Gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti par 35,9% mazāk jaunu uzņēmumu

Rīgā, 03.04.2009.

SIA “Lursoft” (Lursoft) sadarbībā ar LR Uzņēmumu reģistru (UR) veicis
pētījumu, kurā analizēta komercdarbības rādītāju
statistika par 2009.gada pirmajiem trīs mēnešiem. Visi
pētījumā norādītie statistikas dati fiksēti uz 2009.gada
1.aprīli. Vienlaikus pētījumā, analizējot statistikas
rādītājus, izvērtēti faktori, kuri ietekmē ekonomisko
lejupslīdi.

Pētījumā
konstatēts, ka 2009.gada pirmajos trīs mēnešos valstī
reģistrēti 2337 jauni uzņēmumi, kas ir par 35,9% mazāk nekā
pērn šajā periodā. Lursoft jau iepriekš rakstījis, ka jaunu
uzņēmumu rašanās tempi 2008.gadā turpināja samazināties.
Pašreizējais jaureģistrēto uzņēmumu skaits atbilst
2004.gada līmenim, taču tas nav pats zemākais rādītājs.
2002.gadā tika sasniegts vēl zemāks rādītājs – trīs
mēnešos reģistrēti 1744 uzņēmumi.

Gada pirmie trīs mēneši	Jaundibināto subjektu skaits
2004	2406
2005	2681
2006	3335
2007	3952
2008	3599
2009	2337

Reģistrēto
komercķīlu skaits samazinājies par 74,7%, vienlaikus
sasniedzot prasījumu summas rekordu

Lursoft un UR pētījumā konstatēts, ka, izmantojot
komercķīlu kā kredīta (arī līzinga u.c.) nodrošinājuma
mehānismu, valstī turpināja samazināties kreditēšanas
apjoms – 2009.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti 1186
darījumi, kas ir par 74,7% mazāk nekā pērn šajā periodā,
sasniedzot 2002.gada līmeni.

Lai gan kreditēšanas apjoms būtiski
samazinājies, sasniegts rekords maksimālajai prasījumu summai,
šī gada pirmajos trīs mēnešos – 3,85 miljardi latu, kas ir
par 37,3% vairāk, nekā pirms gada. Turklāt iepriekšminētā
prasījumu summa par 13% pārsniedz “pirmskrīzes” prasījumu
summu – 3,4 miljardi latu 2007.gada pirmajos trīs mēnešos,
lai gan tad reģistrēts gandrīz piecas reizes vairāk
komercķīlas darījumu (5563).

Gads	Mēnesis	Reģistrēto komercķīlu skaits
2004	Janvāris	832
	Februāris	799
	Marts	1121
2005	Janvāris	1108
	Februāris	1203
	Marts	1370
2006	Janvāris	1553
	Februāris	1519
	Marts	1791
2007	Janvāris	1876
	Februāris	1594
	Marts	2093
2008	Janvāris	1635
	Februāris	1631
	Marts	1429
2009	Janvāris	371
	Februāris	389
	Marts	426

Kopējā prasījumu summa (LVL)

Gads	Mēnesis	Kopējā prasījumu summa (LVL)
2004	Janvāris	220954212
	Februāris	223381915
	Marts	234515709
2005	Janvāris	387787672
	Februāris	428912299
	Marts	403806915
2006	Janvāris	721328720
	Februāris	829698765
	Marts	833564215
2007	Janvāris	788231570
	Februāris	632173182
	Marts	1991113074
2008	Janvāris	1093528249
	Februāris	930626979
	Marts	782057509
2009	Janvāris	1291757573
	Februāris	1013683696
	Marts	1548407507

Uzņēmumu maksātnespēja

Šī gada martā reģistrēts rekordliels
ierosināto maksātnespējas lietu skaits – 236 uzņēmumiem – un
reģistrēts 1 tiesiskās aizsardzības process. Apkopojot datus
par šī gada pirmajiem trīs mēnešiem, varam konstatēt, ka
ierosināto maksātnespējas lietu skaits strauji pieaug – šajā
periodā reģistrētas 620 maksātnespējas lietas un 5
tiesiskās aizsardzības procesi. Salīdzinājumam 2008. gadā
līdzīgā periodā reģistrētas 165 maksātnespējas lietas,
bet 2007. gadā – 347 maksātnespējas lietas.

2008. gada 1.janvārī stājās spēkā
Maksātnespējas likums un uzsāka darbību Lursoft finansētais
un izveidotais Maksātnespējas reģistrs. Jaunais likums paredz
daudz precīzāk definētu kreditoru interešu aizstāvības
mehānismu, iespēju uzsākt maksātnespējas procesu fiziskai
personai, un vienlaikus paredz tiesiskus mehānismus, kas ļautu
lielākam maksātnespējīgo uzņēmumu skaitam izvairīties no
bankrotiem un atjaunot darbību. 2008. gadā maksātnespējas
pasludinātas gan saskaņā ar jauno Maksātnespējas likumu, gan
saskaņā ar iepriekš spēkā esošo likumu “Par uzņēmumu un
uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.

Analizējot
pētījuma rezultātus, Lursoft uzskata, ka pašreizējo
ekonomisko situāciju pasliktina:

1. Nepārdomāta un pašreizējai situācijai
   neatbilstoša nodokļu politika, kuras dēļ pat
   eksportspējīgajām nozarēm (piemēram, tūrisms, viesnīcas)
   pievienotās vērtības nodoklis palielināts četras reizes.
   Arī informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumiem nodokļa
   palielināšana par 3% neļauj uzlabot ekonomisko
   situāciju.
2. Valdības deklaratīvo paziņojumu par
   nepieciešamību samazināt izmaksas neatbilstība reālajam
   darbībām – faktiski izmaksas netiek adekvāti samazinātas.
   Daudzās valsts un pašvaldības institūcijās atalgojums
   joprojām ir augstāks nekā privātajā sektorā
   strādājošajiem.
3. Birokrātijas palielināšana, nevis
   samazināšana. Lai gan daudzu valsts un pašvaldību iestāžu
   izziņas iespējams saņemt elektroniski (tajā skaitā Lursoft
   sistēmā), tomēr šīs izziņas tiek izmantotas tikai
   pārbaudes režīmā. Savukārt uzņēmējam tiek uzlikts
   pienākums pieprasīt informāciju, kas pieejama vienā valsts
   iestādē, un pēc tam to nogādāt uz citu iestādi. Nereti
   uzņēmējam izziņas jāsavāc no desmit vai pat vairāk
   iestādēm.

Ierēdņi daudzkārt apgalvo, ka izziņu
saņemšana no citām iestādēm prasa izmaksas (kas ir tikai
loģiski, jo par izziņu jāmaksā tam, kurš to prasa), tajā
pašā laikā, patērējot krietni lielākas izmaksas, lai
saņemto izziņu papīra veidā ievadītu savā lietvedības u.c.
sistēmās. Ieviešot elektronisku datu apmaiņu starp
iestādēm, tiktu ievērojami ietaupīti gan valsts līdzekļi,
gan jau esošo un vēl topošo uzņēmēju līdzekļi un būtu
iespēja daudz efektīvāk izmantot cilvēkresursus, kuri
šobrīd tiek nelietderīgi novirzīti kurjerfunkciju, datu
pārvades u.tml. darbu veikšanai. Lai publiskajā sektorā
cilvēkresursi tiktu izmantoti efektīvāk un darba procesi tiktu
optimizēti, procedūras tiktu novienkāršotas, būtu steidzami
jāveic Valsts Kancelejas uzsāktais funkciju audits.

****************

Bezmaksas statistikas atskaites, kas tiek
aktualizētas reizi dienā, var atrast UR un Lursoft mājas
lapās: www.ur.gov.lv,
http://www.lursoft.lv/komercregistra_statistika.html

Tāpat Lursoft aicina:

1. Optimizēt izmaksas, izmantojot Lursoft pakalpojumus. Uzņēmums
   var reālā laikā sekot savu partneru vai konkurentu darbībai,
   saņemot informāciju no vairāk kā 70 avotiem, neizejot no sava
   biroja.
2. Uzņēmumu vadītājus izmantot speciāli
   izveidotu abonementu “Uzņēmēja palīgs”, sīkāk par
   abonementam pieejamajiem pakalpojumiem varat uzzināt: http://www.lursoft.lv/uznemeja_paliga_abonements.html
   Šobrīd abonementam “Uzņēmēja palīgs” ir pieteikušies
   un to izmanto jau vairāk kā 40 tūkstoši uzņēmumu
   vadītāju.
3. AS Swedbank, AS DnB
   NORD banka, AS Latvijas Krājbanka, AS Norvik banka internetbanku
   lietotājus izmantot iespēju bez maksas noskaidrot par sevi
   valsts reģistros ierakstītās ziņas. Sīkāk par pieejamajiem
   pakalpojumiem varat uzzināt: http://www.lursoft.lv/mani_dati_registros.html
4. Izmantot Demo abonementu, kas paredzēts
   potenciālajiem klientiem un dod iespēju bez maksas iepazīties
   ar Lursoft piedāvātajiem datu apstrādes pakalpojumiem. Sīkāk
   par abonementa saņemšanas iespējām varat uzzināt:
   http://www.lursoft.lv/?a=31&v=lv

Papildus informācija:

Lursoft datu bāzes: http://www.lursoft.lv/
Laikrakstu bibliotēka Internetā: www.news.lv
Komercreģistra ziņas: http://www.lursoft.lv/komercregistra_zinas.html
Lursoft meklēšanas serviss: www.latne.lv
Lursoft WAP pakalpojumi:wap.news.lv