2007. gadā – lielākais jaundibināto uzņēmumu un komercsabiedrību skaits pēdējo 13 gadu laikā

Rīga, 01.01.2008. Šajā SIA “Lursoft IT” (Lursoft) veiktajā pētījumā tiek analizētas dažas komercdarbības attīstības tendences Latvijā 2007.gadā.

2007. gadā par 5.99% pieaudzis jaunreģistrēto komersantu skaits

Atbilstoši Lursoft sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR) aprēķinātajai statistikai, pagājušajā gadā reģistrēti 14,207 uzņēmumi un komercsabiedrības, kas ir lielākais jaunreģistrēto komercdarbības subjektu skaits pēdējo 13 gadu laikā. Turklāt tas ir par 5.99% vairāk nekā 2006. gadā (13,404). Lai gan 2007. gadā dibināti vairāk komercsabiedrību, kā iepriekš, tomēr, kā jau Lursoft prognozēja gada sākumā, jaunu sabiedrību rašanās tempi samazinās (piemēram, 2006. gadā tika nodibināti par 22.6% vairāk uzņēmumu, kā 2005. gadā, bet 2004. gadā – pat par 32.3% vairāk kā gadu iepriekš). Tāpat jāņem vērā apstāklis, ka tikai 2007. gadā praktiski tika veikta lielākā daļa komercreformas rezultātā nepārreģistrējušos uzņēmumu likvidācija- no reģistra tika izslēgti 11,186 uzņēmumi, kas ir lielākais izslēgto uzņēmumu skaits Latvijas vēsturē viena gada laikā. Rezultātā, absolūtais nelikvidēto uzņēmumu skaits 2007. gadā ir pieaudzis par 3021, jeb 1,94% no to kopskaita. Jāpiebilst, ka nedarbojošos uzņēmumu likvidācija būtu jāturpina, jo ļoti daudzi uzņēmumi darbību neveic, tajā pašā laikā tiek izmantoti fiktīvās darbībās, pat darbību neveicot, tiem tiek uzkrāti neesoši nodokļi parādi, kas rezultātā vienkārši „piesārņo” valsts un privātās datu bāzes un deformē statistiku. 2008.gada 1.janvārī valstī kopumā ir bijuši reģistrēti 223,757 visdažādāko formu un veidu uzņēmumu un komercsabiedrību, no tiem likvidēti – 68,099 (respektīvi- nelikvidēti 155,658). Tajā pašā laikā, spriežot pēc 2007.gadā iesniegto gada pārskatu skaita (62,336), kā arī pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iesniegto finanšu atskaišu skaita, tikai apmēram puse (80,000) no nelikvidētajiem uzņēmumiem un komersantiem veic reālu darbību.

Tādēļ vairāk kā apsveicams ir valdības lēmums pārskatīt likumdošanu un ar 2009. gadu veikt zemnieku un zvejnieku saimniecību pārreģistrāciju, jo šo vairāk kā 40,000 ekonomisko subjektu darbību likumdošana nav skārusi visus neatkarības gadus, un turklāt, spriežot pēc daudzu šo saimniecību īpašnieku vecuma jau uz to dibināšanas brīdi, diemžēl daudzi no tiem varētu būt miruši.

Lai principiāli atrisinātu datu korektuma un aktualitātes problēmu, būtu apsverams priekšlikums reizi gadā izsūtīt katram uzņēmumam viņa datu pilnu izdruku (vai elektronisku veidlapu) ar obligātu prasību apstiprināt, ka dati šī gada laikā nav mainījušies, jo līdzšinējās likuma prasības- paziņot par jebkurām izmaiņām, diemžēl ne vienmēr tiek ievērotas. Tieši tādēļ Lursoft ir ieviesis un papildinājis pakalpojumu „Uzņēmēja palīgs” („Tavi dati”), kas ļauj pārbaudīt savu datu atbilstību faktiskajam stāvoklim un likuma prasībām.

Lursoft atgādina, ka līdz pat 2002. gadam jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi katru gadu samazinājās, sasniedzot zemāko skaitu 2002. gadā – 6270.

Būtiskākie iemesli jaunu komersantu reģistrācijai:

• komercsabiedrību reģistrācijas procedūru optimizācija UR, pirmkārt, jau parakstu apliecināšana pašā UR, kas pusgada laikā izmantota jau 3411 reizes. Tiesiskie un reģistrācijas sistēmas tehniskie uzlabojumi ļauj komercsabiedrību nodibināt pat dažu stundu laikā un tas ir viens labākajiem rādītājiem pasaulē;
• nodokļu sistēmas sakārtošana, kas samazina iespēju darboties ar nereģistrētiem subjektiem;
• iestāšanās Eiropas Savienībā (uzņēmumi tika reorganizēti fondu apguvei);
• ārvalstu uzņēmumu ienākšana Latvijā. Īpaši aktīvas 2006.gadā bijušas tuvākās kaimiņvalstis, piemēram, Igaunijas uzņēmumi pēc uzņēmumu skaita un investīcijām sasniedza 3.vietu, bet pēc tiešajām investīcijām gada vidū bija pat pirmajā vietā. Uzņēmumu skaits, kurās ir ES valstu, īpaši kaimiņvalstu investīcijas pamatkapitālā, pagājušā gadā palielinājies par vairāk kā 30%;
• uzņēmumu ienākuma nodokļu likmes samazināšana, kas ne tikai ļauj pašiem uzņēmējiem optimizēt savus līdzekļus pretstatā neefektīvajai valsts sociālā nodokļa izmantošanas kārtībai, bet padara Latvijas uzņēmējus šajā ziņā konkurentspējīgākus pasaulē;
• vietējo finansu resursu pieejamība, jo iepriekšējais, 2006.gads tika beigts ar rekordlielu iesniegto gada pārskatu skaitu (62,336) un Latvijas uzņēmumu kopējā peļņa pārsniedza 1,7 miljardus latu ;
• deformējošu ietekmi joprojām atstāj nesakārtotā likumdošana nekustamo īpašumu nodokļu jomā, jo to pārdošana kā uzņēmumu daļas joprojām ir izplatīta. Spekulācijas ar nekustamiem īpašumiem joprojām ir vienīgais valsts īpaši atbalstītais komercdarbības veids, jo, atšķirībā no citiem komercdarbības veidiem, tas netiek aplikts ne ar pievienotās vērtības, nedz ienākuma nodokli.

Paredzams, ka šajā gadā jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi paliks iepriekšējā līmenī vai pat samazināsies, turklāt palielināsies uzņēmumu apvienošanās vai pārpirkšanas tendences.

Būtiski palielināt komersantu skaitu, lai tas tuvotos ES valstu līmenim, varētu vienkāršojot nodokļu aprēķinu kārtību mazajiem uzņēmējiem, kuri nenodarbina citus strādājošos, visdrīzāk nosakot ikgadēju fiksētu maksu dažu procentu robežās (1-2%), ja apgrozījums gadā nepārsniedz 10-15 tūkstošus latu.

Otrs būtisks uzlabojums Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai pasaulē varētu būt tālāka nodokļu sistēmas optimizācija visiem uzņēmējiem. Pirmkārt,- atteikšanās no priekšnodokļiem, jo šobrīd uzņēmēji ir spiesti valsti kreditēt, maksājot nodokļus avansā, pašiem nereti maksājot kredītprocentus bankās. Jāatzīmē, ka šāda kārtība attīstītajās pasaules valstīs netiek praktizēta, tieši pretēji, – ekonomiski attīstītajās valstīs ar likumu ir noteikta valsts funkcija nekavējoties atskaitīt uzņēmumam nodokļu pārmaksu, pretējā gadījumā tai ir jāmaksā procenti uzņēmējam par tā līdzekļu izmantošanu. Otrkārt,- ar ienākuma nodokli nebūtu apliekama uzņēmumā reinvestētās peļņas daļa (līdzīgi kā tas ir Igaunijā), jo tas būtiski palielinātu līdzekļu daļu, ko uzņēmēji atstātu uzņēmuma attīstībā, nevis izņemtu kā dividendes.

Protams, līdzīgi kā ar paredzamo iedzīvotāju ienākuma likmes samazināšanu uz 15%, paralēli jādomā par alternatīvu sociālo iemaksu sistēmu, visdrīzāk – popularizējot privātos pensiju un privātos obligātās veselības apdrošināšanas fondus, jo sociālā nodokļa iemaksas ievērojami samazināsies, turklāt valsts nav radījusi strādājošos iedzīvotājos uzticību valsts fondu sistēmai.

Vairāk informācijas un ik dienas atjaunotas bezmaksas statistikas atskaites atrodamas: http://www.lursoft.lv/stat/

Bezmaksas datu apstrādes pakalpojumus par jebkuru Latvijā reģistrētu uzņēmumu tiešsaistes režīmā ikviens interesents var iegūt UR un Lursoft mājas lapās: http://www.ur.gov.lv vai http://www.lursoft.lv

Lursoft aicina:
1.Uzņēmumu vadītājus izmantot speciāli izveidotu abonementu “Uzņēmēja palīgs”, sīkāk par abonementam pieejamajiem pakalpojumiem varat uzzināt: http://www.lursoft.lv/?a=88 Šobrīd abonementam “Uzņēmēja palīgs” ir pieteikušies un to izmanto jau vairāk kā 40 tūkstoši uzņēmumu vadītāji.
2.DnB Nord, Hansabanka, Norvik Banka un Latvijas Krājbanka internetbanku lietotāji, kuriem ir iespēja bez maksas noskaidrot valsts reģistros ierakstīto par konkrēto personu.
3.Izmantot Bezmaksas abonementu, kas paredzēts potenciālajiem klientiem un dod iespēju bez maksas iepazīties ar Lursoft piedāvātajiem datu apstrādes pakalpojumiem. Vairāk varat uzzināt: http://www.lursoft.lv/?a=31

Bezmaksas statistikas atskaites, kas tiek aktualizētas reizi dienā var atrast sadaļās:

Uzņēmumu reģistrācija un likvidācija:
http://www.lursoft.lv/stat/ur_stat_003.html
Uzņēmējdarbības formas:
http://www.lursoft.lv/stat/ur_stat_015.html

Papildus informācija:


Lursoft datu bāzes:
http://www.lursoft.lv/
Lursoft abonēšanas centrs:
http://www.lursoft.lv/?a=29&v=lv
Meklēšanas portāls Latne.lv
http://www.latne.lv