Būvniecībai 2018.gadā izaugsme

Būvniecības nozarē aizvadītajā gadā turpināja pieaugt apjomi, un par nozares attīstības dzinuļiem lielā mērā kalpojusi Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošana, kā arī privātās investīcijas. Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas, būvniecības apjomi 2018.gadā palielinājušies visās būvniecības pamatgrupās, bet visvairāk pieauguši ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apjomi. Šajā kategorijā ietilpst ēku nojaukšana un būvlaukumu sagatavošana, būvdarbu pabeigšana, elektro-instalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības.*

Būvniecības nozares izaugsme atspoguļojas arī tās finanšu rādītāju dinamikā, kas aizvadītajā gadā turpinājuši kāpumu. Pēc Lursoft apkopotajiem datiem, būvniecības sektorā strādājošie uzņēmumi apgrozījuši par 26,5% vairāk nekā 2017.gadā, bet to peļņa gada laikā augusi gandrīz trīs reizes. Par 6,5% gada laikā audzis arī nozarē strādājošo darbinieku skaits.

Lursoft izpētījis, kā 2018.gadā augusi būvniecības nozare un kas pagājušajā gadā bijuši nozares līderi.

Ārvalstniekiem pieder 8% no visiem būvniecības uzņēmumiem

Pēc Būvkomersantu reģistra datiem, patlaban Latvjā ir aktīvi 5,5 tūkstoši būvkomersantu, savukārt, balstoties uz VID datiem, kādu no būvniecības apakšnozarēm kā pamatnodarbošanos norādījis teju divas reizes lielāks uzņēmumu skaits – 10,3 tūkstoši. No tiem 8% kompāniju pamatkapitālā ieguldīti ārvalstnieku līdzekļi. Lielākoties ieguldījumi nāk no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Lietuvas un Igaunijas.

Pēc Lursoft aprēķiniem, patlaban Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 334 Latvijā reģistrētos būvniecības uzņēmumos, Lietuvas – 156, bet Igaunijas – 132.

Reģistrētā pamatkapitāla apjoma ziņā vislielākais būvniecības uzņēmums Latvijā gan pieder somiem – SIA “YIT LATVIJA”. Lursoft izziņā pieejamie dati rāda, ka somu YIT Suomi Oy Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījuši 47,43 milj.EUR.

SIA “YIT LATVIJA” apgrozījums pēdējos gados bijis mainīgs. Ja 2016.gadā uzņēmums apgrozījis 6,57 milj.EUR, tad 2017.gadā apgrozījums palielinājies līdz 11,31 milj.EUR, bet pagājušajā gadā atkal sarucis līdz 6,57 milj.EUR. Pēdējo reizi ar peļņu SIA “YIT LATVIJA” strādājusi 2013.gadā.

Pērn SIA “YIT LATVIJA” uzsākusi reorganizācijas procesu, kura laikā paredzēts uzņēmumam pievienot SIA “YIT Infra Latvija”. Tiesa, plānotais reorganizācijas pabeigšanas laiks bija paredzēts 2019.gada janvāra sākumā, taču tā kā reorganizācijas procesa gaitā radušies neparedzēti šķēršļi, reorganizācija atlikta uz nenoteiktu laiku.

Pēc Lursoft datiem, SIA “YIT Infra Latvija” pamatkapitāla ziņā ir astotais lielākais ārvalstniekiem piederošais būvniecības uzņēmums. Tas pērn apgrozījis 34,97 milj.EUR un uzvarējis deviņos iepirkumu konkursos. Kā liecina Lursoft apkopotā informācija par publisko  iepirkumu rezultātiem, SIA “YIT Infra Latvija” kopējā līgumcena pērn uzvarētajos projektos veido 13,51 milj.EUR.

Piektdaļu no nozares apgrozījuma nodrošinājuši TOP 10 lielākie uzņēmumi

Pagājušajā gadā nozares kopējais apgrozījums palielinājies par 26,47%, sasniedzot 4,73 miljardus eiro. Teju pusi, t.i., 47,36% no šīs summas veido ēku būvnieku ieņēmumi, savukārt vismazāko daļu nozares kopējam apgrozījumam pievienojuši specializēto būvdarbu veicēji – 1,02 miljardus eiro jeb 21,56%.

Raugoties, cik lielam skaitam būvniecības uzņēmumu 2018.gads nesis izaugsmi, Lursoft aprēķinājis, ka apgrozījums gada laikā palielinājies 61,9% no nozarē strādājošajiem komersantiem, kuri pagājušajā gadā veikuši saimniecisko darbību.

Diviem uzņēmumiem apgrozījums pārsniedzis 100 milj.EUR robežu

Lielākais būvniecības uzņēmums Latvijā 2018.gadā bijis AS “UPB”, kas ierindojies līderos gan pēc apgrozījuma, gan peļņas, esot saraksta augšgalā arī  lielāko darba devēju un nodokļu maksātāju topos.

Paša AS “UPB” apgrozījums gada laikā audzis par 32,54%, sasniedzot 167,67 milj.EUR, savukārt tā konsolidētais apgrozījums sasniedzis 197 milj.EUR. 64% no tā veidojis eksports, bet atlikušo daļu – vietējais tirgus. Ņemot vērā esošo pasūtījuma portfeli, “UPB” vadība prognozē, ka koncerna apgrozījums 2019.gadā pārsniegs 200 milj.EUR robežu.

Lai nodrošinātu turpmāku UPB grupas attīstību, 2018.gadā veiktas ievērojamas investīcijas gandrīz visās uzņēmējdarbības struktūrās.

AS “UPB” peļņa pēc nodokļu nomaksas aizvadītajā gadā sasniegusi 9,57 milj.EUR, bet koncerna kopējā peļņa bijusi 11,51 milj.EUR. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka 2018.gadā AS “UPB” uzvarējis piecos publisko iepirkumu konkursos par teju 30 milj.EUR. Pasūtītāju vidū bijis gan SIA “Užavas alus”, gan Liepājas pilsētas pašvaldība un arī Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs.

TOP 5 lielākie būvniecības uzņēmumi pēc apgrozījuma 2018.gadā:

1. AS “UPB”: 167,67 milj.EUR;
2. SIA “MERKS”: 144,41 milj.EUR;
3. AS “LNK Industries”: 93,43 milj.EUR;
4. AS “A.C.B.”: 93,01 milj.EUR;
5. SIA Ceļu būves firma “Binders”: 86,75 milj.EUR.

 

Bez AS “UPB” pērn bijusi vēl viena būvkompānija, kuras apgrozījums pārsniedzis 100 miljonu eiro robežu – tā ir igauņu Osauhing Merko Investments piederošā SIA “MERKS”. Gada laikā uzņēmuma apgrozījums teju dubultojies, sasniedzot 144,41 milj.EUR, savukārt konsolidētais apgrozījums audzis līdz 157,49 milj.EUR.

Kā teikts iesniegtajā pārskatā, 91% no uzņēmuma gada apgrozījuma veidojusi ēku būvniecība, bet 7% saņemti no uzņēmuma būvēto dzīvokļu pārdošanas, savukārt 2% veido citi ienākumi. Kā atzīst SIA “MERKS”, kopš 2018.gada sākuma līdz pārskata parakstīšanas dienai tās noslēgto jauno līgumu apjoms jau veidojis 54 milj.EUR, no kuriem 95% noslēgti ar privātiem pasūtītājiem. Pēc uzņēmuma vadības teiktā, dzīvojamo ēku būvniecība ir viens no perspektīvākajiem būvniecības segmentiem, jo jauno mājokļu būvniecības pārdošanas rādītāji Rīgā būtiski atpaliek no iedzīvotāju skaita ziņā mazākām pārējo Baltijas valstu galvaspilsētām.

Būvkompānijas atzīst, ka nākamo gadu galvenie izaicinājumi būvniecības jomā būs spēja noturēt projektu rentabilitāti, ņemot vērā būvniecības izmaksu kāpumu, kā arī nodrošināt projektus ar vajadzīgo darbaspēka apjomu, nodrošinot ne tikai kvantitāti, bet arī kvalitāti.

Ja raugāmies uz TOP 10 sarakstā esošajiem lielākajiem būvniecības uzņēmumiem 2018.gadā, redzams, ka apgrozījums gada laikā audzis visiem, izņemot kādreiz Mārim Martinsonam piederējušo SIA “VELVE”, kura patiesā labuma guvēja tagad ir slavenā Krievijas hokejista Iļjas Ņikuļina dzīvesbiedre Jekaterina.

Ģenerāluzņēmēja SIA “VELVE” apgrozījums, salīdzinot ar 2017.gadu, pagājušajā gadā samazinājies par 4,25%, sarūkot līdz 58,49 milj.EUR. Tiesa, neskatoties uz kritumu, pagājušā gada apgrozījuma rezultāts bijis otrs labākais uzņēmuma darbības laikā.

Trīskāršojusies nozares peļņa

Iepriekšējos gados būvniecības uzņēmumu peļņa ik gadu uzrādījusi kāpumu, un izņēmums nav bijis arī 2018.gads. Lursoft aprēķinājis, ka gada laikā tā augusi teju trīs reizes, sasniedzot 286,06 milj.EUR. Par nozares izaugsmi liecina arī fakts, ka 2018.gadā bijuši jau 46 būvniecības uzņēmumi ar peļņu lielāku par 1 milj.EUR, kamēr 2017.gadā tādi bijuši vien 26.

Vienlaikus jāteic, ka nebūt visiem uzņēmumiem pagājušais gads izvērsies tik veiksmīgs – sešiem būvniekiem zaudējumi pērn pārsnieguši 1 milj.EUR. Vislielākie tie bijuši Sergejam Komarovam piederošajam SIA “ENFORT”, kas 2018.gadu pabeidzis ar 4,26 milj.EUR zaudējumiem. Jāpiebilst, ka iepriekšējos gados būvnieks strādājis ar vairākus tūkstošus eiro lielu peļņu. Starp pagājušajā gadā pabeigtajiem darbiem SIA “ENFORT” min Daugavas stadiona Rietumu tribīņu pārbūves būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvniecību, tāpat arī dzīvojamās ēkas būvniecību Kuģu ielā 28 un Rīgas 96.vidusskolas lietojumā esošās teritorijas Auru ielā 6A labiekārtošanas darbu veikšanu.

Ar zaudējumiem 2018.gadā strādājusi arī kādreizējā SIA “Lemminkainen Latvija”, tagad SIA “YIT Infra Latvija”. Pagājušajā gadā būvnieka zaudējumi sasnieguši 1,61 milj.EUR, par iemeslu tiem minot vairākus faktorus – būvniecībai nepieciešamo materiālu pieejamības problēmas, darbaspēka resursu trūkumu, vairāku augstās komplicētības pakāpes projektu izpildes risinājumu nodrošināšanu, kā arī ar reorganizāciju un integrāciju saistīto uzdevumu veikšanas papildu slodzi. Iepriekšējo reizi SIA “YIT Infra Latvija” ar zaudējumiem strādājusi 2014.gadā, tiem sasniedzot 3,05 milj.EUR.

Zaudētāju vidū ir arī viens no lielākajiem darba devējiem nozarē – AS “BMGS”. Pēc 2017.gada pusmiljonu eiro lielās peļņas, pagājušajā gadā būvniecības kompānija strādājusi ar 1,13 milj.EUR zaudējumiem, norādot, ka galvenais iemesls negatīvajam rezultātam ir būvniecības izmaksu palielināšanās Zviedrijas tirgū. Neskatoties uz negatīvo rezultātu, darbinieku skaits uzņēmumā pagājušajā gadā audzis par 15,34%, AS “BMGS” ierindojoties 4.vietā starp nozares lielākajiem darba devējiem. Jāpiebilst, ka 2018.gadā audzis ne tikai uzņēmuma darbinieku skaits, bet arī apgrozījums, tam, attiecinot pret 2017.gadu, palielinoties par 19,83% un sasniedzot 60 milj.EUR. Lielāko daļu, t.i., 79,75% no 2018.gada apgrozījuma nodrošinājuši ieņēmumi no celtniecības montāžas darbiem ārvalstīs. AS “BMGS” patiesie labuma guvēji, balstoties uz Lursoft pieejamo informāciju, ir uzņēmuma akcionāri Viktors Para un Dmitrijs Prokopčiks.

TOP 5 lielākie būvniecības uzņēmumi pēc peļņas 2018.gadā:

1. AS “UPB”: 9,57 milj.EUR;
2. SIA “BELAM-RĪGA”: 7,15 milj.EUR;
3. SIA “BULDURU 146”: 5,92 milj.EUR;
4. SIA “Piche”: 5,48 milj.EUR;
5. AS “LNK Industries”: 5,28 milj.EUR.

Nozarē nodarbināto skaits audzis

Pēdējā gada laikā darbinieku skaits būvniecības sektorā strādājošajos uzņēmumos audzis par 6,5%, pagājušajā gadā sasniedzot jau 66,4 tūkstošus. Vēl straujāks pieaugums novērojams būvniecības nozares samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kāpumā. Pēc VID publicētās informācijas par uzņēmumu veiktajām nodokļu iemaksām valsts kopbudžetā 2018.gadā redzams, ka aizvadītajā gadā būvniecības uzņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās samaksājuši 187,35 milj.EUR, par 26,45% vairāk nekā 2017.gadā, un iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 99,87 milj.EUR, par 18,11% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tajā pat laikā jāteic, ka no nozarē strādājošajām kompānijām 87,5% gadījumos nodarbināti 10 darbinieki vai mazāk un 35,8% gadījumu uzņēmumā pagājušajā gadā strādājis tikai viens darbinieks vai arī norādīts, ka uzņēmums nav nodarbinājis nevienu strādājošo.

Piemēram, pērn aprīlī reģistrētais SIA “C82”, kas nodarbojas ar būvniecības projektu izstrādi. Iesniegtajā gada pārskatā norādīts, ka 2018.gadā uzņēmums apgrozījis 220 tūkst.EUR, nopelnījis 152,02 tūkst.EUR, taču uzņēmums nav nodarbinājis nevienu darbinieku. Tiesa, šo uzņēmumu vidū, kuri pagājušajā gadā nav nodarbinājuši nevienu darbinieku, ir arī maksātnespējīgas kompānijas, piemēram, SIA “HM2”, kas pagājušajā gadā apgrozīja 804,24 tūkst.EUR un strādāja ar 112,58 tūkst.EUR zaudējumiem.

Konstantīnam Gladuščenko piederošajam būvniecības uzņēmumam maksātnespējas process pasludināts š.g. februārī, savukārt jau kopš pagājušā gada būvniekam reģistrēts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes piemērots nodrošinājums, kas liedz reģistrēt jaunas komercķīlas, kā arī pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt jau esošās komercķīlas. Lursoft pieejamā informācija arī liecina, ka nepilnus divus mēnešus pirms šī nodrošinājuma piemērošanas uzņēmējs reģistrējis laulību līgumu par visas mantas šķirtību. SIA “HM2” patlaban izveidojies 158,62 tūkst.EUR liels nodokļu parāds.

Runājot par maksātnespēju, jāteic, ka SIA “HM2” nebūt nav vienīgais uzņēmums nozarē, kas nonācis līdz maksātnespējas slieksnim. Pēc Lursoft datu bāzēs esošās informācijas, maksātnespējas process patlaban reģistrēts 118  būvniecības nozares uzņēmumiem, savukārt nozares kopējais nodokļu parāds uz š.g. 7.novembri sasniedzis 38,78 milj.EUR.

TOP lielākie būvniecības uzņēmumi pēc darbinieku skaita 2018.gadā:

1. VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”: 1274 darbinieki;
2. AS “UPB”: 593 darbinieki;
3. SIA “Latvijas Energoceltnieks”: 546 darbinieki;
4. AS “BMGS”: 481 darbinieks;
5. SIA “SKONTO PREFAB”: 408 darbinieki.

Ievērojami pieaudzis samaksāto nodokļu apjoms

Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija liecina, ka 2018.gadā VID administrētajos nodokļos uzņēmumi samaksājuši 7,17 miljardus eiro, no tiem 279,72 milj.EUR veido būvniecības nozares pienesums. Gada laikā vien nozares samaksāto VID administrēto nodokļu apjoms audzis par 53,34%.

Pērn nozarē bijuši 38 uzņēmumi, kuru samaksāto nodokļu apjoms 2018.gadā pārsniedzis 1 milj.EUR. No tiem līderis ir  VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, kas VID administrētajos nodokļos 2018.gadā samaksājis 13,99 milj.EUR, tiesa, tas ir par 20,52% mazāk nekā gadu iepriekš. Tikmēr AS “UPB” samaksāto nodokļu apjoms palielinājies par 18,35%, pieaugot līdz 7,65 milj.EUR. Pērn audzis gan uzņēmuma samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms (+23,21%), gan arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (+39,78%).

TOP 5 lielākie būvniecības uzņēmumi pēc VID administrētajos nodokļos samaksātajām iemaksām 2018.gadā:

1. VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”: 13,99 milj.EUR;
2. AS “UPB”: 7,65 milj.EUR;
3. SIA “PRIMEKSS”: 3,01 milj.EUR;
4. AS “Ceļu Pārvalde”: 2,91 milj.EUR;
5. SIA “SKONTO PREFAB”: 2,89 milj.EUR.

Blakus uzņēmumiem, kas nodokļos ik gadu samaksā vairākus miljonus eiro, ir arī būvniecības firmas, kurām ir  vairākos tūkstošos vai pat miljonos mērāmi nodokļu parādi. Pēc VID publiskotās informācijas, būvniecības uzņēmumu nodokļu parāds šā gada novembra sākumā sasniedza 38,78 milj.EUR, un lielākais parādnieks Energobūvmontāžas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “REMUS” valstij nodokļos parādā bija 1,16 milj.EUR. Uzņēmumam kopš 2012.gada jau pasludināts maksātnespējas process. Arī pārējiem lielāko nodokļu parādnieku saraksta galvgalī esošajiem būvniecības uzņēmumiem pasludināta maksātnespēja.

 

*Būvniecības nozarē 2018.gadā saglabājās strauja izaugsme