Sabiedriski aktīvākie iedzīvotāji dzīvo Rīgā un Liepājā

Lursoft apkopotie dati liecina, ka sabiedrība ar katru gadu kļūst aizvien aktīvāka un arvien labprātāk iesaistās dažādās biedrībās, nevalstiskās organizācijās un klubos.

Kopš 1991.gada Latvijā reģistrētas 16 632 sabiedriskās organizācijas, to apvienības, biedrības un nodibinājumi (nevalstiskās organizācijas), no kurām patlaban aktīvas ir 13 065. Jāpiebilst, ka vairāk kā 64% no visām organizācijām reģistrētas Latvijas lielākajās pilsētās.

Lai izvērtētu lielāko pilsētu iedzīvotāju aktivitāti, Lursoft veicis pētījumu, lai noskaidroto pilsētās reģistrēto nevalstisko organizāciju skaitu uz 100 iedzīvotājiem.

Latvijas lielākajās pilsētās reģistrēto nevalstisko organizāciju skaits (dati uz 26.08.2010.)

Rēķinot nevalstisko organizāciju skaitu uz 100 iedzīvotājiem, jāsecina, ka visaktīvākā sabiedrības daļa dzīvo Rīgā un Liepājā. Abās pilsētās uz katriem 100 iedzīvotājiem reģistrētas 0,8 nevalstiskās organizācijas, kas ir četras reizes vairāk nekā Jēkabpilī. Gana aktīvi ir arī valmierieši, kur uz katriem 100 iedzīvotājiem ir 0,6 organizācijas.

Valmieras iedzīvotāju augsto aktivitātes līmeni LLU SZF lektore Mg.sc.soc. Dina Bite skaidro ar apstākli, ka ļoti nozīmīga loma nevalstiskā sektora attīstībā ir vietējās pašvaldības atbalstam. Tā, piemēram, atsevišķās pašvaldībās (Valmiera, Salacgrīva), kurās pilsoniskā sabiedrība tiek iesaistīta dažādu lēmumu pieņemšanā, iedzīvotāji savām aktivitātēm redz lielāku jēgu, līdz ar to arī palielinās reģistrēto nevalstisko organizāciju skaits.

Atsevišķās pilsētās iedzīvotāji uz iesaistīšanos nevalstiskajā sektorā raugās daudz piesardzīgāk. Piemēram, Daugavpilī reģistrēto organizāciju skaits ir uz pusi mazāks nekā Liepājā, līdz ar to arī rādītājs uz 100 iedzīvotājiem ir ievērojami zemāks – vien 0,3. Līdzīga situācija vērojama arī Rēzeknē un Jēkabpilī, kur uz 100 iedzīvotājiem reģistrētas attiecīgi 0,3 un 0,2 organizācijas.

Maldīgi būtu uzskatīt, ka iedzīvotāji ārpus pilsētām ir mazāk aktīvi. Tā, piemēram, 17 Latvijas novados reģistrēto nevalstisko organizāciju skaits ir lielāks nekā Jēkabpilī. Pēc nelikvidēto organizāciju skaita vērtējot, aktīvākie iedzīvotāji ir Ogres novadā, kurā darbojas 191 nevalstiskā organizācija (0,48 organizācijas uz 100 iedzīvotājiem).

Novadi, kuros nelikvidēto nevalstisko organizāciju skaits ir lielāks par 100: Ogres (191); Talsu (164); Kuldīgas (156); Madonas (148); Saldus (127); Tukuma (117); Siguldas (112); Salaspils (104); Rēzeknes (103).

Dina Bite informē, ka nevalstiskās organizācijas bieži vien tiek dibinātas tikai tādēļ, lai konkrētam mērķim piesaistītu līdzekļus – tiklīdz mērķis tiek sasniegts, NVO pastāvēšanai vairs nav jēgas. Kā piemēru viņa min kori, kurš reģistrēja nevalstisko organizāciju, lai varētu startēt dažādos projektos un piesaistīt līdzekļus tērpu iegādei. “Nevalstiskas organizācijas augstākais mērķis, proti, darīt “cēlas lietas” sabiedrības labā šajā gadījumā nav aktuāls, un šķiet, ka pašlaik daudzas organizācijas tiek izmantotas kā institucionāls instruments līdzekļu piesaistei. Tiesa gan, ir grūti spriest, cik daudz organizāciju agrāk un patlaban tiek reģistrētas ar mērķi piesaistīt līdzekļus savu interešu īstenošanai,” skaidro D. Bite.

Lursoft apkopotie dati liecina, ka lielākā daļa organizāciju dibinātas ar mērķi uzlabot iedzīvotāju dzīves un apkārtējās vides kvalitāti, kā arī vienkopus pulcēt iedzīvotājus ar vienotām interesēm. Informācijai: šogad (līdz 30.augustam) reģistrētas jau 1 273 nevalstiskās organizācijas, savukārt likvidētas – 59.

Pagājušajā nedēļā reģistrētas 30 nevalstiskās organizācijas, no kurām vairāk kā trešā daļa Rīgā. Apkopojot nevalstisko organizāciju norādītos darbības mērķus, par līderi viennozīmīgi var uzskatīt dzīvojamo māju apsaimniekošanu, jo gan Rīgā, Liepājā un Salaspilī reģistrētas organizācijas, kuru pārziņā turpmāk būs dzīvojamo ēku pārraudzība.

Papildu informācija:

Lursoft statistikas par biedrībām un nodibinājumiem, sabiedriskām organizācijām

* aprēķinos izmantoti LR Centrālās statistikas pārvaldes dati