Blog

Cik bieži publiskajos iepirkumos pēdējā gada laikā uzvarējuši Krievijas kapitāla uzņēmumi?

2022. gada 23. maijs

Š.g. 8. aprīlī Eiropas Komisija pieņēma Padomes regulu, kas nosaka ierobežojošus pasākumus publisko iepirkumu konkursos, liedzot tajos uzvaru uzņēmumiem, ja vairāk nekā 50% to kapitāldaļas pieder personai vai personu grupai no Krievijas.  

Lursoft pētījis, cik daudz Latvijā ir uzņēmumu, kuros vairāk nekā puse daļu pieder personām no Krievijas, kā arī analizējis, cik bieži šādas juridiskās personas uzvarējušas publisko iepirkumu konkursos pēdējā gada laikā.

Pārstāvji no Krievijas ieguldījuši Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 413,44 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotā statistika. Šogad gan februārī, gan martā reģistrētos Krievijas uzkrāto ieguldījumu apjoma kritums. Kopumā ieguldījumi pamatkapitālos no Krievijas reģistrēti 4275 uzņēmumos, no tiem 3302 uzņēmumos Krievijas pārstāvju ieguldījums veido vairāk nekā pusi no kopējā pamatkapitāla apjoma.

Lursoft pētījums atklāj – kopš 2020.gada 1. aprīļa publiskajos iepirkumos Latvijā uzvarējuši 24 uzņēmumi, kuru kapitāldaļas vairāk nekā 50% apmērā pieder fiziskām vai juridiskām personām no Krievijas. Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotajiem datiem, Lursoft konstatējis, ka šie 24 uzņēmumi līdz šim uzvarējuši 61 publiskajā iepirkumā. Trim uzņēmumiem pēdējā gada laikā izdevies uzvarēt pat vairāk nekā desmit publisko iepirkumu konkursu sadaļās. 

Sekmīgs gads uzvarēto iepirkumu ziņā bijis bijis Andrey Iakovlev piederošajam medicīnisko iekārtu un materiālu tirgotājam SIA “Rumex Baltics”, kas uzvarējis sešu publisko iepirkumu konkursu 19 sadaļās par kopumā 494,15 tūkst. EUR. Vairāk nekā puse no visām iepirkumu sadaļām bijusi par medicīnas preču piegādi Rīgas 1. slimnīcai. Tāpat arī uzņēmums uzvarējis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas veselības centra u.c. iepirkumos. 

Veiksmīgs aizvadītais gads bijis arī vairumtirgotājam SIA “Prof Rostuls”, kurš vienpadsmit iepirkumu konkursos ieguvis tiesības piegādāt dažādas profesionālās virtuves, tirdzniecības un aukstuma iekārtas par kopumā 246,75 tūkst. EUR. Lielākais no SIA “Prof Rostuls” uzvarētajiem iepirkumiem kopš aizvadītā gada aprīļa ir SIA “Valrito” izsludinātais konkurss par kulinārijas ražošanas ceha tehnoloģiskā aprīkojuma piegādi. Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija liecina, ka iepirkumā savus piedāvājumus bija iesnieguši astoņi uzņēmumi, bet SIA “Prof Rostuls” uzvarējis ar 78,37 tūkst. EUR līgumcenu.

Lursoft esošā informācija rāda, ka SIA “Prof Rostuls” kapitāldaļu turētāji ir Inga Engele (30%) un Sergey Engel (70%) no Krievijas. Jānorāda gan, ka uzņēmuma lielākajam kapitāldaļu turētājam – Sergey Engel – pie patiesā labuma guvēja statusa jau kopš 2019.gada norādīta Latvijas valstspiederība, kamēr dalībnieku sarakstā vēl figurē piederība Krievijai. 

Pērn SIA “Prof Rostuls” apgrozījis 1,31 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 73,25 tūkst. EUR lielu peļņu. 

Lursoft aprēķinājis, ka uzņēmumi, kuros vairāk nekā 50% veido Krievijas valstspiederīgo kapitāls, pēdējā gada laikā uzvarējuši iepirkumos par kopumā 6,79 milj. EUR. Apjomīgākais no tiem bijis VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” izsludinātais konkurss aizvadītā gada pavasarī par bitumena emulsiju iegādi. 6 milj. EUR vērtajā iepirkumā tika pasludināti septiņi uzvarētāji, no kuriem diviem uzņēmumiem vairāk nekā 50% kapitāldaļu pieder pārstāvjiem no Krievijas. Viens no tiem ir SIA “Bitumen”, kura daļa šajā iepirkumā veido 857,14 tūkst. EUR, bet otrs – SIA “Polymix Baltics” (857,14 tūkst. EUR).

Modificētā bitumena un bitumena emulsijas ražotājs SIA “Polymix Baltics” reģistrēts 2009.gadā, un 99,6% tā kapitāldaļu pieder Krievijas kompānijai “AMDOR”. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka vēl 2020.gadā SIA “Polymix Baltics” apgrozījis vien 239,23 tūkst. EUR, kas nozīmē, ka tā pērn uzvarētā iepirkuma summa vairāk nekā trīs reizes pārsniedz uzņēmuma aizpagājušā apgrozījuma apjomu. Kopš dibināšanas it visus darbības gadus līdz šim SIA “Polymix Baltics” strādājis ar zaudējumiem. Tiesa, finanšu pārskatu par 2021.gadu uzņēmums vēl nav iesniedzis, tāpēc nav zināms, vai pērn tam izdevies lauzt zaudējumu līkni. Vienlaikus jānorāda, ka pērn, salīdzinot ar 2020.gadu, SIA “Polymix Baltics” samaksāto nodokļu apjoms valsts kopbudžetā teju dubultojies.

Tikmēr Krievijas valstspiederīgajam Alexey Rodin piederošais SIA “Bitumen” pērn pirmo reizi kopš tā dibināšanas strādājis ar apgrozījumu, kas pārsniedz 1 milj. EUR robežu. Pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums palielinājās par 25,10%, sasniedzot 1,17 milj. EUR. Atšķirībā no SIA “Polymix Baltics”, kopš dibināšanas 2010.gadā SIA “Bitumen” visus gadus strādājis ar peļņu. Pērn tā pēc nodokļu nomaksas veidoja 131,46 tūkst. EUR. Tāpat kā SIA “Polymix Baltics”, arī SIA “Bitumen” līdz šim uzvarējis divos publisko iepirkumu konkursos. 

Lielākoties publiskajos iepirkumu konkursos uzvarējušie Krievijas kapitāla uzņēmumi pārstāv vairumtirdzniecības nozari (10 kapitālsabiedrības), bet vēl trīs uzņēmumi saistīti ar specializēto būvdarbu veikšanu. Starp iepirkumu uzvarētājiem ir arī kompānijas, kas nodarbojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, konsultēšanu jautājumos, kas saistīti ar datoriem, u.c.

Lursoft izpētījis, ka 14 no pēdējā gada laikā iepirkumos uzvarējušajiem Krievijas kapitāla uzņēmumiem ir reģistrēti Rīgā, bet pa diviem arī Daugavpilī un Madonas novadā. Tāpat  publisko iepirkumu uzvarētāju sarakstos atrodami arī Krievijas kapitāla uzņēmumi no Gulbenes novada, Jūrmalas, Liepājas, Ventspils un Ventspils novada. 

Krievijas kapitāla uzņēmumi pēdējā gada laikā uzvarējuši gan valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu izsludinātajos iepirkumos, gan arī konkursos, kuros pasūtītājs ir privātā kapitāla uzņēmums. Tā, piemēram, Krievijas kapitāla uzņēmumi uzvarējuši septiņpadsmit SIA “Rīgas 1. slimnīca” publisko iepirkumu sadaļās, septiņās Latvijas Valsts koksnes ķīmijas iepirkumu sadaļās. Sekmīgs aizvadītais gads iepirkuma ziņā bijis arī SIA “L. Bogatirjova”, kas uzvarējis 50 tūkst. EUR vērtajā Valsts policijas izsludinātajā iepirkumā par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, vēl 2020.gadā SIA “L. Bogatirjova” apgrozījums bija vien 38 tūkst. EUR, un uzņēmums strādāja ar 1,66 tūkst. EUR zaudējumiem. Pērn uzņēmums saņēmis valsts atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai, tostarp, vairākkārt tam izmaksāti granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, tāpat arī izmaksāta atlīdzība dīkstāvē esošajiem darbiniekiem. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, SIA “L. Bogatirjova” 2021.gadā bija darba devējs 7 strādājošajiem. Uzņēmums  iedzīvotāju ienākuma nodoklī uz vienu darbinieku pērn samaksājis 0,11 tūkst. EUR, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās – 0,52 tūkst. EUR. Jānorāda, ka ēdināšanas pakalpojumu nozarē minēto nodokļu iemaksas uz vienu darbinieku 2021.gadā bijušas būtiski augstākas – attiecīgi, 0,77 tūkst. EUR un 1,94 tūkst. EUR.

Pētījuma konteksts

2022.gada 8.aprīlī Eiropas Komisija pieņēma Padomes regulu (ES) 2022/576, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, kas stājās spēkā 2022.gada 9.aprīlī.

Saskaņā ar minētās regulas 5.k panta 1.punktu pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un publiskajiem partneriem aizliegts piešķirt vai turpināt pildīt jebkādus publiskus vai koncesijas līgumus, ja iepirkuma līguma* noslēgšanai piemērots Publisko iepirkumu likums, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, Publiskās un privātās partnerības likums, kā arī Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums, kā arī šajos likumos noteiktie izņēmumi, un ja līgumu slēdz ar:

a) Krievijas valstspiederīgo vai fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru, kas veic uzņēmējdarbību Krievijā;

b) juridisko personu, vienību vai struktūru, kuras īpašumtiesības vairāk nekā 50 % apmērā tieši vai netieši pieder šā punkta a) apakšpunktā minētajai vienībai; vai

c) fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru, kas darbojas kādas šā punkta a) vai b) apakšpunktā minētās vienības vārdā vai saskaņā ar tās norādēm,

tostarp, ja uz tām attiecas vairāk nekā 10 % no līguma vērtības, apakšuzņēmējiem, piegādātājiem vai vienībām, uz kuru spējām paļaujas publiskā iepirkuma direktīvu nozīmē.

Aizliegumi neattiecas uz līgumu izpildi līdz 2022.gada 10.oktobrim, ja tie noslēgti pirms 2022.gada 9.aprīļa.

Regulas 5.k panta 2.punkts paredz arī izņēmumus, uz kuriem neattiecas sankcijas.

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*