Blog

Vidējais nodokļu parāds – 1872 eiro

2020. gada 3. augusts

Lursoft apkopotā informācija liecina, ka š.g. jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.EUR, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza 1 milj.EUR.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

Piektā daļa parādnieku – no tirdzniecības sektora

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka piektā daļa no visiem parādniekiem strādā mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarē, un tās kopējais nodokļu parāda apjoms veido 155,2 milj.EUR.

Otrs lielākais parādnieks ir uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozare, kurā strādājošie uzņēmumi uzkrājuši 49,58 milj.EUR lielu nodokļu parādu, savukārt metālu ražošanas sektors, balstoties uz VID publiskoto informāciju, nodokļu iemaksu iekavējis par  38,33 milj.EUR. Jānorāda, ka metālu ražošanas nozarē nodokļu parāds reģistrēts vien 27 uzņēmumiem, taču lielā kopsumma izveidojusies atsevišķu uzņēmumu dēļ. Piemēram, nozarē strādājošais SIA “BEBRIKO LTD” šobrīd uzkrājis 14,01 milj.EUR lielu nodokļu parādu, savukārt AS “Krāsainie lējumi” – 12,32 milj.EUR. Abiem uzņēmumiem šobrīd reģistrēti aktīvi maksātnespējas procesi un ne viens, ne otrs, balstoties uz VID sniegto informāciju, pērn nav veicis nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā.

Nodokļu parāds lielāks nekā gada laikā samaksāto nodokļu kopējais apjoms

Runājot par nodokļu parāda attiecību pret šo uzņēmumu pērn valsts kopbudžetā veiktajām nodokļu iemaksām, Lursoft izpētījis, ka pašreizējie parādnieki nodokļu maksājumos 2019.gadā samaksājuši 822,15 milj.EUR, kas ir par 46,21% vairāk nekā to šobrīd uzkrātais parāds. Tiesa, 60,70% no visiem parādniekiem nodokļu parāds pārsniedz pagājušajā gada laikā samaksāto nodokļu apjomu, un vairāk nekā puse no tiem pagājušajā gadā nav veikusi nodokļu maksājumus valsts kopbudžetā.

Netrūkst gadījumu, kad uzņēmuma pašreizējais nodokļu parāds ir vairākus simtus reižu lielāks nekā tā veiktās nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā. Vairumā gadījumu šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, uzsākts likvidācijas process vai arī ir pasludināta maksātnespēja.

Skatot, kurās nozarēs starp nodokļu parādniekiem ir visvairāk to uzņēmumu, kuru parāda apmērs pārsniedz pagājušajā gadā samaksāto nodokļu apjomu, viena no līderēm ir lauksaimniecības joma. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka no visiem lauksaimniecības uzņēmumiem, kuru nodokļu parāds uz šī gada jūlija sākumu pārsniedzis 150 eiro, 84% uzņēmumu parāda apjoms pārsniedz aizvadītā gada laikā veikto nodokļu iemaksu kopējo apjomu.

Analizējot nodokļu parādnieku datus sadalījumā pa reģioniem, redzams, ka š.g. jūlijā viszemākā parāda kopsumma reģistrēta starp Vidzemes teritorijā reģistrētajiem uzņēmumiem – 17,70 milj.EUR. Tieši Vidzemē reģistrēta arī vislielākā starpība starp nodokļu parāda apjomu un summu, kuru šie parādnieki pērn samaksājuši nodokļos valsts kopbudžetā. Lursoft aprēķinājis, ka tie Vidzemē reģistrētie uzņēmumi, kuriem jūlijā reģistrēts nodokļu parāds, 2019.gadā nodokļos kopā samaksājuši par 55,19% vairāk nekā šobrīd to parāda summa. Tikmēr Latgalē vērojama diametrāli pretēja situācija – uzņēmumi nodokļos šobrīd parādā 27,24 milj.EUR, bet pagājušajā gadā šie paši uzņēmumi nodokļu maksājumos samaksājuši par 31,15% mazāku summu – 20,77 milj.EUR. Nodokļu parāds pārsniedz pērn veikto nodokļu maksājumu apjomu arī Kurzemē, kur šobrīd reģistrēta lielākā parāda summa uz vienu uzņēmumu.

Teju visos reģionos nodokļu parādnieku starpā visplašāk pārstāvēti mazumtirgotāji. Izņēmums ir Vidzeme, kur visvairāk parādu reģistrēts uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar lauksaimniecību, mazumtirdzniecībai ierindojoties otrajā vietā.

Vidējā un kopējā nodokļu parāda apjoms sadalījumā pa reģioniem

Reģions Vidējā nodokļu parāda summa uz 1 uzņēmumu, eiro Uzņēmumu skaits, kuriem reģistrēts nodokļu parāds Reģionā reģistrēto uzņēmumu kopējā nodokļu parāda summa, milj.EUR Reģionā reģistrēto nodokļu parādnieku valsts kopbudžetā samaksāto nodokļu kopsumma 2019.gadā, milj.EUR
Kurzeme 1933,23 3099 41,94 37,64
Latgale 1922,69 2557 27,24 20,77
Pierīga 1884,21 7048 79,86 151,55
Rīga 1896,27 17926 362,66 539,78
Vidzeme 1665,19 2611 17,70 39,50
Zemgale 1838,59 3016 32,89 32,91

Nodokļu parādi – pastāvīga parādība

Saprotams, ka arī biznesā nav iespējams visu paredzēt un var rasties dažādas neparedzamas situācijas, kuru dēļ nākas kavēt nodokļu samaksu. Piemērs tam ir Covid-19 pandēmija, līdz ar kuru valstī pasludinātā ārkārtējā stāvokļa dēļ daudzi uzņēmumi apturēja savu darbību vai arī būtiski samazināja iepriekšējos darbības apjomus.

Tomēr, kā liecina Lursoft apkopotā informācija, vairākumā ir tie gadījumi, kad uzņēmumam nodokļu parāds reģistrēts jau vairākus mēnešus, reizēm pat gadu un ilgāk. Piemēram, kā parāda Lursoft dati, starp visiem nodokļu parādniekiem 67,75% gadījumos nodokļu parāds uzņēmumiem pēdējā gada laikā bijis vismaz 10 mēnešus. Tātad, praktiski šos uzņēmumus var pieskaitīt pie pastāvīgiem parādniekiem. 3% no šiem uzņēmumiem reģistrēts maksātnespējas process, bet 15,37% apturēta saimnieciskā darbība.

Likumsakarīgi ir dati par uzņēmumu vidējo nodokļu parādu, kas rāda – jo ilgāk uzņēmums atrodams parādnieku rindās, jo arī lielāks ir tā parāds, kas mēnesi no mēnesi, visbiežāk, kļuvis aizvien lielāks. To uzskatāmi atspoguļo Lursoft apkopotie dati:

Cik mēnešus pēdējā gada laikā uzņēmumam reģistrēts nodokļu parāds Vidējā nodokļu parāda summa uz š.g. jūliju, EUR Kopējā parāda summa šajā nodokļu parādnieku grupā ietilpstošajiem uzņēmumiem uz š.g. jūliju, milj.EUR
1 – 3 mēneši 497,54 12,49
4 – 6 mēneši 637,14 14,73
7 -9 mēneši 1199,78 20,13
10 – 12 mēneši 3027,81 514,94

Kamēr uzņēmumu, kuri starp parādniekiem pēdējā gada laikā bijuši atrodami 1 līdz 3 mēnešus, vidējā nodokļu parāda summa uz š.g. jūliju bija 497,54 eiro, uzņēmumiem, kuri parādnieku rindās bijuši vismaz 10 mēnešus, šobrīd esošais parāds ir sešas reizes lielāks – 3027,81 eiro.

Jāpiebilst, ka vidējais nodokļu parāda apjoms, kas šobrīd reģistrēts vienam uzņēmumam, ir 1872,04 eiro.

Arī pastāvīgie parādnieki tikuši pie atbalsta krīzes pārvarēšanai

Interesanti, ka starp uzņēmumiem, kuriem nodokļu parāds pēdējā gada laikā reģistrēts 11 vai pat visus 12 mēnešus, netrūkst arī tādu, kuru darbiniekiem izmaksāti dīkstāves pabalsti. To vidū ir SIA “Čilija pizza”, kuras nodokļu parāds šobrīd sasniedzis 650,82 tūkst.EUR. Lursoft izziņā publiskotā informācija rāda, ka ēdinātājam nodokļu parāds bez pārtraukuma reģistrēts jau vairākus gadus. Tāpat arī vēl viens sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums SIA “Rosinter Restaurants”, kas ir restorānu “Il Patio” un “TGI Friday’s” īpašnieks. Tāpat kā SIA “Čilija pizza”, arī SIA “Rosinter Restaurants” nodokļu parādnieku sarakstā atrodams jau vairākus gadus pēc kārtas. Neskatoties uz to un pašreizējo 100,42 tūkst.EUR lielo nodokļu parādu, uzņēmuma darbiniekiem vairākkārt izmaksāta atlīdzība par dīkstāvi, kā arī VID atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Lursoft dati rāda, ka dīkstāves pabalsts piešķirts darbiniekiem no 524 uzņēmumiem, kuri atrodas nodokļu parādnieku rindās. 15% no šiem uzņēmumiem nodokļu parāds reģistrēts visus iepriekšējos 12 mēnešus. Vēl 375 nodokļu parādniekiem VID atbalstījis gan nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem, kā arī to darbinieki saņēmuši atlīdzību par dīkstāvi, savukārt 443 parādniekiem atbalstīta nodokļu maksājumu samaksas sadale termiņos vai atlikšana uz laiku.

To vidū ir arī SIA “Gros auto grupa”, kura pašreizējais nodokļu parāds ir 789,52 tūkst.EUR, un nodokļu parāds uzņēmumam bez pārtraukuma reģistrēts jau ilgāk nekā gadu. Visaugstākais nodokļa parāda apjoms tam bijis š.g. aprīļa sākumā, kad parāds pārsniedzis pat 1 milj.EUR robežu.

Lursoft izziņas dati arī liecina, ka š.g. februārī auto rezerves daļu tirgotājam, kas nodrošina arī automobiļu apkopes un remonta pakalpojumus, VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde reģistrējusi nodrošinājumu, liedzot SIA “Gros auto grupa” reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt. Šobrīd uzņēmumam gan nav reģistrētu aktīvu komercķīlu.

 

*nav iekļauti dati par likvidētajiem uzņēmumiem

Pētījumā iekļauti uzņēmumi, kuriem, balstoties uz VID publiskoto informāciju, uz š.g. 7. jūliju reģistrēts nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro

 

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*