Blog

Trīs mēnešu laikā izbeigta vairāk nekā 300 ārvalstu kompānijām piederošu SIA darbība

2019. gada 19. novembris

Šā gada jūlija sākumā Latvijā bija reģistrētas 900 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru 100% īpašnieki ir ārvalstīs reģistrētas kompānijas, un kuras nebija iesniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem. Uzņēmumu reģistrs izteica brīdinājumu, ka gadījumā, ja likuma prasības netiks izpildītas, šo uzņēmumu darbība tiks izbeigta.

Lursoft pētījis, kas ir šie uzņēmumi, kuru darbība izbeigta – kuras nozares pārstāv, cik daudzi darbinieki paliks bez darba vietām un cik nodokļu ieņēmumos zaudēs pati valsts.

Diviem uzņēmumiem apgrozījums pērn pārsniedzis 800 tūkst.EUR

Tas nozīmē, ka šīm SIA tiek atcelta valde un tiek publicēts sludinājums,  aicinot pieteikties likvidatorus. Šādi uzņēmumi vairs nevar veikt saimniecisko darbību. Gadījumā, ja likvidators norādītajā termiņā nepiesakās, uzņēmums tiek izslēgts no komercreģistra atbilstoši Komerclikumā noteiktajai vienkāršotās likvidācijas kārtībai.

Lursoft jau ziņoja, ka nesaņemta dokumenta dēļ saimnieciskā darbība apturēta sekmīgam tirdzniecības uzņēmumam SIA “Hidrobalt Latvija”, kurš Valsts notāra pieņemto lēmumu apstrīdējis. Jānorāda, ka SIA “Hidrobalt Latvija” nebūt nav vienīgais uzņēmums, kura darbība apturēta, jo tas nav savlaicīgi paziņojis savus patiesos labuma guvējus.

Laika posmā no š.g. augusta līdz oktobra beigām, pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumiem, darbība izbeigta 321 uzņēmumam ar 100% ārvalstu kapitālu un neatklātiem patiesā labuma guvējiem.

Ja raugāmies uz šo uzņēmumu sniegumu 2018.gadā, jāteic, ka to vidū nav atrodami čempioni ar vairāku miljonu apgrozījumu un peļņu vai arī darbinieku skaitu, kas mērāms simtos.

Tajā pašā laikā šo nedaudz vairāk nekā 300 uzņēmumu skaitā ir 9 uzņēmumi, kas vēl 2018.gadā apgrozījuši vairāk nekā 100 tūkst.EUR. Līderu – SIA “Soliris” un SIA “Groupe SEB Baltic” – apgrozījums pat pārsniedzis 800 tūkst.EUR.

Lietuviešu UAB Soliris piederošais eļļu un smērvielu tirgotājs SIA “Soliris” līdz šim uzrādījis sekmīgus attīstības rezultātus un kopš tā reģistrācijas 2010.gadā vien 2016.gadu uzņēmums noslēdzis ar zaudējumiem, savukārt uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā pat pārsniedzis 1 milj.EUR.  Kopumā savu astoņu darbības gadu laikā SIA “Soliris” apgrozījis 5,6 milj.EUR un nopelnījis 256,72 tūkst.EUR, pēdējo četru gadu laikā vien VID administrētajos nodokļos samaksājot teju pusmiljonu eiro.

Lursoft aprēķinājis, ka šo ārvalstu kompānijām piederošo uzņēmumu, kas nav paziņojušas patiesos labuma guvējus, kā rezultātā Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu par to darbības izbeigšanu, kopējais apgrozījums 2018.gadā bijis 4,32 milj.EUR. Tiesa, ja salīdzinām ar 2017.gada rezultātiem, redzams, ka gada laikā kopējā apgrozījuma summa sarukusi teju četras reizes. Gada laikā uz pusi sarucis arī darbinieku skaits. Pretstatā apgrozījuma un darbinieku skaita kritumam, šo uzņēmumu peļņa uzrādījusi ievērojamu lēcienu – pēc 16,39 milj.EUR zaudējumiem 2017.gadā, pagājušais gads noslēgts ar 2,46 milj.EUR lielu peļņu.

Straujo peļņas pieaugumu sekmējuši atsevišķi uzņēmumi, kuri 2017.gadā guvuši ievērojamus zaudējumus, bet pagājušo gadu noslēguši ar peļņu. Piemēram, SIA “Forland Finance”, kas ne pērn, ne arī aizpagājušajā gadā nav guvis ieņēmumus no pamatdarbības, taču 2017.gadā Lielbritānijā reģistrētajam DAMLUX TRADING LP piederošais uzņēmums strādājis ar 2,85 milj.EUR zaudējumiem. Pagājušajā gadā gūta 372,88 tūkst.EUR peļņa. Aplūkojot tā gada pārskatu, redzams, ka 2017.gadā 1,45 milj.EUR veidojušas pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, bet vēl 1,39 milj.EUR – ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumu vērtības samazinājuma korekcijas. Jānorāda, ka DAMLUX TRADING Latvijā pieder vēl viens uzņēmums – SIA “REPIS”. Arī šī firma nav sniegusi ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem, kopš š.g. 2.jūlija tai arī nav aktuālu amatpersonu, taču uzņēmuma darbība līdz šim brīdim vēl nav apturēta.

17% gadījumu dalībnieki reģistrēti Igaunijā

Dati rāda, ka no visiem pētījuma ietvaros analizētajiem uzņēmumiem, lietuviešu kompānijām pieder 7,17%, bet mūsu otras Baltijas kaimiņvalsts – Igaunijas – kompānijas dalībnieku skaitā atrodamas pat 17,44% gadījumu. Teju puse no tiem ir tirdzniecības uzņēmumi.

Lursoft izpētījis, ka ieņēmumus no saimnieciskās darbības pagājušajā gadā guvusi tikai piektā daļa no igauņu kompānijām piederošajiem uzņēmumiem, kuru darbību izbeidzis Uzņēmumu reģistrs. Tikmēr lielākais ir tirgotājs SIA “SKANO”, kura dalībnieks ir igauņu kompānija, un kurš 2018.gadā apgrozījis 271,88 tūkst.EUR un gadu noslēdzis ar 44,23 tūkst.EUR lieliem zaudējumiem.

Vislielākie zaudējumi gan bijuši nekustamo īpašumu jomā strādājošajam SIA “Meža properties”, kuram negatīvs rezultāts bijis pēdējos četrus gadus pēc kārtas, pērn zaudējumiem sasniedzot pat 152,08 tūkst.EUR. Lēmumu par SIA “Meža properties” darbības izbeigšanu Uzņēmumu reģistrs pieņēmis š.g. augustā, savukārt 21.oktobrī uzsākts likvidācijas process, jo uzņēmuma likvidācijā ieinteresētā persona viena mēneša laikā pēc publikācijas par darbības izbeigšanu iesniegusi komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Lursoft dati rāda, ka likvidējamais uzņēmums pieder divām Igaunijas kompānijām – OU Kromotek Holding un OU JRJ Holding. Pēdējam no tiem pieder arī 99,77% kapitāldaļu 2011.gadā reģistrētajā nekustamo īpašumu uzņēmumā SIA “Meža Brokeri”, kura patiesā labuma guvējs kopš 2019.gada 9.janvāra ir Kiina Nool. Interesanti, ka 11.novembrī patiesie labuma guvēji reģistrēti arī likvidējamajai SIA “Meža Properties”. Tie ir Kiina Nool un Danel Tuusis.

Tikai retais pērn bijis darba devējs

Starp uzņēmumiem, kuru darbību izbeidzis Uzņēmumu reģistrs, nav atrodamas firmas ar vairākiem desmitiem darbinieku. Tikai 61 uzņēmums ziņojis, ka tas 2018.gadā nodarbinājis strādājošos, vairumā gadījumu (48 no 61 uzņēmuma) tas bijis vien 1 darbinieks, bet četros uzņēmumos strādājuši vismaz pieci darbinieki. Lielākais darba devējs to vidū ir Olainē reģistrētais virsdrēbju ražotājs SIA “ZALEKUA-LATVIA”, kura īpašnieks ir somu Zalekua Oy. Jau vairāk nekā gadu uzņēmums ir starp tiem komersantiem, kuru VID administrēto nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro, šajā periodā parādam svārstoties līdz 13 tūkstošiem eiro.

Vēl trīs uzņēmumos 2018.gadā strādājuši 5 darbinieki, tostarp arī SIA “Hidrobalt Latvija”, par kura gadījumu jau vēstījis Lursoft. Uzņēmums par to, ka tā darbība ir izbeigta un amatpersonas atceltas no amatiem, uzzinājis vien tad, kad klienti sākuši atteikt sadarbību.

SIA “Hidrobalt Latvija” apstrīdējis Uzņēmumu reģistra lēmumu, saņemot pagarinājumu trūkumu novēršanai, tajā pašā laikā, šajā periodā uzņēmuma darbība aizvien ir apgrūtināta, jo lēmums par darbības izbeigšanu nav atcelts un amatpersonas nav atjaunotas amatā.

Pieci darbinieki pagājušajā gadā bijuši arī vācu Avoria GmbH piederošajam vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA “AVORIA BALTIC” un 2011.gadā dibinātajam rezervēšanas pakalpojumu sniedzējam SIA “INVISA FIDUCIARY SERVICES”. Divos pēdējos darbības gados strauji krities uzņēmuma apgrozījums – ja 2016.gadā tas sasniedza 1,31 milj.EUR, tad pērn bija vien 7,1 tūkst.EUR. Tāpat arī pēdējos divos gados uzņēmums strādājis ar zaudējumiem, 2018.gadā to apmēram sasniedzot pat 168,86 tūkst.EUR.

Lursoft dati rāda, ka vēl 2017.gadā ārvalstu kompānijām piederošie uzņēmumi, kuri nav snieguši informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, tāpēc Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu par to darbības izbeigšanu, nodarbināja 207 darbiniekus, bet pagājušajā gadā tie bijuši vairs tikai 93 strādājošie. Piemēram, jau pieminētais SIA “INVISA FIDUCIARY SERVICES” vēl 2017.gadā nodarbināja 17 darbiniekus, savukārt nekustamo īpašumu jomā strādājošais SIA “ABMARK” bijis darba devējs 10 cilvēkiem. Pārskatu par saimniecisko darbību 2018.gadā uzņēmums nemaz nav iesniedzis.

Nolemto uzņēmumu vidū arī VID Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki

Ik gadu turpina pieaugt uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms valsts kopbudžetā – pēdējā gada laikā vien to apjoms palielinājies par 9,13%, sasniedzot jau 7,17 miljardus eiro. Tikmēr pētījuma ietvaros reģistrēto uzņēmumu rezultāti uzrāda pilnīgi pretēju ainu.

Vēl 2017.gadā šie ārvalstu kompānijām piederošie uzņēmumi, kuru darbību Uzņēmumu reģistrs izbeidzis, VID administrētajos nodokļos samaksāja 1,25 milj.EUR, bet pagājušajā gadā tie bijuši vien 781,59 tūkst.EUR.

Lai gan diviem uzņēmumiem – SIA “Programmēšanas serviss” un SIA “Hidrobalt Latvija” – samaksāto VID administrēto nodokļu apjoms 2018.gadā pat pārsniedzis 90 tūkst.EUR, tikai 12,77% no visiem pētījuma laikā apskatītajiem uzņēmumiem nodokļu maksājumu apjoms pagājušajā gadā pārsniedzis 1 tūkst.EUR.

Interesanti, ka vēl pētījuma sagatavošanas brīdī SIA “Programmēšanas serviss” nosaukums ir atrodams VID Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku vidū, kas vedina domāt par valsts iestāžu savstarpēji nesaskaņotu  rīcību – kamēr viena iestāde uzņēmumu uzskata par paraugu citiem, otra to jau ierindojusi starp tiem uzņēmumiem, ar kuriem sadarbību nedrīkst turpināt. Jānorāda, ka, lai iekļūtu VID Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku skaitā, jāizpilda virkne kritēriju. Tiem, balstoties uz VID sniegtajiem statistikas datiem, patlaban atbilst vien nedaudz vairāk nekā 4000 Latvijas uzņēmumu.

Lursoft dati rāda, ka pēdējo reizi nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro robežu, SIA “Programmēšanas serviss” reģistrēts pirms pusotra gada. Uzņēmums pieder ASV esošajam GOLDMARK ALLIANCE LTD.CO., un pēdējos gados programmēšanas uzņēmuma apgrozījums svārstījies robežās no 218,79 tūkst. EUR 2012.gadā līdz pat 703,58 tūkst.EUR 2017.gadā. Pagājušajā gadā tas apgrozījis 291,03 tūkst.EUR un gadu noslēdzis ar 16,09 tūkst.EUR zaudējumiem.

Runājot par nodokļu nomaksas disciplīnu, jāteic, ka nodokļu parāds, kas lielāks par 150 eiro, reģistrēts ceturtajai daļai no visiem ārvalstniekiem piederošajiem uzņēmumiem, kuri nav snieguši informāciju par patiesajiem labumiem un kuru darbība izbeigta, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra lēmumu. Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds ir 2,7 reizes lielāks nekā to kopējā samaksātā nodokļu kopsumma 2018.gadā – 2,09 milj.EUR. Taisnības labad gan jāsaka, ka 79,79% no šīs parāda summas veido divu uzņēmumu nodokļu parāds – SIA “ABMARK” tas sasniedzis jau 1,05 milj.EUR, savukārt degvielas mazumirgotājam SIA “MILLENIUM” – 623,12 tūkst.EUR.

*dati apkopoti uz 07.11.2019., iekļaujot tajos 100% ārvalstu kompānijām piederošas SIA, kuru darbību Uzņēmumu reģistrs izbeidzis laika posmā no š.g. 1.augusta līdz 31.oktobrim.

Autors

Lursoft