Blog

Konkurence būvniecības nozarē ik gadu kļūst sīvāka

2015. gada 29. decembris

Būvniecības nozares nozīme kopējā tautsaimniecības pienesumā neprasa papildu komentārus. Nozares uzņēmumi 2014. gadā nodokļos samaksājuši 188,87 milj.EUR un tās apjoms pagājušajā gadā faktiskajās cenās sasniedzis 1,8 miljardus eiro, kas ir par 141 miljonu vairāk nekā gadu iepriekš. Un, kā apliecina ekonomistu teiktais, pieaugums sasniegts, galvenokārt pateicoties ēku būvniecībai, kam bijis straujākais pieaugums pēdējos gados.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pagājušajā gadā ēku būvniecības apjoms palielinājies par 33,7%, tai skaitā viesnīcu un tām līdzīgu lietojuma ēku būvniecība – par 98,5%, izglītības iestāžu būvniecība un remonts – par 87,8%, bet dzīvojamo ēku būvniecība – par 31,1%. Tajā pašā laikā inženierbūvju būvniecība samazinājās par 9,3%. To ietekmējis būvniecības apjoma kritums šoseju, ielu, ceļu, lidlauku, skrejceļu un dzelzceļa līniju būvniecībā par 2,4% un maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā par 22%.

Raugoties nākotnē, pēc ekonomistu domām, 2015.gada būvniecības apjoms būs atkarīgs galvenokārt no spējas nodrošināt publiskā pasūtījuma apjoma nepārtrauktību, kas iet roku rokā ar Latvijas spēju sekmīgi uzsākt jaunajā budžeta periodā pieejamo Eiropas fondu līdzekļu apguvi.

Jānorāda gan, ka pēdējos gados konkurence būvniecības jomā kļuvusi jo sīvāka, ko apliecina arī Lursoft pētījuma dati, kuri rāda, ka pēdējo gadu laikā ik gadu būvniecības jomā darbību uzsāk vairāk nekā 1000 jauni uzņēmumi. Jāpiebilst, ka vidējais vecums būvniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem ir 7,5 gadi, liecina Lursoft pētījums, kura laikā analizēti uzņēmumi, kuri nodarbojas ar ēku būvniecību (Nace 41), inženierbūvniecību (Nace 42) vai specializētajiem būvdarbiem (Nace 43), kādu no minētajām nozarēm norādot 2014.gadā iesniegtajā gada pārskatā.

Ņemot vērā, ka Rīgā un tās apkārtnē izvietots lielākais uzņēmumu skaits, nepārsteidz fakts, ka 71% no visiem valstī esošajiem būvniecības uzņēmumiem reģistrēti tieši Rīgā un Pierīgā, savukārt pārējos reģionos nozares uzņēmumu sadalījums ir līdzīgs. Izņēmums ir vien Latgale, kurā reģistrēts nedaudz mazāks būvniecības nozarē strādājošo uzņēmumu skaits nekā, piemēram, Vidzemē vai Zemgalē.

Būvniecības reģionālais sadalījums

Jānorāda, ka būvniecības uzņēmumi lielākoties ir vietējā kapitāla uzņēmumi, ko uzskatāmi parāda fakts, ka ārvalstu investīcijas uzņēmumu pamatkapitālam piesaistījuši vien nepilni 8% no nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Piedevām, 65% no šiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā, kas veido aptuveni desmito daļu no visiem galvaspilsētā reģistrētajiem uzņēmumiem. Salīdzinot ārvalstu kapitāla piesaisti reģionos, jāpiemin Vidzeme un Zemgale, kur no visiem reģionā reģistrētajiem uzņēmumiem ārvalstu kapitālu piesaistījuši vien 3% uzņēmumu, kamēr Latgalē šis rādītājs sasniedz pat 7%. Analizējot, kuras valstis būvniecības nozarē strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījušas lielākās investīcijas, jāizceļ Nīderlande, kas jau vairākus gadus pēc kārtas ierindojas starp TOP 5 valstīm, no kurām tiek veiktas lielākās investīcijas. Tāpat arī jāpiemin Somija, Igaunija un Lielbritānija, kas ik gadu iegulda ievērojamas investīcijas Latvijā reģistrētajos būvkomersantos.

Autors

Lursoft