. EUR), liecina Lursoft apkopotie dati.

Pārstāvji no Luksemburgas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd ieguldījuši 279,4 milj. EUR. Analizējot datus par Luksemburgas ieguldījumu dinamiku pēdējo desmit gadu periodā, redzams, ka izņemto ieguldījumu apjoms lielāks par ieguldīto summu bijis vien trijos gados. Viens no tiem ir 2022. gads, kad galvenais iemesls samazinājumam ir AS “Valmieras stikla šķiedra” pamatkapitāla samazināšana. Lursoft izziņas informācija rāda, ka uzņēmuma pamatkapitāls samazināts no 48,35 milj. EUR uz 2,42 milj. EUR. Jānorāda, ka 2021. gadā, pēc trīs gadu pārtraukuma, AS “Valmieras stikla šķiedra” atkal strādājusi ar peļņu.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka Luksemburgas gadījumā ieguldījumu gadījumu pērn bijis vairāk nekā darījumu ar izņemtiem līdzekļiem no pamatkapitāliem. Lielāko ieguldījumu Luksemburga 2022. gadā veikusi jaunreģistrētā holdinga SIA “P11 Holdco” pamatkapitālā, ieguldot tajā 6,5 milj. EUR. Pērn reģistrētā uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir ECRE IV (Lux) S.a.r.l. no Luksemburgas. Lursoft izpētījis, ka citos uzņēmumos kā kapitāldaļu turētājs šis ieguldītājs no Luksemburgas nav reģistrēts.

Trešais lielākais uzkrāto ieguldījumu kritums 2022. gadā bijis Norvēģijai, kas līderu topā atrodas 8. vietā, starp 7. pozīcijā esošo Krieviju un 9. vietā esošo Luksemburgu.

Lursoft izpētījis, ka norvēģu uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos pērn sarucis otro gadu pēc kārtas, tiesa, samazinājuma summa nav bijusi tik liela kā 2017.gadā, kad Norvēģijas uzkrātais ieguldījums samazinājās par nepilniem 177 milj. EUR.

Pagājušajā gadā reģistrēti vairāki izmaiņu notikumi norvēģu “Linstow” AS piederošo uzņēmumu pamatkapitālos. Lai gan SIA “Brīvības 382” pamatkapitālā ieguldīti 3,5 milj. EUR, SIA “Satekles Business Center” 2,3 milj. EUR, no pamatkapitāliem izņemto summu apmērs bijis lielāks. Būtisks norvēģu ieguldījumu apmēra samazinājums ir arī SIA “RCH Management” dalībnieku izmaiņu rezultātā. Kopš dibināšanas brīža 2013. gadā līdz pat aizvadītā gada aprīlim SIA “RCH Management” vienīgais kapitāldaļu turētājs bija norvēģu “RIGA CENTER HOLDING” AS, kas Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā bija ieguldījis 10,53 milj. EUR. Kopš pagājušā gada oktobra SIA “RCH Management” jaunais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Vikingi 2”, kas, savukārt, pieder Igaunijā reģistrētam uzņēmumam. SIA “RCH Management” nodarbojas ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un izīrēšanu. Šobrīd tā vienīgā struktūrvienība ir tirdzniecības centrs “Damme” Rīgā, Imantā. Lursoft pieejamais gada pārskats atklāj, ka 2022. gadā nekustamā īpašuma nozarē strādājošais SIA “RCH Management” apgrozīja 3,5 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 2,8 milj. EUR lielu peļņu.

Par nepilniem 4,7 milj. EUR pērn samazinājies Norvēģijas uzkrātais ieguldījumu apjoms arī SIA “Tirdzniecības centrs “Mols”” dalībnieka maiņas rezultātā, liecina Lursoft pētījuma dati. Uzņēmums iepriekš piederēja norvēģu “AMD Holding” AS, bet šobrīd tā jaunais kapitāldaļu turētājs ir AS “Signet Bank” piederošais SIA “Citra Development”.

Lursoft dati rāda, ka visapjomīgākos līdzekļus personas no Norvēģijas ieguldījušas Latvijā reģistrēto sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas uzņēmumos (134,4 milj. EUR). Šī nozare apvieno gan lielāko ieguldījumu summu, gan arī lielāko ieguldītāju skaitu.

Ukrainas ieguldījumu apjoms sarucis

Pēc tam, kad 2021. gadā Ukrainas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos pieauga par 6,3 milj. EUR, sasniedzot 117 milj. EUR, pērn tas sarucis par teju 12,6 milj. EUR. Ievērojamu daļu no summas, par kuru sarucis Ukrainas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, veido likvidētais SIA “NOTUM”. Minētā uzņēmuma pamatkapitālā 8,3 milj. EUR bija ieguldījusi Ukrainas valstspiederīgā Alla Bogner.

Jānorāda, ka aizvadītajā gadā Ukrainas valstspiederīgo ieguldījumu izmaiņas reģistrētas 597 gadījumos, no tiem 47% gadījumu izņemti iepriekš veiktie ieguldījumi. Gadu iepriekš, t.i., 2021. gadā reģistrēti 586 darījumi ar ukraiņu ieguldījumiem, no tiem 54,3% gadījumos ieguldījumi izņemti.

Valstis, kurām 2022. gadā reģistrēts lielākais uzkrātā ieguldījuma apjoma samazinājums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos:

1. Krievija -64,48 milj. EUR;
2. Luksemburga -39,44 milj. EUR;
3. Norvēģija -23,03 milj. EUR;
4. Kipra -21,84 milj. EUR;
5. Dānija -14,68 milj. EUR;
6. Ukraina -12,55 milj. EUR;
7. Malta -12,03 milj. EUR;
8. Čehija -8,31 milj. EUR;
9. Bulgārija -5,26 milj. EUR;
10. Lielbritānija -5,12 milj. EUR.

Dati apkopoti uz 12.01.2023.