Daudziem uzņēmumiem ilglaicīgi nodokļu parādi, kuru apmērs pārsniedz 1000 eiro

Nodokļu parāds, kas sasniedz vismaz 150 eiro, patlaban reģistrēts teju 43 tūkstošiem uzņēmumu, bet pusei no tiem, proti, 21 tūkstotim uzņēmumu, nodokļu parāds pēdējā pusgada laikā ik mēnesi pārsniedzis 1000 eiro.

Lursoft aprēķinājis, ka šo uzņēmumu nodokļu parāda summa kopš maija augusi par 14,99%, oktobrī sasniedzot jau 751,92 milj.EUR. Teju trešdaļai jeb 28,30% no parādniekiem nav aktīvas valdes.

Vairāk nekā puse jeb 57,37% no visiem ilglaicīgajiem nodokļu parādniekiem reģistrēti Rīgā, bet vēl 17,16% – Pierīgā. Vismazāk nodokļu parādnieku meklējami Latgalē (5,98% no parādnieku kopējā skaita) un Vidzemē (5,78%), tiesa, iemesls tam ir pavisam vienkāršs – abos reģionos ir reģistrēts mazāks aktīvo uzņēmumu skaits nekā, piemēram, Kurzemē vai Zemgalē. Lursoft aprēķinājis, ka Latgalē patlaban reģistrēti 7,23% no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, savukārt Vidzemē – 8,36%, kamēr, piemēram, Kurzemē – 10,30%.

Analizējot pētījumā apskatīto nodokļu parādnieku reģionālo sadalījumu attiecībā pret reģionos reģistrēto kopējo uzņēmumu skaitu, redzams, ka visaugstākais ilglaicīgo nodokļu parādnieku īpatsvars meklējams Rīgā (12,48% no visiem galvaspilsētā reģistrētajiem uzņēmumiem pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro), Pierīgā (9,96%) un Latgalē (8,56%).

Līdztekus Rīgai visvairāk nodokļu parādnieki reģistrēti Daugavpilī (500 uzņēmumiem vismaz sešus mēnešus pēc kārtas nodokļu parāds pārsniedzis 1000 eiro), Liepājā (492 uzņēmumi), Jelgavā (466) un Jūrmalā (423).

Ilgstošie nodokļu parādnieki – visbiežāk būvniecībā

Interesanta aina paveras, analizējot nozares, kurās ir visvairāk nodokļu parādnieku. Ja ierasts, ka priekšplānā vienmēr izvirzās mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, kas ir skaitliski visplašāk pārstāvētās nozares starp Latvijas uzņēmumiem, tad starp ilgstošajiem nodokļu parādniekiem izceļas citas jomas.

Divas reizes vairāk nodokļu parādnieku, kuriem pēdējā pusgada laikā ik mēnesi nodokļu parāds pārsniedzis 1000 eiro, nekā mazumtirdzniecībā bijis dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības nozarē. Lursoft aprēķinājis, ka 4,56% no visiem ilgstošajiem nodokļu parādniekiem reģistrēti tieši šajā nozarē. Tikai nedaudz mazāk parādnieku nekā ēku būvniecībā bijis starp kravu pārvadātājiem.

Nozares, kurās pēdējo 6 mēnešu laikā bijis vislielākais skaits uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms pārsniedz 1000 eiro:

1. Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība;
2. Kravu pārvadājumi pa autoceļiem;
3. Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi;
4. Automobiļu apkope un remonts;
5. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos.

Pētījumā analizēto dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības nozarē strādājošo uzņēmumu, kuru nodokļu parāds pēdējos sešus mēnešus pārsniedzis 1000 eiro, kopējais parāds oktobrī sasniedzis 23,62 milj.EUR un pusgada laikā tas pieaudzis par 14,37%. Lielākais parādnieks to vidū ir Daugavpilī reģistrētais SIA „GĀDĪBA”. Uzņēmums reģistrēts pirms 25 gadiem, bet jau kopš 2012.gada tam pasludināts maksātnespējas process. Patlaban būvnieka nodokļu parāds sasniedzis jau 1,74 milj.EUR un tam reģistrēti arī divi nodrošinājumi. Tie paredz visa veida pārreģistrācijas aizliegumu. Lursoft izpētījis, ka SIA „GĀDĪBA” kapitāldaļu turētāji ir Belizā reģistrētais „BERENTEL PROJECTS LTD. (49,10%) un Jevgenijs Vasiļjevs (50,90%), kuram reģistrētas daļas arī būvniecības uzņēmumā SIA „Baltijas-Izraēlas kopuzņēmums „RUMBULAS LIGZDAS””. Tiesa, minētajam uzņēmumam pērn uzsākts likvidācijas process.

VID uzrēķinātais vairākmiljonu parāds paralizējis uzņēmuma darbu

Neskatoties uz to, ka dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības nozarē ir visvairāk ilglaicīgo nodokļu parādnieku, nozare pēc pētījumā apskatīto uzņēmumu parāda kopsummas ierindojas vien sestajā pozīcijā. Teju divas reizes lielāks nodokļu parāds reģistrēts uzglabāšanas un noliktavu saimniecības jomā strādājošajiem uzņēmumiem.

Neskatoties uz to, ka šajā nozarē tikai 40 uzņēmumiem pēdējā pusgada laikā ik mēnesi bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro, tā kopējā summa sasniedz 42,74 milj.EUR. Būtiski lielāko daļu no šī parāda veido SIA „VEXOil Bunkering”.

Oktobrī uzņēmuma nodokļu saistības sasniedza 37,59 milj.EUR, bet novembrī turpinājušas palielināties, pieaugot jau līdz 38,46 milj.EUR. Uzņēmuma nodokļa parāds pēdējā pusgada laikā uzrādījis ļoti strauju kāpumu – vēl š.g. maija sākumā tas bija 27,48 tūkst.EUR. Iesniegtajā pārskatā par 2017.gadu uzņēmuma vadība norāda, ka aizvadītā gada augustā VID Muitas pārvaldes amatpersonas veica pārbaudi SIA „VEXOil Bunkering” par muitas pārbaudēm – uzglabāšana muitas noliktavā – pabeigšanu ar reeksporta deklarācijām. Pamatojoties uz veikto pārbaudi, ar VID lēmumu uzņēmumam tika uzrēķināts muitas iestādes administrēto nodokļu parāds 35,50 milj.EUR apmērā. Ņemot vērā, ka SIA „VEXOil Bunkering” uzrēķināto parādu neatzīst, tas pārsūdzēts VID ģenerāldirektoram. Nodokļu uzrēķina dēļ tika anulētas uzņēmuma muitas noliktavas turēšanas atļaujas, brīvās zonas režīma atļauja un vairumtirdzniecības licence, kā rezultātā kuģu bunkerēšana ar dīzeļdegvielu un degvieleļļu tika paralizēta. Pērn SIA „VEXOil Bunkering” apgrozīja 1,60 milj.EUR, par 41,49% mazāk nekā 2016.gadā.

Jānorāda, ka SIA „VEXOil Bunkering” patlaban ir arī lielākais nodokļu parādnieks starp uzņēmumiem, kuriem nodokļu parāds pēdējā pusgada laikā pārsniedzis 1000 eiro. Otrajā vietā ar 21,27 milj.EUR nodokļu parādu ir pirms trīs gadiem reģistrētais vairumtirdzniecības starpniecības uzņēmums SIA „Intercom Trading LTD”. Uzņēmuma darbību gan nevar nosaukt par īpaši sekmīgu, jo pusotru gadu pēc tā reģistrācijas uzņēmuma saimnieciskā darbība, balstoties uz VID lēmumu, apturēta, savukārt 2018.gada februārī VID pieņēmis lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs patlaban ir Lielbritānijas valstspiederīgais Patel Jakeer Hussain, kuram šis ir vienīgais Latvijā reģistrētais uzņēmums.

Starp nodokļu parādniekiem arī lielie un veiksmīgie

Lursoft aprēķinājis, ka nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa, proti, 26,35%, no visiem pētījuma ietvaros analizētajiem nodokļu parādniekiem, pārskatus nav iesnieguši jau pēdējos trīs gadus. 4,37% no šiem uzņēmumiem darbojas restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu nozarē, bet vēl 4,08% – dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecībā.

Tiesa, starp lielajiem nodokļu parādniekiem nebūt visi nav uzņēmumi ar apturētu saimniecisko darbību, bez amatpersonām vai ar minimālu apgrozījumu. Lursoft pētījuma dati atklāj, ka starp ilglaicīgajiem nodokļu parādniekiem, kuru nodokļu parāds pārsniedz 1000 eiro, ir arī sekmīgi komersanti, kuri lepojas ar daudzmiljonu apgrozījumu, ievērojamu peļņu un darbinieku skaitu. Tā, piemēram parādnieku vidū ir arī SIA „East-West Transit”, kas 2017.gadā apgrozīja 145,63 milj.EUR un nopelnīja 987,34 tūkst.EUR. Pēdējā pusgada laikā degvielas tirgotāja nodokļu parāds svārstījies robežās no 1,25 milj.EUR līdz 4,72 milj.EUR. Novembra sākumā tas pārsniedza 4 milj.EUR. Pērn uzņēmums VID administrētajos nodokļos samaksāja 63,89 milj.EUR.

Nodokļu parāds reģistrēts arī degvielas tirgotājam SIA „SUMATA” (š.g. 26.novembrī tas veidoja 111,08 tūkst.EUR), picēriju tīklam SIA „Čilija Pizza” (502,76 tūkst.EUR), ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam SIA „Lage Ko” (200,42 tūkst.EUR). Starp nodokļu parādniekiem, kuriem pēdējā pusgada laikā ik mēnesi nodokļu parāds pārsniedzis 1000 eiro, atrodama arī SIA „Sabiedrība Mārupe”. Novembra izskaņā dārzeņu audzētāja nodokļu parāds sasniedza 64,33 tūkst.EUR. Gada laikā uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 4,65%, sarūkot līdz 5,84 milj.EUR, bet pēc 2016.gada 536,35 tūkst.EUR lielajiem zaudējumiem pagājušais gads noslēgts ar 58,68 tūkst.EUR peļņu.

Nodokļu parādu aprēķina metodiku komentē VID

VID publiskojamo datu bāzē attiecībā uz nodokļu parādniekiem ir atspoguļota parāda summa uz katra mēneša 7. un 26.datumu, ņemot vērā visu nodokļu parādu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudīto pārmaksu rezultātu, t.i., ja uz doto brīdi nodokļu maksātājam ir gan nodokļu parāds, gan nodokļu pārmaksa, kopējā izziņā atspoguļotajā parāda summā tiek ņemts vērā visu nodokļu parādu un pārbaudīto pārmaksu rezultāts (kā rezultātā veidojas parāds vai pārmaksa).

Normatīvie akti nosaka VID pienākumu pārbaudīt 30 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas tikai pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) pārmaksas un tās pārcelt nākamo maksājumu segšanai vai novirzīt citu nodokļu parādu segšanai. Pārējo nodokļu pārmaksu novirzīšanu nodokļu maksātājam jālūdz, iesniedzot iesniegumu. Pēc tā saņemšanas, VID veic pārbaudi un novirza parāda segšanai konkrētajos likumos noteiktajā termiņā (15 vai 30 dienu laikā). Papildus tam VID pirms nodokļu parādu bezstrīdus piedziņas uzsākšanas, izvērtē esošās pārmaksas un veic to novirzīšanu parādu segšanai. Tādējādi, ja uz katra mēneša 7. un 26.datumu, aprēķinot nodokļu maksātāja kopējo nodokļu parādu un PVN pārmaksu summas, veidojas nodokļu parāds, kas pārsniedz 150,00 euro, attiecīgais nodokļu maksātājs tiek iekļauts VID publiskojamo datu bāzē kā nodokļu parādnieks (pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 8.punktu).

Savukārt, ja nodokļu maksātājam ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 150,00 euro un vienlaikus citu nodokļu pārmaksas (izņemot PVN), tās netiek ņemtas vērā. Vēršam uzmanību, ka nodokļu maksātāja iesnieguma iesniegšana par pārmaksas novirzīšanu parāda segšanai, neietekmē faktu par parāda esamību. Līdz brīdim, kamēr pārmaksa tiek pārbaudīta un faktiski novirzīta parāda segšanai, uzskatāms, ka nodokļu maksātājam ir nodokļu parāds.

Papildus VID informē, ka par nodokļu parādu netiek uzskatīts parāds, par kuru pieņemts lēmums “Par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu”. Lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.punktu, kas nosaka, ka nodokļu administrācijai uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nodokļu maksājumu samaksu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās.

Tādējādi parāds, par kuru pieņemts lēmums par “Par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu” netiek ņemts vērā, izvērtējot nodokļu maksātāja atbilstību vai neatbilstību VID publiskojamo datu bāzes parādnieku sarakstam.