Pārtikas un dzērienu nozare pēdējos gados piedzīvojusi lejupslīdi. Jāiegulda jaunās tehnoloģijās

Eiro zonas valstu vājā un nepastāvīgā izaugsme, kā arī Krievijas noteiktās sankcijas pēdējos gados veidojušas sarežģījumus Latvijas apstrādes rūpniecībai. Tomēr, neskatoties uz šīm problēmām, Eiropas Savienībā Latvijas pārtikas nozares ražotāji pērnajā gadā ir sasnieguši konkurētspējīgus izaugsmes tempus.

Pēdējos gados lielākā Latvijas rūpniecības nozare pēc kokapstrādes ir pārtikas un dzērienu ražošana. Šajā jomā strādājošie uzņēmēji pērno gadu vērtēja kā iespēju gadu, kurā tika iezīmētas konkrētās vadlīnijas un uzdevumi 2015. gadam gan ES fondu atbalsta līdzekļu apgūšanā, gan rentabilitātes uzlabošanā un ģeopolitiskās, ekonomiskās situācijas pielāgošanā. Tomēr jāatzīst, ka 2015. gads nozarei pēdējo gadu laikā nav bijis pats veiksmīgākais. Lursoft dati liecina, ka pēdējos 3 pārskata gados nozares kopējais apgrozījums ar katru gadu samazinās. Pērn pārtikas un dzērienu ražotāji kopumā apgrozījuši 1,449 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar 2014. gadi ir par 5,11% mazāk.

Ja atzīmējam, ka valstī reģistrēto uzņēmumu kopējā peļņa ar katru gadu palielinās, jāmin, ka pārtikas ražotāju peļņa savu kulmināciju piedzīvoja 2013. gadā, kopējo peļņu sasniedzot 29,840 milj. eiro apmērā. Diemžēl, pretstatā uzņēmumu kopējās peļņas rādītājam valstī, pārtikas un dzērienu ražotāju peļņa turpmākajos gados samazinājusies. Peļņas kritums novērojams 2015. gadā, kopējam rādītājam, salīdzinot ar 2014. gadu, sarūkot par 22,325 milj. eiro.

Pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē novērojama arī ietekmēšanās no pasaules tendencēm – uzņēmumi sākuši veidot pārdomātākus un sabiedrībai tīkamākus produktus. Swedbank ražošanas uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs Edijs Kupčš atzīst, ka patērētājos vērojams augošs patriotisms pret vietējiem, tieši Latvijā ražotiem produktiem, tomēr kopējā pirktspēja nav augusi, turklāt vietējā ražojuma produkti konkurē ar lētāku produkciju no Polijas un Lietuvas.

Pie pēdējā laika nozīmīgākajiem darījumiem jāmin 2014. gada norvēģu pārtikas koncerna “Orkla” pirkums, kurā tika iegādāta Latvijas pārtikas ražotāju grupa “NP Foods”, kurā ietilpst uzņēmumi “Laima”, “Gutta”, “Staburadze”, “Staburadzes Konditoreja” un “Margiris”. Kā nozīmīgs notikums 2015. gadā jāmin “Rīgas piensaimnieks” iekļaušanās “Food Union” grupā, kurā jau ietilpst tādi uzņēmumi kā “Valmieras piens” un “Rīgas piena kombināts”.

Pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē Latvijā 2015. gadā kopā darbojās 776 uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums pērn samazinājies līdz 1,449 miljardiem eiro salīdzinājumā ar 2014. gadu, kad tas bija 1,527 miljardi eiro. Lursoft pieejamie dati rāda, ka pēdējos trīs gados līderuzņēmumu tops ir saglabājies nemainīgs – līderi bijuši AS Dobeles dzirnavnieks, AS Rīgas piena kombināts un AS Latvijas Balzams, veidojot vidēji 18% no kopējā pārtikas un dzērienu ražotāju apgrozījuma Latvijā pēdējos trīs gados.

Prognozējams, ka lielākais pārtikas pieprasījuma pieaugums nākotnē nāks no attīstības valstīm, kur gan pieaug patērētāju skaits, gan arī palielinās viņu ienākumi. Līdz ar to, lai veicinātu veiksmīgu attīstību, Latvijas pārtikas un dzērienu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem ir jāveic ieguldījumi jaunās tehnoloģijās, speciālistu izglītošanā, jauna darbaspēka piesaistīšanā un atpazīstamības veicināšanā ārvalstu tirgos. Pārtikas ražotājiem aktīvāk jāmeklē pieeja ES fondu līdzekļiem ražošanas vides uzlabošanai, kas veiksmīgi sekmētu apgrozījuma un peļņas palielināšanos nozarē kopumā. Liels akcents jāpiešķir mārketinga risinājumiem, kas sekmētu patērētāju piesaisti gan Latvijā, gan eksportu uz ES un pārējām valstīm.