2007. gada pirmajos 4 mēnešos nodibināti par 17.76% vairāk komercsabiedrību

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem 4 mēnešiem, par 19.3%
pieaudzis maksātnespējīgo uzņēmumu skaits

SIA „Lursoft” (Lursoft) sadarbībā ar Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistru (UR) veicis pētījumu, kurā analizēta
komercdarbības rādītāju statistika par 2007.gada pirmajiem 4
mēnešiem un izvērtētas ekonomiskās attīstības tendences. Visi
pētījumā norādītie statistikas dati fiksēti 2007.gada
2.maijā.

Pētījumā konstatēts, ka šī gada pirmajos 4 mēnešos valstī
turpinās straujš vairāku komercdarbības aktivitātes rādītāju
pieaugums. Šajā periodā ir reģistrētas 5146 jaunas
komercsabiedrības un uzņēmumi, un tas ir augstākais rādītājs
pēdējo 13 gadu laikā (1995. gadā pirmajos 4 mēnešos tika
nodibināti 4312 jauni uzņēmumi). Pirmajos 4 mēnešos ir reģistrēti
par 17.76% vairāk jaunu komersantu, kā pagājušā gadā tādā pašā
periodā. Taču, analizējot šo rādītāju pieauguma tempus, jāsecina,
ka tie stabilizējās, jo 2006. gada pirmajos 4 mēnešos šis
rādītājs bija 24.14%. Pagājušā gada laikā vidēji tika nodibināti
par 22,6% vairāk jaunu uzņēmumu, kā iepriekšējā – 2005.
gadā.
Respektīvi, lai arī strauji pieaug jaunu uzņēmumu dibināšana, tās
tempi ir mazāki, kā gadu iepriekš, kā arī kā vidējie rādītāji
iepriekšējā gada periodā.

Gada pirmie 4 mēneši	Jaundibināto subjektu skaits
2002	2225
2003	2483
2004	3298
2005	3520
2006	4370
2007	5146

Latvijas nodokļu politikas konkurētspēja ES valstu starpā, ES
finansējuma un tirgus pieejamība, politiskā stabilitāte attiecībā
uz komercdarbības regulējumu ir tie faktori, kas ļāvuši pēdējos
gados arvien vairāk cilvēkiem iesaistīties komercdarbībā. Būtisks
faktors ir arī UR aktivitātes normatīvo aktu skaidrošanā,
birokrātisko šķēršļu samazināšanā un reģistrācijas procesa
vienkāršošanā un caurspīdīgumā.

Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti jau vairākus
gadus paredz iespēju nodibināt komersantus pat 4 stundu laikā un
maksimālais pieteikumu izskatīšanas termiņš ir 3 dienas un tie ir
vieni no labākajiem rādītājiem pasaulē. Iesniegto dokumentu
„kustībai” UR lietvedībā ir iespējams sekot, izmantojot UR mājas
lapu Internetā. Kopš 2006.gada 1. jūlija atsevišķos gadījumos ir
iespējams reģistrēt komercsabiedrību un apliecināt parakstus pašā
UR, nevis pie zvērināta notāra, kas ievērojami samazina kopējo
reģistrācijas procesa laiku un līdz ar to arī izmaksas. Šo
pakalpojumu desmit mēnešu laikā ir izmantojušas 5919 personas –
gandrīz katrā otrā gadījumā, kad tiek dibināti individuālie
komersanti un viendibinātāju SIA.

Kreditēšana izmantojot komercķīlas. Darījumu skaita pieaugums
25.61%, darījumu apjoma pieaugums – 68,93%

Lursoft pētījumā konstatēts, ka, izmantojot komercķīlu kā
kredīta (arī līzinga u.c.) nodrošinājuma mehānismu, valstī
turpina palielināties kreditēšanas pieauguma tempi. Šī gada 4
mēnešos noslēgti 7729 komercķīlas līgumi par kopējo maksimālo
prasījumu summu 4,63 miljardi latu. 2007. gada pirmajos četros
mēnešos darījumu skaita ziņā pieaugums pret analoģisku periodu
iepriekšējā gadā ir par 25,61% lielāks (šāds pats pieauguma temps
vidēji bija arī iepriekšējā gadā). Salīdzinot kopējās
nodrošinājuma maksimālās prasījuma summas ar pagājušā gada 4
mēnešiem, jāsecina, ka pieaugums ir bijis 68,93%, kas, lai arī ir
liels pieaugums, tomēr ir mazāks nekā iepriekšējos gados līdzīgā
laika periodā – piemēram, 2006. gadā šis rādītājs bija
78,39%.

Tas liecina, ka, lai gan, iespējams, darījumos ar komercķīlu
ir sasniegts zināms tirgus piesātinājums, jo liela daļa personu,
kam šis darījumu slēgšanas veids ir bijis nepieciešams, jau ir
darījumus noslēgušas, tomēr paredzamie kreditēšanās ierobežojumi,
kas saistīti ar inflācijas ierobežošanu, iespējams šobrīd ir
pamudinājuši personas ņemt jaunus kredītus, pirms ierobežojumi
stājas spēkā. To liecina gan darījumu skaita, gan apjomu
pieaugums aprīlī.

Komercķīla arvien biežāk tiek izmantota sadzīves kreditēšanai
– arvien vairāk līzinga darījumi tiek nodrošināti ar komercķīlu.
Turklāt šo patēriņa kredīta mehānismu īpaši neietekmē Latvijas
Bankas noteiktās kredītlīdzekļu sadārdzināšanas programmas, jo
attiecībā uz līzinga kompānijām normas par obligāto rezervju
palielināšanu nedarbojas. Rezultātā, arvien vairāk kredīti tiek
ņemti, kārtojot līzinga darījumus, līzinga kompānijās, nevis
bankās. Līzinga kompānijas nav pakļautas kredītiestāžu darbību
regulējošajiem normatīvajiem aktiem un līdz ar to faktiski
līzingu kompāniju sniegtie aizdevumi objektīvi var būt lētāki.
Komercķīlu kā nodrošinājumu bieži izmanto nekustamā īpašuma
projektu kreditēšanai, galvenais iemesls – hipotekārās
kreditēšanas gadījumā valsts likumīgi, bet prettiesiski iekasē
procentus no darījuma vērtības, turpretī komercķīlas noformēšanas
nodeva atbilst dokumentu apstrādes izmaksām un ir fiksēta – 25
latu apjomā, neatkarīgi no darījumu vērtības. Valdība šobrīd
piedāvā projektus šīs problēmas risināšanai, taču, kamēr tie
netiek ieviesti, tas tikai vēl vairāk palielina darījumu
apjomu.

Maksātnespēja. Pieaugums par 19.3%

Būtisks komercdarbības stabilitātes rādītājs ir reģistrēto
maksātnespējīgo uzņēmumu skaits periodā. Pirmo reizi pēdējo gadu
laikā par 19,3% ir palielinājies maksātnespējīgo uzņēmumu
pieteikumu skaits 4 mēnešu periodā, t.i. reģistrēti 461
maksātnespējas pieteikumi (2006.gadā līdzīgā periodā – 386).

Šobrīd vēl nav iespējams pateikt, kas ietekmējis šo tendenci-
vai ekonomiski iemesli- strādājošu uzņēmumu nespēja pildīt savas
saistības, vai juridiski (piemēram, iesniegtās prasības tiesā
pret darbību izbeigušiem uzņēmumiem, vai saistībā ar
nepieciešamību iesniegt gada atskaites, jauna kārtība
maksātnespējas procesu izskatīšanai).
Uzskaiti ietekmē arī arvien labāka informācijas apmaiņa starp
tiesām un UR.

Paredzams, ka šajā jomā tuvākajā laikā būs vērojamas
pārmaiņas, kas saistītas ar jaunā Maksātnespējas likuma
ieviešanu. Lai arī tas neietekmēs maksātnespējas procesu skaitu,
tas var izmainīt maksātnespējas procesu rezultātus, jo
Maksātnespējas likums paredz ievērojami palielināt parādnieka
(maksātnespējīgā uzņēmuma) tiesisko aizsardzību.

Pēdējos gados vairākkārt ir pieaudzis UR darba un apstrādājamo
dokumentu apjoms, un, kā redzams no statistikas, tas turpina
pieaugt par desmitiem procentu katru gadu. Darbu apjoma
palielināšanās saistīta arī ar jaunu funkciju pārņemšanu, taču UR
šo jautājumu risina, nevis palielinot darbinieku skaitu, bet
pamatā izmantojot un uzlabojot tehnoloģijas, kuru piegādi un
finansēšanu nodrošina Lursoft.

No šī gada sākta UR arhīva digitalizācija, tāpat ir radīta
jauna iespēja uzņēmējiem iesniegt gada pārskatus
elektroniski.

Bezmaksas statistikas atskaites, kas tiek aktualizētas reizi
dienā, var atrast UR un Lursoft mājas lapās: www.ur.gov.lv, http://www.lursoft.lv/

Tāpat Lursoft aicina:

• Uzņēmumu vadītājus izmantot speciāli izveidotu abonementu
  “Uzņēmēja palīgs”, sīkāk par abonementam pieejamajiem
  pakalpojumiem varat uzzināt: http://www.lursoft.lv/up/index.html
  Šobrīd abonementam “Uzņēmēja palīgs” ir pieteikušies un to
  izmanto jau vairāk kā 40 tūkstoši uzņēmumu vadītāji.
• AS “Hansabanka” Internetbankas hanza.net, AS “DNB NORD BANKA”
  Internetbankas iNord un AS “Latvijas Krājbanka” Internetbankas
  Online banka lietotājus, kuriem ir iespēja bez maksas noskaidrot
  valsts reģistros ierakstīto par sevi.
• Izmantot Bezmaksas abonementu, kas paredzēts potenciālajiem
  klientiem un dod iespēju bez maksas iepazīties ar Lursoft
  piedāvātajiem datu apstrādes pakalpojumiem. Vairāk varat uzzināt:
  http://www.lursoft.lv/?a=31&v=lv

Papildus informācija:

Lursoft datu bāzes: http://www.lursoft.lv/
Laikrakstu bibliotēka Internetā: www.news.lv
Lursoft meklēšanas serviss: www.latne.lv
Lursoft WAP pakalpojumi: wap.news.lv
Jaunākie tiesvedības dati: http://court.jm.gov.lv/statresult/html/index.html