Blog

Atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Kuri uzņēmumi atbalstu saņēmuši vēl pavasarī, bet turpmāk nesaņems?

2021. gada 24. maijs

Covid-19 pandēmija negatīvi atsaukusies uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm, būtiski samazinot to izaugsmi vai pat pilnībā apturot to darbību. Lai mazinātu pandēmijas ietekmi, valsts uzņēmējiem nodrošina vairākus atbalsta veidus, tostarp radot iespēju piešķirt atlīdzību dīkstāvē esošajiem darbiniekiem vai saņemt subsīdijas darbinieku algu izmaksām, uz laiku atlikt nodokļu maksājumus, kā arī iegūt grantus uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. 

Iepriekš vēstīts, ka valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem varētu apturēt vairākām nozarēm, jo kopš 6.aprīļa ir pārtraukta valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, tādējādi virkne nozaru, kuru darbība ārkārtējās situācijas laikā bija apturēta, patlaban var nodrošināt savu saimniecisko darbību. 

Lursoft pētījis, cik aktīvi iespēju saņemt atbalstu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai izmantojuši šo nozaru uzņēmumi, un kā mainījies darbinieku skaits šajos uzņēmumos pēdējo divu gadu laikā.

Visaktīvāk iespēju izmantojuši inženierbūvniecībā strādājošie

Analizējot datus par nozarēm, kuras no š.g. maija vairs nevar saņemt atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, redzams, ka vieni no aktīvākajiem valsts atbalsta izmantotājiem šo nozaru vidū līdz šim bijuši inženierbūvniecības uzņēmumi. Lursoft pētījums parāda, ka līdz šim jebkāda veida valsts atbalstu Covid-19 radītās krīzes seku pārvarēšanai izmantojuši 15,21% no visiem šajā nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem, savukārt desmitā daļa no visiem inženierbūvniecības uzņēmumiem saņēmuši arī atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. 

Jānorāda, ka inženierbūvniecības nozarē strādājošie uzņēmumi 2020.gadā nodokļos kopā samaksājuši 75,68 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn nozares samaksāto nodokļu apjoms valsts kopbudžetā sarucis teju par piektdaļu. Lursoft aprēķinājis, ka 17,7% no kopējās nodokļu summas, kuru pērn valsts kopbudžetā samaksājuši inženierbūvniecības nozarē strādājošie uzņēmumi, veido firmas, kas saņēmušas grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Pētījums atklāj, ka šo atbalsta veidu saņēmušo nozares uzņēmumu samaksāto nodokļu kopsumma pagājušā gada laikā sarukusi par 37,56%. Kopumā inženierbūvniecības sektorā 2020.gadā bijuši nodarbināti 16,7 tūkstoši strādājošo, no kuriem 4,4 tūkstoši strādājoši uzņēmumos, kuriem piešķirti granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. 

Viens no inženierbūvniecības sektorā strādājošajiem uzņēmumiem, kurš saņēmis valsts atbalstu krīzes seku mazināšanai, ir arī SIA “Latvijas energoceltnieks”. VID vairākkārtīgi atbalstījis uzņēmuma nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem, kā arī š.g. aprīlī tas saņēmis 200 tūkst. EUR lielu atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka 2019.gadā SIA “Latvijas energoceltnieks” VID administrētajos nodokļos samaksāja 3,07 milj. EUR, savukārt pērn šī summa samazinājusies līdz 2,46 milj. EUR. Tiesa, kopējais darbinieku skaits uzņēmumā, balstoties uz VID datiem, pēdējā gada laikā pieaudzis. Ja 2019.gadā uzņēmums nodarbinājis 592 strādājošos, tad pērn – 621. Aizvadītajā gadā uzņēmums uzvarējis vienā iepirkuma konkursā, savukārt šogad tas vēl nav atzīts par uzvarētāju nevienā konkursā.

Tāpat šogad martā atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai saņēmis arī SIA “8 CBR”, kas aizvadītajā gadā nodarbinājis 265 darbiniekus, arī AS “Latvijas Tilti” (196,09 tūkst. EUR liels atbalsts) u.c. nozares dalībnieki. 

Iespēju saņemt atbalstu uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai aktīvi izmantojuši arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozares uzņēmumi. Pēc Lursoft aprēķiniem, konkrēto atbalsta veidu saņēmuši 8,52% no visiem šīs nozares uzņēmumiem, savukārt kopumā dažādus valsts sniegtos atbalsta veidus Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai izmantojuši 12,64% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Tiesa, atšķirībā no inženierbūvniecības, kur pērn nodokļu maksājumu apjoms valsts kopbudžetā samazinājies, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē strādājošie uzņēmumi nodokļos samaksājuši vairāk. Nozare nodokļos 2020.gadā samaksājusi 23,59 milj. EUR, kopumā ar darba vietām nodrošinot 3,3 tūkstošus strādājošo. No tiem 449 bijuši nodarbināti uzņēmumos, kuriem piešķirti granti apgrozāmo līdzekļu plūsmai. 

Darbinieku skaita ziņā ietilpīgākās nozares, kurām vairs netiks piešķirts atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, ir ēku būvniecība un specializētie būvdarbi. Šajās nozarēs strādājošie uzņēmumi 2020.gadā nodarbinājuši, attiecīgi, 25,1 tūkst. un 26,6 tūkst. strādājošo. 

Ekonomikas ministrija gan ziņojusi, ka būvniecības nozarei 2021.gads sācies ar izaugsmes mazināšanos, jo būvniecības produkcijas apjomu 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, sarukuši par 12,4%. Kritums tiek skaidrots gan ar 2020.gada silto, būvniecībai labvēlīgo ziemu, gan arī  ar koronavīrusa ierobežojumiem un ārkārtas situācijas radītajiem preču aprites apgrūtinājumiem. Jānorāda, ka šī gada pirmajā ceturksnī bijis vērojams kritums visās būvniecības pamatkategorijās, tostarp visstraujākais kritums reģistrēts ēku būvniecībā, kas iepriekš izcēlusies kā visstraujāk augošā būvniecības pamatkategorija. 

Lursoft dati liecina, ka ēku būvniecības nozarē reģistrēti 4,9 tūkstoši uzņēmumu, no tiem valsts atbalstus pandēmijas seku mazināšanai saņēmuši 505 uzņēmumi, tostarp 276 uzņēmumiem piešķirti granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Kopējā summa, kuru pērn VID administrētajos nodokļos samaksājuši ēku būvnieki, ir 89,5 milj. EUR. Salīdzinot ar 2019.gadu, pērn minētā būvniecības apakšnozare nodokļos samaksājusi par 26,3% mazāku naudas summu. 

Atbalstu saņēmuši arī datorprogrammēšanas nozarē strādājošie

Ja inženierbūvniecībā un ieguves rūpniecībā granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai piešķirti vairāk nekā desmitajai daļai no šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem, tad vismazākais īpatsvars šādu uzņēmumu starp nozarēm, kuras turpmāk vairs nevarēs pretendēt uz šo atbalstu, ir ūdens ieguves, attīrīšanas un apgādes jomā. Lursoft dati rāda, ka šajā nozarē reģistrēts 141 uzņēmums, no tiem valsts atbalstus Covid-19 pandēmijas krīzes mazināšanai saņēmuši 11 uzņēmumi, tostarp grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmai – 1 uzņēmums. Salīdzinot ar citām nozarēm, ūdens ieguves, attīrīšanas un apgādes jomā strādājošo uzņēmumu veiktās nodokļu iemaksas pērn saglabājušās iepriekšējā gada līmenī. Pretstatā būvniecības apakšnozarēm, kurās samaksāto nodokļu apjoms starp nozarēm, kurās vairs netiek piešķirts atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem, aizvadītajā gadā sarucis visvairāk, viena no nozarēm, kurās samaksāto nodokļu apjoms 2020.gadā audzis visstraujāk, ir datorprogrammēšana. 

Balstoties uz Lursoft apkopoto informāciju, datorprogrammēšanā reģistrēti 4,6 tūkstoši uzņēmumu, no tiem valsts atbalstus krīzes seku mazināšanai saņēmuši 283 uzņēmumi, tostarp 111 uzņēmumiem piešķirts atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem. Minētie uzņēmumi aizvadītajā gadā ar darba vietām nodrošinājuši 899 darbiniekus, savukārt nozare kopumā – teju 18 tūkstošus strādājošo. Datorprogrammēšanas nozares pienesums valsts kopbudžetā nodokļu izteiksmē 2020.gadā bija 250,74 milj. EUR, par 14,89% vairāk nekā gadu iepriekš. Tiesa, grantu saņēmēju pienesums kopējā nodokļu apjomā, kuru pērn valsts kopbudžetā samaksājusi datorprogrammēšanas nozare, bijis neliels, t.i., 4,18%.

Darbinieku skaita ziņā lielākais datorprogrammēšanas jomā strādājošais uzņēmums, kas saņēmis atbalstu apgrozām līdzekļu plūsmai, ir SIA “WeAreDots”. Iepriekš uzņēmums bijis zināms ar nosaukumu SIA “Squalio”. Pērn tā samaksāto nodokļu apjoms palielinājies par 12,69%, sasniedzot 1,7 milj. EUR, un tas ar darba vietām nodrošinājis 82 strādājošos. Aizvadītajā gadā uzņēmums uzvarējis 12 publisko iepirkumu konkursos.

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*