Gada pārskats – viens no informācijas avotiem, lai vērtētu uzņēmuma ieviestos korporatīvās pārvaldības principus

Ieviešot uzņēmumā korporatīvās pārvaldības principus, tiek sperts straujāks solis ilgtspējīgas izaugsmes un mērķu sasniegšanas virzienā.

OECD Korporatīvās pārvaldības principi nosaka vairākus faktorus, kurus būtiski ievērot, lai uzņēmumā būtu vide, kurā valda uzticēšanās, caurskatāmība un atbildība, kas svarīgi, lai nodrošinātu uzņēmuma finanšu stabilitāti, veicinātu godprātīgu komercdarbību un sekmētu uzņēmuma kopējo izaugsmi. Jānorāda, ka nav viena ideālā korporatīvās pārvaldības modeļa, kas vienlīdz labi der visām kapitālsabiedrībām, taču labu korporatīvo pārvaldību raksturo vairāki kopīgi pamatprincipi. 

Viens no šādiem svarīgiem pamatprincipiem, pilnveidojot korporatīvo pārvaldību, ir informācijas atklāšana un tās caurskatāmība. Šajā ziņā viens no informācijas avotiem par kapitālsabiedrībām ir revidēts finanšu pārskats, ļaujot ne tikai sekot līdzi kapitālsabiedrības darbībai, bet arī vērtējot finanšu instrumentu izmantošanu un uzņēmuma nākotnes attīstības virzienus.

Jāuzsver, ka uzņēmuma gada pārskatam pievienotie dokumenti – vadības ziņojums, dalībnieku lēmums, zvērināta revidenta atzinums, u.c. gada pārskatu pielikumi – atspoguļo būtisku informāciju, kas ir svarīga gan vērtējot uzņēmuma klientus, sadarbības partnerus, piegādes kanālus, pakalpojuma vai preču izplatīšanas tirgus, kā arī veidojot priekšstatu par uzņēmuma stratēģiju, tā mērķiem un darbības virzieniem ilgtermiņā.  

Lursoft apkopotā statistika liecina, ka vadības ziņojumus 2019.gadā iesnieguši 39348 uzņēmumi, savukārt 2020.gadā – 19679.

Lursoft dati liecina, ka 2018.gada izskaņā Latvijā bija reģistrēti 151,28 tūkstoši sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību. Pārskatus par 2018.gadu iesnieguši 111,16 tūkstoši kapitālsabiedrību. Jānorāda, ka gan 2019.gadā, gan arī 2020.gadā kopējais reģistrēto SIA un AS skaits samazinājies, ko sekmējušas Uzņēmumu reģistra veiktās uzņēmējdarbības vides sakārtošanas aktivitātes, no reģistra izslēdzot komersantus, kas ilgstoši nav veikuši saimniecisko darbību, nav atklājuši patiesos labuma guvējus vai arī pastāvējuši bez aktuālas valdes, līdz ar to arī nedaudz sarucis to SIA un AS skaits, kas iesniegušas pārskatus par 2019.gadu. Tiesa, piemēram, par 2019.gadu iesniegts par 1,84% gada pārskatu mazāk nekā 2018.gadā, kamēr SIA un AS kopējais skaits 2019.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, sarucis straujāk – par 8,35%.

Jānorāda, ka uzņēmumiem, kuru mērķis ir īstenot korporatīvās pārvaldības principus, viens no svarīgiem punktiem ir ne tikai savlaicīga un regulāra finanšu pārskatu iesniegšana, bet arī to revīzijas uzticēšanas neatkarīgam, kompetentam un kvalificētam revidentam. Saskaņā ar Lursoft pieejamo informāciju, zvērinātu revidentu atzinumi vai ziņojumi pieejami 6,21% no visām SIA un AS, kas iesniegušas pārskatus par 2020.gadu. Ņemot vērā, ka uzņēmumi turpina vēl iesniegt gada pārskatus par 2020.gadu, paredzams, ka revidēto gada pārskatu īpatsvars varētu pieaugt.

Jāņem vērā, ka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka kritērijus, kad uzņēmumam nav nepieciešama zvērināta revidenta pārbaude vai gada pārskata ierobežotā pārbaude.

Likums nosaka, ka zvērināta revidenta atzinumu nav nepieciešams pievienot tiem uzņēmumiem, kuriem bilances datumā nav vismaz divi no zemāk uzskaitītajiem kritērijiem: 

1) bilances kopsumma — 350 000 euro;

2) neto apgrozījums — 700 000 euro;

3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10.

Jāpiezīmē, ka zvērināta revidenta atzinumā ietveramā informācija ir normatīvos aktos stingri regulēta. Ziņojums atspoguļo zvērināta revidenta viedokli par to, vai gada pārskatā ietvertā informācija sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par attiecīgā uzņēmuma finansiālo stāvokli, vai tas atbilst finanšu pārskatu sagatavošanas principiem. Vienlaikus atzinumā var būt norādītas revidenta iebildes, kā arī viedoklis par uzņēmuma pārvaldību, tai skaitā korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu.

Būt sasniedzamiem

Līdztekus skaidrai un pārskatāmai uzņēmuma finanšu informācijai, ne mazāk svarīgs korporatīvās pārvaldības pamatprincips ir uzņēmuma īstenotie informācijas izplatīšanas kanāli un tajos pieejamās informācijas saturs. Viens no šādiem, biežāk izmantotajiem resursiem, ir kapitālsabiedrību tīmekļa vietnes.

Pēc Lursoft pieejamās informācijas, informāciju par savām interneta vietnēm snieguši nepilni 13 tūkstoši kapitālsabiedrību. Pēc LU MII Tīkla risinājumu daļas (NIC) publiskotās informācijas, ik mēnesi Latvijā tiek reģistrēti vairāk nekā 3 tūkstoši jauni domēna vārdi, savukārt 2020.gada izskaņā bija reģistrēti vairāk nekā 129 tūkstoši .LV domēna vārdi. Kopējais domēnu lietotāju skaits aizvadītā gada izskaņā pārsniedzis 80 tūkstošus, liecina NIC sniegtā informācija, no tiem 47 tūkstoši bijuši juridiskas personas.

Līdztekus sasniedzamībai un informācijas publiskošanai internetā, ne mazāk svarīgi ir sniegt informāciju arī par kapitālsabiedrības esošajām struktūrvienībām, tostarp, reģistrējot informāciju arī par citām tirdzniecības platformām, ar kuru starpniecību uzņēmums realizē savas preces vai pakalpojumus. Piemēram, ebay.com, etsy.com. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aktīvas struktūrvienības šobrīd reģistrētas 45,5 tūkstošiem SIA un AS, kopējam struktūrvienību skaitam pārsniedzot 85 tūkstošus, teju 15 % no tām ir interneta vietnes. 

Lai kliedētu uzskatu, ka labas korporatīvās pārvaldības prakse uzņēmumam rada nevajadzīgu nastu, BDO Latvia kopā ar sadarbības partneriem Lursoft un Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” līdz 25.jūnijam aicina piedalīties anonīmā aptaujā par korporatīvās pārvaldes principu izpratni un ieviešanu Latvijas uzņēmumos. 

APTAUJA PIEEJAMA ŠEIT