Žurnāla VIP LOUNGE jūnija numurā publicēts patieso labumu guvēju TOP

Mūsdienās aizvien biežāk praksē sastopamies ar situācijām, kad uzņēmumus un uzņēmumu grupas veido aizvien sarežģītākas īpašnieku struktūras jeb ķēdes, kurās ir arī  ārvalstu uzņēmumi, tai skaitā arī ofšoros reģistrētas kompānijas. Jāņem vērā, ka tā nav tikai Latvijai raksturīga iezīme, bet gan globāla, proti, šāda tendence ir izplatīta visa pasaulē.

Šādos apstākļos aizvien sarežģītāk ir noskaidrot, tieši kuras personas kontrolē jeb gūst labumu no attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu grupas darbības. Dažkārt sazarotu uzņēmuma grupā, kura veic savstarpējus darījumus, daudz vienkāršāk “paslēpt” faktiskos labuma guvējus, tādēļ, lai nodrošinātu caurskatāmību, kapitāla izsekojamību, naudas līdzekļu izcelsmi, novērstu arī koruptīvu darbību iespējamību, apkarotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, globālā līmenī izvirzījusies prioritāte, kas cieši saistīta ar drošības apsvērumiem.

Jāatzīst, ka patieso labumu guvēju noskaidrošana īpaši aktuāla kļuvusi pēc Moneyval ziņojuma publiskošanas, kurā, vērtējot Latvijas situāciju, sniegts zems jeb kritisks vērtējums. Līdz ar to pēdējā gada laikā šajā  jautājumā no valsts pārvaldes redzamas vairākas aktivitātes un centieni steidzamības kārtā šo jomu sakārtot. Savukārt privātais sektors, jo īpaši finanšu iestādes, velta ne mazums līdzekļu, lai veiktu klientu, tai skaitā arī patieso labuma guvēju, pienācīgu izvērtēšanu un regulāru uzraudzību.

Jāatzīmē, ka galvenais mērķis patiesā labuma guvēja informācijas noskaidrošanai un atklāšanai saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas principu ievērošanu. Tas, savukārt, paredz informācijas pieejamību, izsekojamību, klientu izpētes veikšanas pienākumu, lai būtu iespēja noskaidrot precīzu fizisku personu, kura reāli veic kontroli pār juridisko personu, tātad neatkarīgi no tā, vai persona ieņem oficiālu amatu juridiskajā personā, vai nē. Galvenais kritērijs patiesā labuma guvēja noskaidrošanai ir, vai persona īsteno kontroli pār uzņēmumu, proti, pieņem lēmumus un gūst labumu no šī uzņēmuma. Vairumā gadījumu nepietiek iegūt informāciju vienīgi no reģistriem, jo var būt situācijas, ka reģistrā ir formāli norādīts kompānijas pārvaldnieks vai dalībnieks, bet patieso labumu un kontroli gūst cita persona. To apliecina arī šobrīd apkopotie dati, kas parāda, ka gandrīz 20% gadījumu patiesā labuma guvējs, salīdzinot šo informāciju ar uzņēmuma reģistrētajiem dalībniekiem, ir cita persona.

Pastāvot situācijai, kad komersantam komercreģistrā  piereģistrētie dalībnieki ne vienmēr ir patiesā labuma guvēji, uzņēmumam savu klientu izpētei nepietiek noskaidrot tikai dalībnieku struktūru u.c. līdz šim pārbaudītu informāciju. Tagad ir pienākums līdztekus noskaidrot arī uzņēmuma patiesā labuma guvējus. Turklāt jāņem vērā, ka līdzšinējais tiesiskais regulējums, kas paredzēja akciju sabiedrībām iespēju nepubliskot akcionāru reģistra datus, tagad ar likumā noteikto pienākumu atklāt patiesā labuma guvēju, faktiski tiek pārskatīts, jo noteikums atklāt šo informāciju attiecināms uz ikvienu juridisku personu, tai skaitā arī uz akciju sabiedrībām.

Jānorāda, ka likumdevējs Uzņēmumu reģistram ir piešķīris jaunas pilnvaras, kas varētu mudināt uzņēmumus daudz aktīvāk atklāt savus patiesos labuma guvējus. Turpmāk Uzņēmumu reģistram būs jaunas tiesības un pienākumi – tiesības pie uzņēmuma vai organizācijas reģistrācijas prasīt papildu informāciju par tā patiesajiem labuma guvējiem un pielietot efektīvāku likvidācijas procedūru, ja patiesie labuma guvēji netiek atklāti. Tāpat reģistram noteikts pienākums reģistrēt vairāku pirms 01.12.2017. dibināto Latvijas juridisko personu patiesos labuma guvējus, pamatojoties uz to atklāšanu pēc noklusējuma, un intensīvāk sadarboties ar privāto sektoru, lai apzinātu un ziņotu tiesībaizsardzības iestādēm par iespējami nepatiesi sniegtām ziņām par patiesajiem labuma guvējiem.

Likuma iepriekšējā redakcija noteica izņēmumu gadījumus jeb paziņošanu par patiesajiem labuma guvējiem, kas vienmēr ir fiziska persona, pēc noklusējuma attiecībā uz pirms 01.12.2017. reģistrētajām juridiskajām personām šādos gadījumos:

• SIA dalībniekiem – fiziskām personām, kurām pieder virs 25% kapitāldaļu;
• personālsabiedrības biedriem, ja personālsabiedrībā nav vairāk kā 3 biedru;
• individuālo uzņēmumu īpašniekiem;
• zemnieku vai zvejnieku saimniecību īpašniekiem;
• nodibinājumu valdes locekļiem.

Šajos gadījumos uzskatāms, ka juridiskās personas patiesā labuma guvēja statuss jau izrietēja no attiecīgo fizisko personu statusa noteiktajos ierakstos, un, ja vien patiesais labuma guvējs nebija cita persona, uz reģistru ar atsevišķu pieteikumu jādodas nebija. Ja tomēr patiesais labuma guvējs bija cita persona, tad reģistrs bija jāinformē līdz 2018.gada 1.martam. Tāpēc, ja juridiskā persona citu informāciju šobrīd nav iesniegusi, uzskatāms, ka informācija par patieso labuma guvēju ir paziņota pēc noklusējuma. Tagad – līdz 2019.gada 1.jūlijam – iepriekš minētajos gadījumos noteiktās personas, ja attiecīgajā reģistrācijas lietā nebūs informācijas par citu patieso labuma guvēju, tiks reģistrētas kā attiecīgo juridisko personu patiesās labuma guvējas. Ieraksti reģistros tiks veikti reģistra vesto reģistru datu pārskatāmības uzlabošanai, un tas notiks uz attiecīgo paziņojumu pēc noklusējuma pamata, bez atsevišķa valsts notāra lēmuma.

Raugoties uz šī brīža situāciju, redzam, ka Latvijā pusotra gada laikā patiesā labuma guvējus reģistrējuši nedaudz vairāk kā 38 tūkstoši uzņēmumu. Izanalizējot datus par patiesajiem labuma guvējiem, varam konstatēt, ka šajos uzņēmumos ir reģistrēti gandrīz 37,5 tūkstoši unikālu personu. Turklāt statistika liecina, ka 21% no visiem reģistrētajiem patiesā labuma guvējiem ir ārvalstnieki. To parāda arī žurnāla VIP LOUNGE jūnija numurā publicētais patiesā labumu guvēju TOPs, kurā ārvalstnieku īpatsvars ir vērā ņemams.

Jāatzīmē, ka piemēram, TOPā, kas veidots pēc patiesam labumu guvējam reģistrēto uzņēmumu skaita, ārvalstnieku īpastvars ir tikai 14%, savukārt, pēc kopējā patiesā labuma guvējam reģistrēto uzņēmumu peļņas rādītāja veidotajā TOPā ārvalstnieku īpatsvars ir ievērojami lielāks, proti, 56%. Šī statistika apliecina to, ka nav tik lielas nozīmes kontrolēto uzņēmumu skaitam, bet gan to finanšu rezultātiem, piemēram, apgrozījumam un peļņas apjomam. Turkāt publicētie TOPi vēl papildus parāda to, ka ne vienmēr daudzu uzņēmumu kontrolēšana uzņēmējam dod iespēju gūt lielu peļņu. Interesanti, ka no visiem  patiesā labuma guvējiem, kas iekļuvuši TOPā pēc reģistrēto uzņēmumu skaita,  apskatot kopējo kontrolēto uzņēmumu 2017.gada finanšu rādītājus, 28% personu bizness ir bijis nevis peļņu nesošs, bet gan saistīts ar zaudējumiem. Līdz ar to varam secināt, ka dažkārt, kontrolējot vienu vai divus uzņēmumus, to kopējā peļņa var  būt krietni lielāka nekā, īstenojot kontroli vairākos desmitos uzņēmumu.

Vēl būtiski uzsvērt, ka valstis, no kurām Latvijas uzņēmumos visbiežāk reģistrēti patiesā labuma guvēji, ir Krievija, otrajā vietā ierindojas Lietuva, savukārt  trešajā – Igaunija.

Papildus, sagatavojot patiesā labuma guvēju TOPus, Lursoft izvērtēja arī to, cik tad šo personu kontrolētie uzņēmumi kopumā 2017.gadā samaksājuši valsts kopbudžetā nodokļus. Apkopotie dati parāda, ka  TOPā pēc reģistrēto uzņēmumu skaita  kopējais samaksāto nodokļu apjoms 2017.gadā bijis 195,2 milj EUR, savukārt TOP50 saraksts, kas veidots pēc kopējās peļņas rādītāja, budžetā samaksāto nodokļu apjoms pārsniedzis pat 647 milj. EUR, un tas veido gandrīz 10% no visu Latvijas uzņēmumu kopējā samaksāto nodokļu apjoma. Līdz ar to varam secināt, ka šo TOP 50 uzņēmēju ietekme uz Latvijas tautsaimniecību kopumā  ir ļoti būtiska.

LASI JAUNO “VIP LOUNGE” NUMURU ŠEIT