Kamēr vienas pašvaldības dibina jaunus uzņēmumus, citas iztiek bez kapitālsabiedrībām

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras*, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību.

Negatīvi par šādu pašvaldības uzņēmumu veidošanu izteikušies gan uzņēmēji, gan arī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, uzsverot, ka patiesībā pašvaldības iesaistās tajos biznesos, kur jau ir konkurence. „Notiek tirgus pārdale, jo tur, kur iesaistās pašvaldība, dibinot savu kapitālsabiedrību, privātajam komersantam vairs nav vietas. Un viņš aiziet no tirgus. Viņa darbinieki paliek bez darba. Sekas – darba šeit nebūs. Būs pašvaldības kapitālsabiedrība, bet ir risks, ka tas ilgtermiņā būs neefektīvs uzņēmums,” norādījusi S. Ābrama.

Skaidrītes Ābramas teikto apstiprina arī fakti, kas liek šaubīties par pašvaldības spēju komercdarbību veikt veiksmīgi un efektīvi. Spilgts piemērs tam ir Rīgas pašvaldības mēģinājums uzsākt pudelēs fasētā dzeramā ūdens tirdzniecību. Uzņēmuma plāni bija iespaidīgi – iekarot 30% no dzeramā ūdens tirgus un četru gadu laikā atpelnīt vairāk nekā 150 tūkst.EUR lielos ieguldījumus. Tomēr pirmo trīs gadu laikā uzņēmuma kopējie zaudējumi pārsnieguši 166 tūkst.EUR. Tiesa, uzņēmuma vadītājs Jānis Lapiņš norāda, ka 2016.gads uzņēmumam būs pirmais, kad tas strādājis ar nelielu peļņu.

Pašvaldību komercdarbība ir atļauta, bet likumā noteikts, ka ir jāvērtē, cik konkrētajā gadījumā tas ir pamatoti, kā arī jākonsultējas ar konkurences uzraugiem. Tomēr Konkurences padomē pašvaldības ar šādiem jautājumiem vēršoties reti.

Lursoft aprēķini rāda, ka 2015.gadā pašvaldību kapitālsabiedrības kopumā apgrozījušas 828,41 milj.EUR, nopelnījušas 6,31 milj.EUR un ar darba vietām nodrošinājušas 33,63 tūkstošus darbiniekus. Deviņām kapitālsabiedrībām patlaban reģistrēts likvidācijas process (senākais no tiem uzsākts jau 2009.gada maijā), bet trijām – maksātnespējas process.

Tendence – pašvaldību uzņēmumu skaits samazinās

Analizējot pašvaldību uzņēmumu skaitu vairāku gadu dinamikā, redzams, ka pēdējo astoņu gadu laikā to uzņēmumu skaits, kuros pašvaldības ieguldījums ir  vismaz 51%, samazinājies par 27,27%. Pašvaldībām piederošo uzņēmumu skaits kopš 2009.gada samazinājies 45 pašvaldībās. Līderos izvirzījusies Rīga, kur 2009.gadā ar vismaz 51% dalību bija reģistrēti 57 uzņēmumi, taču 2016.gada izskaņā – vairs tikai 18. Interesanti, ka otrs lielākais pašvaldībām piederošo uzņēmu skaita samazinājums bijis nevis kādā no Latvijas lielajām pilsētām, bet gan Kuldīgas novadā, kur astoņu gadu laikā pašvaldībai piederošo uzņēmumu skaits sarucis par 7 kapitālsabiedrībām (2009.gadā – 11 pašvaldības uzņēmumi, 2016. – 4). Tūlīt aiz Kuldīgas novada seko Jelgavas novads (2016.gadā pašvaldībai piederējuši 3 uzņēmumi, kamēr 2009.gadā – 9) un Saldus novads (astoņu gadu laikā pašvaldības kapitālsabiedrību skaits samazinājies no 10 uzņēmumiem 2009.gadā līdz 5 kapitālsabiedrībām 2016.gadā).

Izvērtējot pašvaldībām piederošo uzņēmumu skaita samazinājumu pēdējo astoņu gadu laikā, jāatzīmē, ka tas izskaidrojams gan ar pašvaldības uzņēmumu apvienošanos, gan ar likvidāciju. Lursoft dati rāda, ka laika periodā kopš 2009.gada likvidēti 96 uzņēmumi, kuros pašvaldībām piederējis vismaz 51% kapitāldaļu, bet reorganizēti – 74 uzņēmumi.

Tiesa, tajā pašā laikā vienpadsmit pašvaldības izvēlējušās pretēju soli – dibinājušas jaunas kapitālsabiedrības. Lursoft dati rāda, ka pēdējo astoņu gadu laikā gan Līgatnes, gan Babītes novada pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību skaits audzis par 2 uzņēmumiem, savukārt Alojas, Dundagas, Engures, Ikšķiles, Līvānu, Ogres, Olaines, Salacgrīvas un Tukuma novados skaits palielinājies par vienu pašvaldības uzņēmumu katrā novadā.

Kamēr visvairāk pašvaldībām piederošo uzņēmumu ir Latvijas lielajās pilsētās (Rīga – 18, Daugavpils – 14, Liepāja – 14, Ventspils – 11), astoņpadsmit pašvaldības izvēlējušās uzņēmumus nedibināt, kā rezultātā tām nepieder neviens uzņēmums. Viena no tādām ir Carnikavas novada pašvaldība, kuras vadītāja Daiga Jurēvica savulaik intervijā Latvijas radio atzinusi, ka Carnikavā neesot saskatījuši loģiku dibināt kapitālsabiedrības, jo šķietot neloģiski izveidot kapitālsabiedrību, kurā tiek ieguldīts 100% pašvaldības kapitāls, lai nopirktu traktoru un tehniku un pēc tam no šīs pašas kapitālsabiedrības pirktu pakalpojumus, bet jau ar peļņas procentu. „Tīri teorētiski visā Latvijā, kur ir šādas kapitālsabiedrības, kas izveidotas pašvaldību funkciju veikšanai, iedzīvotāji pārmaksā peļņas procentu,” uzsvērusi Carnikavas novada pašvaldības vadītāja.

Pašvaldības, kurās nav reģistrētu uzņēmumu ar pašvaldības kapitālu:

• Alsungas nov.
• Amatas nov.
• Baltinavas nov.
• Beverīnas nov.
• Carnikavas nov.
• Ciblas nov.
• Jaunjelgavas nov.
• Krustpils nov.
• Neretas nov.
• Nīcas nov.
• Priekuļu nov.
• Raunas nov.
• Riebiņu nov.
• Rugāju nov.
• Rundāles nov.
• Strenču nov.
• Sējas nov.
• Vārkavas nov.

Lai gan pats par sevi fakts, ka kādā no pašvaldībām ir reģistrētas trīs vai četras pašvaldības kapitālsabiedrības, nebūtu īpaši izceļams, jau interesantāka aina paveras, analizējot šo uzņēmumu skaitu kontekstā ar kopējo pašvaldībā esošo uzņēmumu skaitu. Savdabīgs rekordists šajā ziņā ir Zilupes novads, kur 2,78% no visiem novada teritorijā reģistrētajiem uzņēmumiem ir pašvaldības kapitālsabiedrības. Proti, 2016.gada izskaņā novadā bijuši reģistrēti 108 uzņēmumi, no tiem 3 – pašvaldībai piederoši. No trim Zilupes novada pašvaldībai piederošajiem uzņēmumiem ar peļņu 2015.gadā strādājis SIA Zilupes veselības un sociālās aprūpes centrs (818 eiro peļņa). Gan SIA BIDRIJA, gan SIA ZILUPES LTD 2015.gads nesis zaudējumus. Kopumā visi trīs uzņēmumi 2015.gadā apgrozījuši 740,70 tūkst.EUR, guvuši 32,87 tūkst.EUR zaudējumus un ar darba vietām nodrošinājuši 53 darbiniekus.

Vairāk nekā vienu procentu no kopējā pašvaldības teritorijā reģistrēto uzņēmumu skaita pašvaldības kapitālsabiedrības veido arī Viesītes (1,27%), Viļānu (1,18%), Aizkraukles (1,10%), Cesvaines (1,09%), Aknīstes (1,08%) un Varakļānu (1,02%) novados.

Pašvaldību uzņēmumu apgrozījums pieaug

Pēc krituma 2009.gadā, pašvaldību kapitālsabiedrību kopējais apgrozījums uzrādījis pieaugumu, pēdējo piecu gadu laikā palielinoties par 30,14% un 2015.gadā sasniedzot 828,41 milj.EUR. Jānorāda gan, ka teju pusi šīs summas jeb 45,29% veido TOP 10 lielākie pašvaldību uzņēmumi. Tādi kā Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, SIA Rīgas ūdens, SIA Daugavpils reģionālā slimnīca un SIA Liepājas reģionālā slimnīca.

Analizējot pašvaldībām piederošo uzņēmumu izaugsmi, redzams, ka gada laikā apgrozījuma pieaugumu uzrādījuši 56,44% uzņēmumi. Tiesa, starp līderiem ar straujāko apgrozījuma pieaugumu nav sastopami Rīgas pašvaldībai piederošie uzņēmumi. Tā vietā līderos izvirzījies SIA Cēsu olimpiskais centrs, SIA Dzintaru koncertzāle, SIA Auces komunālie pakalpojumi un SIA Jūrmalas gaisma, savukārt lielāko apgrozījuma kritumu piedzīvojis SIA Grobiņas HES, gada laikā apgrozījumam sarūkot par 60,92%.

Pēdējo astoņu gadu periodā pašvaldībām piederošo uzņēmumu vidējais apgrozījums palielinājies par 40,06%. Tiesa, teicamos apgrozījuma rādītājus nodrošinājusi nevis pakalpojuma unikalitāte, inovācijas vai izcils mārketings, bet gan piederība pašvaldībai un darbošanās minimālas konkurences vai bezkonkurences apstākļos. Par to vislabāk liecina apstāklis, ka Latvijā reģistrēto uzņēmumu vidējais apgrozījums 2015.gadā bijis 21,5 tūkst.EUR, kamēr pašvaldību uzņēmumu vidējais rādītājs – 745,17 tūkst.EUR uz vienu uzņēmumu.

Peļņai mainīgi rezultāti

Lai gan pašvaldību kapitālsabiedrības pēdējos gados uzrādījušas stabilu apgrozījuma pieaugumu, peļņas rādītājam bijuši gan kāpumi, gan kritumi.

Kamēr visu Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais rezultāts negatīvs bijis tikai 2009.un 2010.gadā, pašvaldību kapitālsabiedrības ar zaudējumiem strādājušas laika periodā no 2011. līdz 2014.gadam. Visievērojamākie zaudējumi reģistrēti 2011.gadā. Lursoft pētījums atklāj, ka šajā gadā pašvaldībām piederošo uzņēmumu kopējie zaudējumi veidojuši 12,61 milj.EUR jeb 1,82 tūkst.EUR vidēji uz katru uzņēmumu. Trijiem pašvaldību uzņēmumiem 2011.gadā zaudējumi pārsnieguši pat vienu miljonu eiro – Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme 2011.gadu noslēgusi ar 4,54 milj.EUR zaudējumiem, Pašvaldības SIA Ventspils siltums – ar 1,21 milj.EUR, bet SIA Liepājas Olimpiskais centrs – ar 1,16 milj.EUR zaudējumiem.

Pēc četru gadu strādāšanas ar negatīvu rezultātu, 2015.gads peļņas līknē nesis pozitīvas izmaiņas. Pašvaldību kapitālsabiedrības 2015.gadā kopā pēc nodokļu nomaksas nopelnījušas 6,31 milj.EUR.

2015.gada pelnošāko pašvaldības uzņēmumu TOP 5 sarakstā pārstāvēti četri reģioni – visaugstāko peļņu 2015.finanšu gadā uzrādījis SIA Rīgas ūdens (5,39 milj.EUR), kura peļņa gada laikā augusi par 66,25%, aiz kura ar 1,49 milj.EUR peļņu seko SIA Rīgas meži (pieaugums par 45,39%). Līdztekus Rīgas pašvaldībai piederošajiem uzņēmumiem, starp lielākajiem pelnītājiem 2015.gadā ierindojies arī Rēzeknes pilsētas pašvaldības uzņēmums SIA Rēzeknes slimnīca (0,77 milj.EUR peļņa 2015.gadā, 2014.gadā strādāts ar 1578 eiro zaudējumiem) un Valmieras pilsētas pašvaldībai un Valkas novada domei piederošā SIA Vidzemes slimnīca (0,76 milj.EUR peļņa, par 33,67% mazāka nekā 2014.gadā). TOP 5 lielāko pelnītāju sarakstu 2015.gadā noslēdz pašvaldības AS Daugavpils siltumtīkli ar 0,72 milj.EUR peļņu (+137,97%).

Ar zaudējumiem 2015.gadā strādājuši 159 pašvaldību uzņēmumi, no tiem vislielākie zaudējumi bijuši Daugavpils reģionālajai slimnīcai. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, slimnīca ar zaudējumiem darbojusies jau piecus gadus pēc kārtas, 2015.gadā tiem pārsniedzot jau 1 milj.EUR atzīmi. Ar vērā ņemamiem zaudējumiem, attiecīgi, 0,85 milj.EUR un 0,74 milj.EUR, 2015.gadā strādājuši arī divi Kurzemes olimpiskie centri – SIA Liepājas Olimpiskais centrs un SIA Olimpiskais centrs „Ventspils”. No septiņpadsmit gadiem, par kuriem pieejami SIA Olimpiskais centrs „Ventspils” gada pārskati, ar peļņu tas strādājis vien divus gadus, savukārt SIA Liepājas Olimpiskais centrs kopš dibināšanas 2003.gadā uzrādījis tikai zaudējumus.

Starp visiem pašvaldības uzņēmumiem vairāki 2015.gadā pratuši savu peļņu arī palielināt. Visievērojamāko kāpumu uzrādījusi Ventspils pilsētas domei piederošā Pašvaldības SIA ŪDEKA, kuras peļņa gada laikā palielinājusies no 6,22 tūkst.EUR līdz 301,17 tūkst.EUR.

Jānorāda, ka no visiem pašvaldību uzņēmumiem, kuri 2015.gadā strādājuši ar peļņu, 63,87% peļņa bijusi lielāka nekā gadu iepriekš.

Darbinieku skaitam tendence pieaugt

Kamēr Latvijā katrā reģistrētajā uzņēmumā strādā vidēji divi darbinieki, pašvaldību uzņēmumos vidējais darbinieku skaits ir ievērojami lielāks. Lursoft aprēķini liecina, ka katrā no uzņēmumiem strādā vidēji 35 strādājošie, savukārt kopējais darbinieku skaits, lai arī pašvaldību uzņēmumu skaitam ir tendence samazināties, pēdējos gados uzrādījis tieši pretēju tendenci – tas palielinājies.

Lursoft pētījums atklāj, ka 2015.gadā pašvaldību kapitālsabiedrībās bijuši nodarbināti 33 630 darbinieki, par 0,55% jeb 183 darbiniekiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā pašvaldību uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2014.gadu, 2015.gadā samazinājies par 11. Darbinieku skaits 2015.gadā audzis 35,46% pašvaldību uzņēmumos.

Darbinieku skaita pieauguma līderos ir SIA Lielais Dzintars, kur 2014.gadā strādājuši 3 darbinieki, bet 2015.gadā – jau 45. Tas gan izskaidrojams ar faktu, ka 2015.gadā koncertzāle uzsākusi savu darbību, līdz ar to, ir nokomplektēts darba kolektīvs. Otrs lielākais darbinieku skaita pieaugums bijis SIA Vidzemes koncertzāle, kura savu darbību uzsākusi 2014.gada pavasarī. Ja vēl 2014.gadā Cēsīs esošā koncertzāle ar darba vietām nodrošinājusi 21 darbinieku, tad 2015.gadā tie bijuši jau 39 strādājošie.

Lielāko darba devēju saraksta priekšgalā gan izvirzījušies Rīgas pašvaldības uzņēmumi – Rīgas satiksme, Rīgas namu pārvaldnieks un Rīgas ūdens –, tiem pa vidu iespraucoties arī divām reģionālajām slimnīcām – Daugavpils reģionālajai slimnīcai un Liepājas reģionālajai slimnīcai. Visos iepriekšminētajos uzņēmumos, izņemot Daugavpils reģionālo slimnīcu, darbinieku skaits 2015.gadā samazinājies. Daugavpils reģionālajā slimnīcā 2014.gadā strādājis 1 431 darbinieks, bet 2015.gadā – par 63 vairāk.

Kamēr trešdaļā pašvaldības uzņēmumu darbinieku skaits gada laikā palielinājies, teju tikpat lielā daļā uzņēmumu (34,82%) nodarbināto skaits 2015.gadā samazinājies. Visievērojamākais strādājošo skaita kritums bijis Stopiņu novada domei piederošajā SIA Getliņi-2. Ja 2014.gadā uzņēmumā, kura pamatdarbība saistīta ar būvniecību, tehnikas nomu, atkritumu pārstrādi un komposta ražošanu, strādājuši 11 cilvēki, tad 2015.gadā – 7, kas ir par 36,36% mazāk. Teju par trešdaļu mazāks darbinieku skaits nekā 2014.gadā bijis arī SIA Liepājas Olimpiskais centrs. Lursoft dati rāda, ka gada laikā uzņēmumā nodarbināto skaits samazinājies par 31,58% (2014.gadā – 76 darbinieki, 2015.gadā – 52 darbinieki).

Samaksāto nodokļu apjoms palielinājies par 4,76%

Palielinoties pašvaldību kapitālsabiedrību apgrozījumam, peļņai un arī nodarbināto skaitam, 2015.gadā palielinājies arī šo uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms. Lursoft dati rāda, ka 2014.gadā pašvaldībām piederošie uzņēmumi valsts budžetā nodokļos ieskaitījuši 170,26 milj.EUR, bet 2015.gadā šī summa augusi jau par 4,76%, sasniedzot 178,36 milj.EUR.

Visstraujāk nodokļos samaksātās summas apmērs audzis Alojas Novada Saimniekservisam, kas 2014.gadā nodokļos samaksājis 1,78 tūkst.EUR, bet 2015.gadā nodokļu summa palielinājusies jau līdz 71,80 tūkst.EUR. Jāpiebilst gan, ka ūdens apgādes uzņēmums reģistrēts vien 2014.gada martā, 2015.gadā tam pievienots SIA Alojas komunālais dienests un SIA Staiceles komunālais dienests.

Otrs lielākais nodokļu pieaugums bijis Ķeguma novada domei piederošajam SIA Ķeguma stars. Lursoft datu bāzēs atrodamā informācija rāda, ka gada laikā uzņēmuma nodokļos samaksātā summa palielinājusies no 3,01 tūkst.EUR līdz 41,11 tūkst.EUR.

Kopumā gada laikā budžetā samaksāto nodokļu apjoms palielinājies 68,37% pašvaldību kapitālsabiedrību. Lielākie nodokļu maksātāji bijuši jau iepriekšējo topu saistībā pieminētie: Rīgas satiksme, Rīgas namu pārvaldnieks un Rīgas ūdens. Līdztekus tiem, starp TOP 5 lielākajiem nodokļu maksātājiem izvirzījusies arī SIA Getliņi EKO un SIA Daugavpils reģionālā slimnīca. Izņemot SIA Getliņi EKO, kura nodokļu maksājumi gada laikā samazinājušies par 0,84%, pārējie TOP 5 līderi 2015.gadā valsts budžetu nodokļos papildinājuši ar lielāku summu nekā gadu iepriekš.

Lielākie pašvaldību uzņēmumi

Pašvaldību kapitālsabiedrības ar lielāko apgrozījumu 2015.gadā:

1. Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme: 154,50 milj.EUR;
2. SIA Rīgas namu pārvaldnieks: 62,12 milj.EUR;
3. SIA Rīgas ūdens: 46,53 milj.EUR;
4. SIA Daugavpils reģionālā slimnīca: 21,65 milj.EUR;
5. Pašvaldības AS Daugavpils siltumtīkli: 21,51 milj.EUR.

Pašvaldību kapitālsabiedrības ar lielāko peļņu 2015.gadā:

1. SIA Rīgas ūdens: 5,39 milj.EUR;
2. SIA Rīgas meži: 1,49 milj.EUR;
3. SIA Rēzeknes slimnīca: 0,77 milj.EUR;
4. SIA Vidzemes slimnīca: 0,76 milj.EUR;
5. Pašvaldības AS Daugavpils siltumtīkli: 0,72 milj.EUR.

Pašvaldību kapitālsabiedrības ar lielāko darbinieku skaitu 2015.gadā:

1. Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme: 4135 darbinieki;
2. SIA Rīgas namu pārvaldnieks: 2896 darbinieki;
3. SIA Daugavpils reģionālā slimnīca: 1494 darbinieki;
4. SIA Liepājas reģionālā slimnīca: 796 darbinieki;
5. SIA Rīgas ūdens: 766 darbinieki.

Lielākās pašvaldību kapitālsabiedrības pēc 2015.gadā samaksātās kopējās nodokļu summas valsts budžetā:

1. Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme: 18,11 milj.EUR;
2. SIA Rīgas namu pārvaldnieks: 13,46 milj.EUR;
3. SIA Rīgas ūdens: 12,97 milj.EUR;
4. SIA Getliņi EKO: 6,42 milj.EUR;
5. SIA Daugavpils reģionālā slimnīca: 5,99 milj.EUR.

Pašvaldību kapitālsabiedrību populārākās darbības nozares:

1. Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde;
2. Tvaika apgāde un gaisa kondicionēšana;
3. Slimnīcu darbība;
4. Nekustamā īpašuma pārvaldīšana;
5. Pilsētas un piepilsētas pasažieru sauszemes pārvadājumi.

 

Papildu informācija

*pētījuma ietvaros analizēti uzņēmumi, kuros pašvaldību ieguldījums veido vismaz 51%

Rakstā izmantotā informācija:

Pašvaldību uzņēmumu skaits aug, kropļojot tirgu un izstumjot uzņēmējus
Pašvaldības iesaistās zārku tirgošanas, ēdināšanas un šautuvju biznesā. Tikmēr privātie bankrotē