2007.gada pirmajos 3 mēnešos nodibināti par 18,3% vairāk komercsabiedrību

Pētījumā konstatēts, ka šī gada pirmajos 3 mēnešos valstī
turpinās straujš vairāku komercdarbības aktivitātes rādītāju
pieaugums. Šajā periodā ir reģistrētas 3951 jaunas
komercsabiedrības un uzņēmumi, un tas ir augstākais rādītājs
pēdējo 13 gadu laikā (1995. gadā pirmajos 3 mēnešos tika
nodibināti 4312 jauni uzņēmumi). Pirmajos trīs mēnešos ir
reģistrēti par 18,5% vairāk jaunu komersantu, kā pagājušā gadā
tādā pašā periodā. Taču, analizējot šo rādītāju pieauguma
tempus, jāsecina, ka tie stabilizējās, jo 2006. gada trīs mēnešu
analoģisks rādītājs bija 24.4%. Pagājušā gada laikā vidēji tika
nodibināti par 22,6% vairāk jaunu uzņēmumu, kā iepriekšējā –
2005. gadā.
Respektīvi, lai arī strauji pieaug jaunu uzņēmumu dibināšana, tās
tempi ir mazāki, kā gadu iepriekš, kā arī kā vidēji iepriekšējā
gada periodā.

Gada pirmie 3 mēneši	Jaundibināto subjektu skaits
2000	2242
2001	2048
2002	1744
2003	1847
2004	2406
2005	2680
2006	3335
2007	3951

Latvijas nodokļu politikas konkurētspēja ES valstu starpā, ES
finansējuma un tirgus pieejamība, politiskā stabilitāte attiecībā
uz komercdarbības regulējumu ir tie faktori, kas ļāvuši pēdējos
gados arvien vairāk cilvēkiem iesaistīties komercdarbībā. Būtisks
faktors ir arī UR aktivitātes normatīvo aktu skaidrošanā,
birokrātisko šķēršļu samazināšanā un reģistrācijas procesa
vienkāršošanā un caurspīdīgumā.

Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti jau vairākus
gadus paredz iespēju nodibināt komersantus pat 4 stundu laikā un
maksimālais pieteikumu izskatīšanas termiņš ir 3 dienas, kas ir
vieni no labākajiem rādītājiem pasaulē. Iesniegto dokumentu
„kustībai” UR lietvedībā ir iespējams sekot, izmantojot UR mājas
lapu Internetā. Kopš 2006.gada 1. jūlija atsevišķos gadījumos ir
iespējams reģistrēt komercsabiedrību un apliecināt parakstus pašā
UR, nevis pie zvērināta notāra, kas ievērojami samazina kopējo
reģistrācijas procesa laiku un līdz ar to arī izmaksas. Šo
pakalpojumu deviņu mēnešu laikā izmantojušas 5356 personas –
gandrīz katrā otrā gadījumā, kad tiek dibināti individuālie
komersanti un viendibinātāju SIA.

Paredzams, ka 2007. gada otrā pusē viendibinātāja uzņēmumus
varēs reģistrēt, atnākot uz UR vienu reizi, dienas laikā. Šajā
sakarā tiek izstrādātas un ieviestas caur internetu aizpildāmas
veidlapas, lai, ierodoties UR, visa nepieciešamā informācija jau
būtu sagatavota.

Kreditēšana izmantojot komercķīlas

Lursoft pētījumā konstatēts, ka, izmantojot komercķīlu kā
kredīta (arī līzinga u.c.) nodrošinājuma mehānismu, valstī
turpina palielināties kreditēšanas pieauguma tempi. Šī gada 3
mēnešos noslēgti 5564 komercķīlas līgumi par kopējo maksimālo
prasījumu summu 3,43 miljardi latu. 2007. gada pirmajos trijos
mēnešos darījumu skaita ziņā pieaugums pret analoģisku periodu
iepriekšējā gadā ir par 14,3% lielāks (šāds pats pieauguma temps
vidēji bija arī iepriekšējā gadā). Salīdzinot kopējās
nodrošinājuma maksimālās prasījuma summas ar pagājušā gada 3
mēnešiem, jāsecina, ka pieaugums ir bijis 44%, kas, lai arī ir
liels pieaugums, tomēr ir mazāks, nekā iepriekšējos gados līdzīgā
laika periodā – 2006. gadā – 94.8%; 2005. gadā – 80.4%.
Tas liecina, ka, iespējams, darījumos ar komercķīlu ir sasniegts
zināms tirgus piesātinājums, jo liela daļa personas, kam šis
darījumu slēgšanas veids ir bijis nepieciešams, jau ir darījumus
noslēgušas, un šobrīd pilda saistības par paņemtajiem kredītiem,
bet jaunas saistības vairumā gadījumu neuzņemas, kamēr nav
nokārtotas iepriekšējās. Turklāt šī gada periodā kopējās summas
ievērojami ietekmē liela apjoma darījumi, kuru faktiskā
teritorija nav tikai Latvija.

Komercķīla arvien biežāk tiek izmantota sadzīves kreditēšanai
– arvien vairāk līzinga darījumi tiek nodrošināti ar komercķīlu.
Turklāt šo patēriņa kredīta mehānismu īpaši neietekmē Latvijas
Bankas noteiktās kredītlīdzekļu sadārdzināšanas programmas, jo
attiecībā uz līzinga kompānijām normas par obligāto rezervju
palielināšanu nedarbojas. Rezultātā, arvien vairāk kredīti tiek
ņemti, kārtojot līzinga darījumus līzinga kompānijās, nevis
bankās. Līzinga kompānijas nav pakļautas kredītiestāžu darbību
regulējošajiem normatīvajiem aktiem un līdz ar to faktiski
līzingu kompāniju sniegtie aizdevumi objektīvi var būt lētāki.
Komercķīlu kā nodrošinājumu bieži izmanto nekustamā īpašuma
projektu kreditēšanai, galvenais iemesls – hipotekārās
kreditēšanas gadījumā valsts likumīgi, bet prettiesiski iekasē
procentus no darījuma vērtības, turpretī komercķīlas noformēšanas
nodeva atbilst dokumentu apstrādes izmaksām un ir fiksēta – 25
latu apjomā, neatkarīgi no darījumu vērtības. Valdība šobrīd
piedāvā projektus šīs problēmas risināšanai, taču, kamēr tie
netiek ieviesti, tas tikai vēl vairāk palielina darījumu
apjomu.

Maksātnespēja

Būtisks komercdarbības stabilitātes rādītājs ir reģistrēto
maksātnespējīgo uzņēmumu skaits periodā. Arī šogad to skaits ir
samazinājies – 3 mēnešos reģistrēti 132 maksātnespējas pieteikumi
(2006.gadā līdzīgā periodā – 138).

Paredzams, ka šajā jomā tuvākā laikā būs vērojamas pārmaiņas,
kas saistītas ar jaunā Maksātnespējas likuma ieviešanu. Lai arī
tas neietekmēs maksātnespējas procesu skaitu, tas var izmainīt
maksātnespējas procesu rezultātus, jo Maksātnespējas likums
paredz ievērojami palielināt parādnieka (maksātnespējīgā
uzņēmuma) tiesisko aizsardzību. Ja līdz šim pēc būtības uzņēmuma
pamatoti ierosināta maksātnespējas procesa iznākums vairumā no
10295 gadījumiem bija bankrots (uzņēmumu sanācijas process
pabeigts tikai 14 gadījumos), tad jaunais likums dos iespēju
nebankrotēt gadījumos, kad uzņēmums līdz maksātnespējai nav
novests ļaunprātīgi. Tāpat, cerams, ka jaunais likums ierobežos
administratoru ļaunprātīgas rīcības iespējas novest līdz
bankrotam tos uzņēmumus, kuru darbību būtu bijis iespējams
atjaunot.

Pēdējos gados vairākkārt ir pieaudzis UR darba un apstrādājamo
dokumentu apjoms, un, kā redzams no statistikas, tas turpina
pieaugt par desmitiem procentu katru gadu. Darbu apjoma
palielināšanās saistīta arī ar jaunu funkciju pārņemšanu, taču UR
šo jautājumu risina, nevis palielinot darbinieku skaitu, bet
pamatā izmantojot un uzlabojot tehnoloģijas, kuru piegādi un
finansēšanu nodrošina Lursoft.

No šī gada sākta UR arhīva digitalizācija, tāpat ir radīta
jauna iespēja uzņēmējiem iesniegt gada pārskatus
elektroniski.

Bezmaksas statistikas atskaites, kas tiek aktualizētas reizi
dienā, var atrast UR un Lursoft mājas lapās: www.ur.gov.lv, http://www.lursoft.lv/

Tāpat Lursoft aicina:

1. Uzņēmumu vadītājus izmantot speciāli izveidotu abonementu
   “Uzņēmēja palīgs”, sīkāk par abonementam pieejamajiem
   pakalpojumiem varat uzzināt: http://www.lursoft.lv/up/index.html
   Šobrīd abonementam “Uzņēmēja palīgs” ir pieteikušies un to
   izmanto jau vairāk kā 40 tūkstoši uzņēmumu vadītāji.
2. AS “Hansabanka” Internetbankas hanza.net, AS “DNB NORD BANKA”
   Internetbankas iNord un AS “Latvijas Krājbanka” Internetbankas
   Online banka lietotājus, kuriem ir iespēja bez maksas noskaidrot
   valsts reģistros ierakstīto par sevi.
3. Izmantot Bezmaksas abonementu, kas paredzēts potenciālajiem
   klientiem un dod iespēju bez maksas iepazīties ar Lursoft
   piedāvātajiem datu apstrādes pakalpojumiem. Vairāk varat uzzināt:
   http://www.lursoft.lv/?a=31&v=lv
   

Papildus informācija:

Lursoft datu bāzes: http://www.lursoft.lv/
Laikrakstu bibliotēka Internetā: www.news.lv
Lursoft meklēšanas serviss: www.latne.lv
Lursoft WAP pakalpojumi: wap.news.lv
Jaunākie tiesvedības dati: http://court.jm.gov.lv/statresult/html/index.html