Lursoft news

Kurzemē pēc drūma gada parādījusies cerība

2014. gada 8. oktobris

08.10.2014.

Aizvadītais gads Kurzemē iezīmējies drūmākās krāsās nekā ierasts, jo prieku par ekonomikas izaugsmi aizēnojusi Latvijas rūpniecības milža Liepājas metalurga maksātnespēja. Līdz ar metalurģijas giganta nogrimšanu darba vietas zaudējis ievērojams skaits liepājnieku, no kuriem liela daļa, ņemot vērā šauro specializāciju, tā arī līdz šim nav spējuši atrast jaunu darbu. Tiesa gan, patlaban Liepājā parādījies cerības stars, jo parakstīts līgums par Liepājas metalurga pārdošanu. Ukrainas uzņēmums KVV Group, kurš paredzējis Liepājas metalurga apgrozāmajos līdzekļos ieguldīt papildus aptuveni 30 milj.EUR, iecerējis uzņēmuma darbību atjaunot jau šogad un jau pirmajā darbības gadā strādāt ar peļņu.

Šogad pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits

Pēc piedzīvotās krīzes pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaits Kurzemē atkal ir pieaudzis un, lai arī kopš 2011.gada tas uzrādījis nelielas svārstības, kopējā tendence liecina, ka ik gadu Kurzemes reģionā tiek reģistrēti aptuveni 1 100 jauni uzņēmumi, piedevām vairāk nekā puse jeb 58,84% no visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti kopš 2010.gada, ir mazkapitāla SIA. Tiesa gan, pirms priecāties par reģionā pieaugošo uzņēmumu skaitu, jāņem vērā arī faktors, ka ik gadu Kurzemē tiek likvidēti vairāki simti uzņēmumu, līdz ar to kopējais uzņēmumu skaita pieaugums nav vis mērāms ar četrciparu skaitli. Ņemot vērā likvidēto uzņēmumu skaitu, kam pēdējos gados ir bijusi tendence samazināties, redzams, ka ik gadu reģiona uzņēmēju pulks kļūst kuplāks par aptuveni 600 jauniem komersantiem. Jāpiebilst gan, ka 2014.gadā, visticamāk, līdzšinējā dinamikā būs vērojamas izmaiņas, jo gada pirmajos astoņos mēnešos likvidēts jau 421 uzņēmums un to skaits atlikušajos mēnešos vēl turpinās pieaugt, noteikti pārsniedzot 2013.gada rādītāju.

Kurzemē reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits

Interesi  par uzņēmējdarbības attīstīšanu Kurzemē izrādījuši arī ārvalstnieki, jo, kā rāda Lursoft apkopotā informācija, savus līdzekļus reģiona uzņēmumu pamatkapitālā ieguldījuši gan tuvējo kaimiņvalstu pārstāvji, gan arī personas no attālākām valstīm. Lursoft izpētījis, ka no Kipras kā izcelsmes valsts šogad Kurzemes uzņēmumu pamatkapitālā ieguldīti jau 1,33 milj.EUR, savukārt pērn no attiecīgās valsts Kurzemes uzņēmumu kapitālā investēti nepilni 7 milj.EUR. Jāpiebilst, ka lielākās tiešās investīcijas no Kipras šogad ieguldītas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA GI Termināls.

Vērā ņemamu pienesumu Kurzemes uzņēmumu pamatkapitālā šogad un arī iepriekšējos gados devusi Lietuva. Lursoft aprēķinājis, ka šogad Kurzemes uzņēmēji no kaimiņvalsts Lietuvas piesaistījuši tiešās investīcijas 1,32 milj.EUR apmērā. Starp investoriem, kuri šogad ieguldījuši lielākās tiešās ārvalstu investīcijas, šogad iekļuvusi arī Krievija (403,93 tūkst.EUR), Zviedrija (400,21 tūkst.EUR), Šveice un Baltkrievija (katra investējusi nedaudz vairāk nekā 19 tūkst.EUR).

Kurzemē katrs piektais uzņēmums strādā mazumtirdzniecības sfērā

Līdzīgi kā valstī kopumā, arī Kurzemes reģionu uzņēmumu vidū populārākā darbības sfēra ir tirdzniecība, tiesa gan, atšķirībā no valsts kopējiem rādītājiem, Kurzemes reģionā starp TOP 5 vadošajām nozarēm nav iekļuvuši juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi, kā arī būvniecība, kas ierindojusies augstajā sestajā pozīcijā.

Lursoft izpētījis, ka piektā daļa no visiem Kurzemē reģistrētajiem uzņēmumiem kā pamatdarbības nozari norādījuši mazumtirdzniecību, savukārt vēl 6,31% strādā vairumtirdzniecības jomā, aiz kuras ar 6,24% trešo vietu ieņem augkopība un lopkopība, medniecība. Starp augkopības, lopkopības un medniecības Kurzemes uzņēmumiem pagājušajā gadā līderpozīcijās pēc apgrozījuma apjoma izvirzījušās divas kooperatīvās sabiedrības – Durbes grauds (8,11 milj.EUR apgrozījums) un Dzēse (6,91 milj.EUR) –, aiz kurām seko 1992.gadā dibinātā SIA PAMPĀĻI (5,48 milj.EUR).

Populārākās uzņēmējdarbības nozares Kurzemē:

1.Mazumtirdzniecība (20,83%)

2. Vairumtirdzniecība (6,31%)

3. Augkopība un  lopkopība, medniecība (6,24%)

4. Operācijas ar nekustamo īpašumu (4,99%)

5. Sauszemes un cauruļvadu transports (4,82%).

Reģiona uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn sarucis par 17,80%

Iepriekš daudz diskutēts, kā Liepājas Metalurga maksātnespēja ietekmēs Kurzemes, jo sevišķi Liepājas, turpmāko attīstību un kādu iespaidu uz pārējiem reģiona uzņēmumiem atstās melaturģijas giganta darbības apturēšana? Lursoft izpētījis, ka, lai gan Kurzemes uzņēmumu vidējais apgrozījums pērn saglabājies robežās virs 29 tūkst.EUR, salīdzinājumā ar 2012.gadu sarūkot vien par 0,30%, reģiona uzņēmumu kopējais apgrozījums 2013.gadā bijis par 17,80% mazāks nekā gadu iepriekš. Tiesa gan, neskatoties uz faktu, ka reģiona uzņēmumu vidējais apgrozījums pēdējos gados ir nedaudz sarucis, tas vēl aizvien saglabājies ievērojami augstāks nekā valstī vidēji. Lursoft aprēķinājis, ka, piemēram, 2013.gadā valstī vidēji viens uzņēmums apgrozījis 26,221 tūkst.EUR, kamēr Kurzemes uzņēmumu vidējais apgrozījums bijis par 12,50% augstāks. Jāpiebilst gan, ka pēdējo trīs gadu laikā Kurzemes uzņēmumu pārsvaram pār valsts vidējo rādītāju ir tendence sarukt, jo, piemēram, 2011.gadā Kurzemē viens uzņēmums apgrozījis par 19,90% vairāk nekā valstī vidēji viens uzņēmums, 2012.gadā šis rādītājs sarucis jau līdz 17,02%, bet pērn turpinājis samazināties līdz 12,50%.

Lursoft aprēķini liecina, ka 2012.gadā Kurzemē reģistrētie uzņēmumi apgrozījuši kopumā 3,99 miljardus EUR, kamēr pērn – vien 3,28 miljardus EUR.

Nenoliedzami, iemesls ievērojamajam kopējā apgrozījuma kritumam ir Liepājas Metalurga darbības apturēšana, jo uzņēmuma apgrozījums, piemēram, 2011.gadā veidojis 8,44% no Kurzemes uzņēmumu kopējā apgrozījuma, bet 2012.gadā – 10,88%. Tāpat arī apgrozījuma kritumu aizvadītajā gadā piedzīvojuši vairāki ar Liepājas Metalurgu saistīti uzņēmumi, piemēram, LIEPĀJAS OSTA LM, kuras apgrozījums 2013.gadā sarucis uz pusi, samazinoties no 32,36 milj.EUR 2012.gadā līdz 16,16 milj.EUR pērn.

Kurzemes uzņēmumu vidējais apgrozījums

Apgrozījuma ziņā lielākais uzņēmums Kurzemē pagājušajā gadā bijis metāllūžņu uzpircējs un pārstrādātājs SIA TOLMETS. Lai gan uzņēmuma apgrozījums, salīdzinājumā ar 2012.gadu, pērn bijis par 11,44% zemāks, tas nav traucējis ieņemt augsto pozīciju. Jurijam Homutovam, Vladimiram Carkovam un Robertam Ivanovam piederošais SIA TOLMETS 2013.gadā apgrozījis 148,54 milj.EUR un, neskatoties uz apgrozījuma samazinājumu, uzņēmuma peļņa pērn palielinājusies divas reizes. Otrs lielākais apgrozījums pagājušajā gadā bijis vēl vienam Liepājas uzņēmumam – AS UPB –, kas savu apgrozījumu aizvadītajā gadā kāpinājis par 5,51%, sasniedzot 81,04 milj.EUR. Kā norāda AS UPB vadība, apgrozījuma ziņā koncerns pērn sasniedzis pirmskrīzes līmeni, taču šobrīd tas darbojas jau ar daudz lielāku eksportspēju un plašāku eksporta ģeogrāfiju, kā arī lielāku pieredzi industriāli sarežģītu projektu realizācijā.

Starp vadošajiem Kurzemes uzņēmumiem, kuri pagājušajā gadā strādājuši ar augstāko apgrozījumu, iekļuvuši arī trīs Ventspils uzņēmumi: SIA Bio-Venta, SIA Ventspils nafta termināls un AS Ventbunkers. Tiesa gan, pirmie divi pērn strādājuši ar apgrozījuma kritumu, savukārt AS Ventbunkers apgrozījums palielinājies par 16,96%, sasniedzot 69,55 milj.EUR.

Kurzemes lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums Nozare Apgrozījums, milj.EUR 2013.gadā Izmaiņas pret 2012.gadu, %
1. TOLMETS, SIA Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus 148,54 -11,44
2. UPB, AS Ēku būvniecība 81,04 +5,51
3. Bio-Venta, SIA Pārtikas produktu ražošana 77,25 -23,35
4. Ventspils nafta termināls, SIA Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības 72,90 -15,22
5. Ventbunkers, AS Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības 69,55 +16,96

 

Reģiona uzņēmumiem peļņa turpina augt

Neskatoties uz to, ka pagājušajā gadā kritumu piedzīvojis gan Kurzemes uzņēmumu kopējais apgrozījums, gan arī apgrozījums uz vienu uzņēmumu, peļņas rādītāji uzrādījuši pretēju tendenci. Lursoft pētījums liecina, ka 2013.gadā Kurzemes uzņēmumi kopumā guvuši 125,10 milj.EUR lielu peļņu, kas ir par 12,14% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt vidējā peļņa uz vienu uzņēmumu palielinājusies līdz 58 EUR. Jānorāda, ka pēdējo trīs gadu laikā vidējam peļņas rādītājam bijusi izteikta izaugsme, jo, ja vēl 2011.gadā viens reģiona uzņēmums strādājis ar vidēji 3 EUR zaudējumiem, tad jau 2012.gadā gūta 40 EUR peļņa, kas turpinājusi pieaugt arī pagājušajā gadā. Jāteic, ka Kurzemes uzņēmumi pozitīvi izceļas uz valsts kopējo rādītāju fona, jo, kā liecina Lursoft veiktais pētījums, vēl pagājušajā gadā viens uzņēmums valstī strādājis ar vidēji 20 EUR zaudējumiem, kamēr Kurzemes uzņēmumi pēdējos divus gadus jau skaitījuši peļņu.

Straujākais peļņas pieaugums 2013.gadā reģistrēts Liepājas uzņēmumam SIA KG METĀLS, kas gada laikā savu peļņu palielinājis no 60 EUR līdz 65,946 tūkst.EUR, aiz kura seko 2006.gadā dibinātā apģērbu ražotāja SIA PRINCESS, kurai izdevies audzēt peļņu no 10 EUR 2012.gadā līdz 10,423 tūkst.EUR pērn. Savukārt no plašāk pazīstamajiem Kurzemes uzņēmumiem lielāko peļņas kāpumu pagājušajā gadā piedzīvojusi SIA LINDE PĀRTIKA, kuras peļņa gada laikā augusi no 1,315 tūkst.EUR līdz 208,677 tūkst.EUR.

Kurzemes uzņēmumu vidējā peļņa

Teju visi TOP 5 lielākie peļņas guvēji Kurzemes reģionā pagājušajā gadā nāk no Ventspils, vien trešajā vietā ļaujot ierindoties AS UPB no kaimiņpilsētas Liepājas.

Pirmajā vietā ar iespaidīgu peļņas rādītāju  Kurzemes uzņēmumu sarakstā 2013.gadā ierindojusies AS Ventbunkers, kura 2013.gadu noslēgusi ar 19,23 milj.EUR lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas. Salīdzinot ar 2012.gada rezultātiem, pērn AS Ventbunkers peļņa augusi vairāk nekā 150 reižu. Arī otro pozīciju ieņēmis Ventspils uzņēmums – SIA Ventspils nafta termināls –, kura peļņa pagājušajā gadā gan samazinājusies par 16,34%, taču, neskatoties uz kritumu, pēc nodokļu nomaksas uzņēmums gadu noslēdzis ar 12,43 milj.EUR peļņu.

Lielāko Kurzemes pelnītāju sarakstā aizvadītajā gadā godpilno trešo vietu ieņem AS UPB, kura pērn starp Kurzemes uzņēmumiem spējusi uzrādīt arī otru augstāko apgrozījumu, savukārt 79,85% peļņas kāpumu pērn piedzīvojusi AS Baltijas Ekspresis, kuras peļņa pēc nodokļu nomaksas līdz ar to kāpusi līdz 4,44 milj.EUR. Jāpiebilst, ka pēdējo trīs gadu laikā uzņēmuma peļņa pieaugusi par 80,95%.

Kurzemes TOP 5 lielāko pelnītāju sarakstu noslēdz SIA VK Tranzīts ar 4,05 milj.EUR lielu peļņu.

Kurzemes lielākie uzņēmumi pēc peļņas 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums Nozare Peļņa, milj.EUR 2013.gadā Izmaiņas pret 2012.gadu, %
1. Ventbunkers, AS Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības 19,23 +14925,31
2. Ventspils nafta termināls, SIA Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības 12,43 -16,34
3. UPB, AS Ēku būvniecība 4,81 +51,26
4. Baltijas Ekspresis, AS Sauszemes un cauruļvadu transports 4,44 +79,85
5. VK Tranzīts, SIA Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensijas uzkrāšanu 4,05 +20,27

 

Straujākais darba vietu skaita pieaugums pērn reģistrēts Brocēnu novadā

Lursoft novērojis, ka Kurzemes uzņēmumos nodarbināto darbinieku kopējais skaits pēdējo trīs gadu periodā bijis samērā mainīgs. Tā, piemēram, 2011.gadā reģiona uzņēmumos strādājuši 58,071 tūkst. darbinieku, 2012.gadā to skaits pieaudzis par 5,26%, sasniedzot 61,130 tūkst. strādājošo, bet jau pērn piedzīvots kritums.

Lursoft aprēķinājis, ka aizvadītajā gadā Kurzemes uzņēmumos strādājuši kopumā 59,823 tūkst.darbinieku, kas ir par 2,14% mazāk nekā 2012.gadā. Straujākais darba vietu skaita kritums pērn bijis Liepājā, kur pilsētā reģistrētie uzņēmumi ar darba vietām nodrošinājusi 19,922 tūkst.strādājošo, kas ir par teju 10% mazāk nekā gadu iepriekš. Tāpat arī negatīva tendence pērn novērota Mērsraga (-4,14%), Alsungas (-3,57%), Durbes (-2,73%), Ventspils (-1,20%), Talsu (-0,53%) novados, kā arī Ventspilī (-0,35%), savukārt tikai Vaiņodes novadā darba vietu skaits saglabājies nemainīgs 2012.gada līmenī.

Starp Kurzemes reģioniem īpaši jāizceļ trīs novadi – Brocēnu, Rucavas un Nīcas. Šajos trīs novados reģistrētajos uzņēmumos darba vietu skaits gada laikā audzis par vairāk nekā 10%. Visstraujākais kāpums piedzīvots Brocēnu novadā, kura uzņēmumi pagājušajā gadā nodarbinājuši 866 strādājošos, kas ir par 13,65% vairāk nekā 2012.gadā. Iemesls straujajam nodarbināto skaita pieaugumam bijis 2013.gada sākumā reģistrētais SIA WORK EUROPE HL, kurā jau pirmajā darbības gadā strādājuši 80 darbinieki. Jāteic, ka savu artavu darba vietu skaita pieaugumā Brocēnu novadā nodrošinājusi arī SIA VIDUSKURZEMES AAP, SIA BROCĒNU KERAMIKA, SIA Brūnis plus u.c. novada uzņēmumi.

Starp TOP 5 lielākajiem Kurzemes uzņēmumiem pēc darbinieku skaita 2013.gadā ierindojušies trīs mazumtirdzniecības sfērā strādājoši komersanti: AS LPB, SIA LINDE PĀRTIKA un AS DIĀNA.  Visi iepiekš nosauktie līderi aizvadītajā gadā savu darba vietu skaitu palielinājuši, pirmrindniece šajā ziņā bijusi SIA LINDE PĀRTIKA, kurā pērn, salīdzinājumā ar 2012.gadu, strādājušo skaits pieaudzis par 25,71%.

Starp reģiona lielākajiem darba devējiem pagājušajā gadā ierindojusies arī SIA LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA, kurā strādājuši 772 darbinieki, no  tiem 150 bijuši ārsti, 291 – vidējais medicīnas personāls, bet 162 – jaunākais medicīniskais personāls. Starp 2013.gada līderiem iekļuvusi arī ražošanas sfēras pārstāve SIA LSEZ LAUMA FABRICS, kurā pagājušajā gadā strādājis 551 darbinieks, kas ir par 1,29% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kurzemes lielākie uzņēmumi pēc darbinieku skaita 2013.gadā

Nr.p.k. Uzņēmums Nozare Darbinieku skaits 2013.gadā Izmaiņas pret 2012.gadu, %
1. LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA, SIA Veselības aizsardzība 772 -0,39
2. LPB, AS Mazumtirdzniecība 616 +0,98
3. LINDE PĀRTIKA, SIA Mazumtirdzniecība 572 +25,71
4. LAUMA FABRICS, SIA LSEZ Tekstilizstrādājumu ražošana 551 +1,29
5. DIĀNA, AS Mazumtirdzniecība 522 +3,16

 

Jānis Vecbrālis: „Lēni, bet stabili virzāmies uz priekšu”

Jānis VecbrālisPirms trim gadiem dibinātais Liepājas uzņēmums SIA SB Art patlaban nonācis līdz tā saucamajam stabilizācijas periodam, aiz muguras atstājot trīs gadus ilgušos meklējumus. SIA SB Art pārstāvis Jānis Vecbrālis norāda, ka pagājušie gadi veltīti, lai atrastu stabilus darbības virzienus, kā arī klientus, ar kuriem sadarboties. Patlaban uzņēmums nolēmis savu darbību sadalīt divos virzienos – suvenīru izgatavošana un realizācija, kā arī dažādu līmeņu fotopakalpojumu sniegšana.

„Suvenīru segments vairāk vai mazāk ir nostabilizējies, jo darbojamies visā Latvijas teritorijā, tādēļ Liepājas depresīvā situācija uz to neatstāj tik ļoti lielu iespaidu, taču skaidrs gan ir viens – ir samazinājies Krievijas tūristu skaits,” norāda J. Vecbrālis. Viņš arī skaidro, ka suvenīru izgatavošanas jomā ir savas nianses, piemēram, krievi ir lieliski suvenīru pircēji, vācieši – taupīgāki, savukārt spāņi, itāļi un holandieši ir vidēja līmeņa pircēji, kuriem vienlaikus vajadzīgs arī šovs.

„Jāpiebilst, ka neesam apstājušies vien pie suvenīriem, bet attīstām arī fotojomu, piedāvājot fotogrāfa pakalpojumus studijā, ārpus tās, fotoapmācības, kā arī kanvu un citu fotomateriālu izgatavošanu un nestandarta druku. Ņemot vērā, ka SIA SB Art ir izveidojusies veiksmīga sadarbība fotopakalpojumu sniegšanas jomā gan ar Liepājas Simfonisko orķestri, gan Liepājas Kultūras pārvaldi, mediju aģentūru Diena” un preses foto aģentūru F64, var teikt, ka šo gadu laikā mums ir izdevies sakārtot arī šo uzņēmuma darbības jomu”, teic J. Vecbrālis.

SIA SB Art pārstāvis skaidro, ka 2015.gada februārī uzņēmums paredzējis veikt pēdējo kredītmaksājumu ALTUM projekta ietvaros, pēc kā paredzēts uzņēmuma darbību paplašināt, sperot soļus vēl vienas darbības jomas virzienā, lai radītu nākotnē lielāku stabilitāti un nodrošinātos situācijās, ja kāds no darbības virzieniem sāktu „buksēt”.

 

*dati uz 2014.gada 1.septembri

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*