Vēl viena iespēja, kā valsts var samazināt uzņēmēju izmaksas!

2009.gada 18.februārī Uzņēmumu
reģistrā (UR) tika organizēta UR Konsultatīvās padomes sēde, kurā viens no
izskatāmajiem jautājumiem bija “Par Uzņēmumu reģistra reģistros ierakstāmo ziņu
izsludināšanu”. Šī jautājuma apspriešanā bija pieaicināti
piedalīties arī SIA „Lursoft” (Lursoft) un VSIA „Latvijas Vēstnesis” (LV)
pārstāvji.

Lursoft uzskata, ka līdzšinējā UR
reģistros ierakstīto ziņu izsludināšanas kārtība, rada vairākas problēmas:

• augstās uzņēmēju izmaksas. Šobrīd samaksa par sludinājuma publicēšanu LV ir neadekvāti augsta un
  neatbilstoša reālajām sludinājuma publicēšanas izmaksām, t.i. no 8 līdz 24
  latiem. Par sludinājumiem iekasētā summa tiek novirzīta ar mērķi šķērsfinansēt
  LV citu funkciju veikšanu – normatīvo aktu publicēšanu u.c.;
• UR reģistros ierakstītās ziņas tiek izsludinātas LV ar
  laika nobīdi. Šobrīd starp UR valsts notāra lēmuma pieņemšanu un tā
  izsludināšanu LV veidojas likumā nenodefinēta laika nobīde (starp UR un LV
  noslēgtais līgums paredz nodrošināt publikāciju oficiālajā laikrakstā 5
  darbdienu laikā no informācijas saņemšanas brīža). Tomēr statistika liecina, ka
  atsevišķos gadījumos ziņas LV tiek izsludinātas pat pēc vairākām nedēļām vai
  mēnešiem (skat. 1.attēlu). Komerclikuma 11.pants nenosaka, cik ilgā periodā LV
  izsludina komercreģistra ierakstu, ir noteikts tikai termiņš, kurā ziņa
  publicēšanai iesniedzama LV. Savukārt, valsts notāra lēmumā ir ierakstīts, ka
  lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tādēļ praksē mēdz būt situācijas, kad
  no brīža, kad izsludināts komercreģistra ieraksts LV, tā saturs jau kļuvis
  „neaktuāls”, jo UR valsts notārs jau pieņēmis lēmumu, kura rezultātā veikts
  cits komercreģistra ieraksts (piemēram, amatpersonu maiņa u.tml.);

1.attēls



• iepriekš aprakstītā problēma skar arī efektīvas konkurences nodrošināšanu. Proti, šāda prakse, kad publisko tiesību subjekts – Tieslietu ministrija (TM) ir izveidojis komercsabiedrību – LV, kas veic komercdarbību, nodrošinot noteiktu pakalpojumu – ziņu izsludināšana, saņemot par to ievērojamu atlīdzību, kurai nav nodokļa vai nodevas rakstura, ir tieši saistīta „ar valsts un pašvaldību pārmērīgu iejaukšanos, kas liedz šajā sfērā veidoties efektīvai konkurencei. Šajā gadījumā ir skaidri saskatāms Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 1. panta otrās daļas 2². punkta c) apakšpunktā definēto īpašo tiesību piešķīrumi, kas ievērojami ietekmē citu komercsabiedrību iespējas sniegt tos pašus pakalpojumus vai veikt tās pašas darbības ar ienlīdzīgiem nosacījumiem.”^[1]
• UR reģistros ierakstīto ziņu, kas satur fizisko personu datus (piemēram, sludinājumu sadaļā – Laulāto mantiskās
  attiecības), publiska pieejamība LV, nenodrošinot Fizisko personu datu
  aizsardzības likumā noteiktās prasības. Jāatzīmē, ka, neraugoties uz to, ka LV tiek
  apstrādāti un publicēti fizisko personu dati, LV izdevējs vēl joprojām nav
  reģistrēts Datu valsts inspekcijas uzturētajā Personas datu apstrādes reģistrā^[2]
• šobrīd praksē, saņemot UR komersanta reģistrācijas apliecību, uzņēmējs nevar pilnvērtīgi uzsākt komercdarbību,
  jo, piemēram, kredītiestādes (bankas) saskaņā ar komercreģistra publicitātes
  principu, kas nostiprināts Komerclikuma 12.panta pirmajā daļā un nosaka, ka ieraksti
  komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to izsludināšanas
  dienu, pārbauda, vai ziņa ir izsludināta LV;
• divu subjektu funkciju dublēšanās. Proti, šobrīd ar juridisku ticamību UR informāciju izplata divi
  kanāli – LV un UR, šāda kārtība liecina par neefektīvu pārvaldību. Turklāt
  jāatzīmē, ka vienlaikus informāciju no UR saņem arī Centrālā statistikas
  pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests, u.c. valsts un pašvaldību iestādes. Katra
  no šīm iestādēm izplata informāciju ar savu laika nobīdi, kā arī, balstoties uz
  iegūto UR informāciju, izdara secinājumus, kuri sakarā ar, jau iepriekš
  aprakstīto, problēmu (nedefinēts laika periods no UR valsts notāra lēmuma
  pieņemšanas līdz ziņas izsludināšanai LV) rada papildus neskaidrības gan
  attiecīgo institūciju darbiniekiem, gan uzņēmējiem.

Lursoft uzsver, ka jau vairākus gadus bez papildus finansējuma saņemšanas nodrošina, lai UR reģistros
ierakstītās ziņas bez maksas ir pieejamas Internetā tiešsaistes režīma.
Lursoft izveidojis pakalpojumu Komercreģistra ziņas, pamatojoties uz noslēgto
līgumu ar TM, un tas pieejams plašam lietotāju lokam – vairāk kā 1,2 miljoniem
lietotāju. Autorizēti lietotāji, tai skaitā AS \”Swedbank\”, AS
\”DnB Nord\”, AS \”SEB Banka\”, AS \”Norvik Banka\” un AS \”Latvijas Krājbanka\” internetbanku lietotājiem, kā arī ar
e-parakstu autorizējušās personas var operatīvi uzzināt komercreģistrā
reģistrētās izmaiņas. Atšķirībā no citiem līdzīga pakalpojuma nodrošinātājiem
Lursoft ar augstāk minēto risinājumu nodrošina persondatu aizsardzības
ievērošanu.

Komercreģistra ziņas ir
sakārtotas pēc 2 kritērijiem:

• Hronoloģiskā secībā;
• Pēc izmaiņu veidiem.

Sīkāk skat. http://www.lursoft.lv/kmr_zinas.html

Turklāt Komercreģistra ziņas ir pieejamas arī RSS režīmā:

http://www.lursoft.lv/newur.xml

Lursoft jau vairākkārt plašsaziņas līdzekļos un arī UR Konsultatīvās padomes sēdē ir izteicis
priekšlikumu, kura īstenošana bez papildus finansējuma piesaistes varētu
atrisināt augstāk minētās problēmas, proti, publicēt UR reģistros ierakstītās
ziņas UR mājas lapā.

Direktīvas 2003/58/EK 4.punkts paredz iespēju „aizstāt publikācijas valsts oficiālā izdevumā ar līdzvērtīgi iedarbīgiem līdzekļiem, kas atbilst vismaz sistēmai, ar ko atklātībā nododamo informāciju var apstrādāt hronoloģiski ar centrālas elektroniskas platformas starpniecību” un šāda kārtība ieviesta jau vairākās ES dalībvalstīs – piemēram, Igaunijā un Lielbritānijā.

Galvenie ieguvumi, publicējot ziņas elektroniski UR mājas lapā, būtu sekojoši:

1. tiktu ievērojami saīsināts laika posms no valsts notāra lēmuma pieņemšanas un ieraksta izdarīšanas līdz šo ziņu publiskai pieejamībai / izsludināšanai;
2. elektroniski publiskotā ziņa būtu ar juridisku spēku (līdzīgi, kā tas jau ir šobrīd Maksātnespējas reģistra ierakstu izdarīšanas gadījumā);
3. ziņa tiktu publicēta tieši tās iestādes Internet mājas lapā, kura pieņēmusi attiecīgo lēmumu, tādējādi tiktu veikta funkciju optimizācija, t.i. novērsta funkciju dublēšanās, piedāvātā risinājuma ieviešanas gadījumā – varēs saņemt UR ziņas no viena juridiski ticama avota;
4. ziņu pieejamība tiktu nodrošināta operatīvi un ērtā veidā, kas ir ļoti būtisks faktors uzņēmējdarbības vides sakārtošanai;
5. uzņēmējdarbības veicināšana un birokrātijas samazināšana. Definējot precīzu elektroniskās izziņas formu un veidu, uzņēmēji un citas iestādes nekavējoties pēc ieraksta izdarīšanas UR reģistrā varēs sākt izmantot jaunreģistrētā subjekta informāciju. Turklāt nākotnē varētu vēl vairāk atvieglot reģistrācijas procesu UR, proti, nodrošinot iespēju uzņēmējam samaksāt normatīvajos aktos noteiktās valsts nodevas elektroniskā veidā. Tādējādi, pieņemot e-maksājumus, uzņēmējiem vairs nevajadzētu maksājuma uzdevumus apliecināt bankā;
6. uzņēmēja izmaksu samazināšana – optimizējot funkcijas, samaksa būtu adekvāta reālajām publiskošanas sistēmas izmaksām, proti, būtu jāparedz, finansējums tikai sistēmas uzturēšanas izmaksu segšanai, kas būtu 10-20 reizes zemākas, kā tas bijis līdz šim.

Atbalstu augstāk minētajam priekšlikumam ir izteikuši vairāku uzņēmēju asociāciju pārstāvji, kuri ir arī ierosinājuši šo kārtību ieviest pēc iespējas īsākā laika periodā.

Jāatzīmē, ka no 2009.gada 1.marta LV mājas lapā no UR saņemtā informācija ir pieejama sadaļā „Operatīvās UR reģistru ziņas\”, tomēr jaunais risinājums neatrisina svarīgākos jautājumus, proti:

• UR reģistros ierakstīto ziņu publiska pieejamība trešajām personām maksimāli īsākā laikā pēc lēmuma pieņemšanas, t.i. ziņu pieejamība tiešsaistes režīmā;
• uzņēmēju izmaksu samazināšana (jo sludinājumu maksa par izsludināšanu LV netiek samazināta).