Baltkrievi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši 10,57 milj. EUR

Pēc 9. augustā Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām kaimiņvalstī izcēlušies plaši protesti pret vēlēšanu rezultātiem, kas, pēc opozīcijas ieskatiem, ir viltoti.

Latvija, reaģējot uz notiekošo, nevēlamo personu sarakstā iekļāvusi 30 Baltkrievijas pilsoņus, kas atbildīgi par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu, tostarp Lukašenko. Šādu pašu soli spērušas arī abas pārējās Baltijas valstis, savukārt Baltkrievija jau paziņojusi, ka spers atbildes soli.

Baltkrievijā esošie protesti atstāj ietekmi ne tikai uz vietējo biznesu, bet, visticamāk, sekas būs jūtamas arī baltkrievu veiktajos ieguldījumos ārvalstīs, tostarp Latvijā.  Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns jau publiskojis aicinājumu Baltkrievijas uzņēmumus pilnībā vai daļēji pārcelt darbību uz Latviju, savukārt Liepājas pašvaldība sākusi pārrunas ar Baltkrievijā strādājošajiem IT uzņēmumiem par darbības pārcelšanu uz Latviju.

Tāpēc Lursoft apkopojis datus par baltkrievu veiktajiem ieguldījumiem Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, izpētījis, kuri ir lielākie uzņēmumi ar ieguldījumiem no šīs kaimiņzemes, un skatījis, kuras nozares Latvijā baltkrievu ieguldītājiem šķiet vissaistošākās.

Lursoft statistikas dati liecina, ka Baltkrievijas pārstāvji 871 Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši 10,57 milj. EUR un kopskaitā šobrīd ieguldītāju sarakstā atrodamas 20 juridiskas personas un 989 fiziskas personas. Kopumā pēc ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Baltkrievija starp visām valstīm atrodas 29. pozīcijā līdzās Izraēlai un Kanādai.

Pēdējos gados baltkrievu ieguldījumu apjoms sarucis

Tiesa, pēdējo sešu gadu laikā novērojama tendence uzkrāto ieguldījumu apjomam no Baltkrievijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos samazināties, kas nozīmē, ka ieguldītāji no pamatkapitāliem izņem lielākas summas nekā iegulda. Šī gada laikā vien kritums reģistrēts jau teju par 1 milj. EUR. To sekmējusi, piemēram, ķīmisko vielu vairumtirgotāja SIA “Baltic Rubber Trade” likvidācija, kura pamatkapitālā 571,99 tūkst. EUR bija ieguldījusi Hanna Suprankova. Tiesa, jau 2016. gadā VID lēmis par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, pēc diviem mēnešiem to atkal atjaunojot, savukārt otrreiz saimnieciskā darbība apturēta aizvadītā gada augustā, kas beigu beigās noslēgusies ar lēmumu par uzņēmuma likvidēšanu. Jānorāda, ka uzņēmums, balstoties uz tā gada pārskatu iesniegšanas aktivitāti, pēdējā laikā saimniecisko darbību, visticamāk, nemaz nav veicis, savukārt tā nodokļu parāds pēdējā gada laikā pārsniedzis jau 200 tūkst. EUR.

Līdzīgi ir arī ar šogad likvidēto vairumtirgotāju SIA “Tago Baltija”, kura pamatkapitālā 142,29 tūkst. EUR bija ieguldījis Aliaksei Zaitsau no Baltkrievijas. Arī šis uzņēmums atradies nodokļu parādnieku rindās, tiesa, parāda apjoms nav bijis tik liels kā SIA “Baltic Rubber Trade” gadījumā.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka pēdējo divu gadu laikā likvidēti 867 uzņēmumi, kuros reģistrēti baltkrievu ieguldījumi, tostarp, lielākā daļa no šiem uzņēmumiem, t.i., 644, nebija atklājusi savus patiesos labuma guvējus. Tiesa, no šobrīd reģistrētajiem uzņēmumiem ar baltkrievu ieguldījumiem pamatkapitālā, savus patiesos labuma guvējus līdz šim nav atklājuši 4%. Jānorāda, ka gan šiem uzņēmumiem, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus, gan arī tiem baltkrievu uzņēmējiem, kuri grasās uzsākt biznesu Latvijā vai arī pārcelt uzņēmējdarbību uz Latviju, visticamāk, būs jārēķinās ar padziļinātām izpētes procedūrām, ko veiks gan kredītiestādes, uzņēmumam atverot kontu bankā un to apkalpojot, gan arī pastiprinātu uzmanību šiem uzņēmumiem varētu pievērst valsts iestādes.

Lursoft dati liecina, ka no visiem Latvijas uzņēmumiem, kuru pamatkapitālos šobrīd reģistrēts baltkrievu ieguldījums, 13,32% ir apturēta saimnieciskā darbība, 7 uzņēmumiem ir aktīvs maksātnespējas process, bet desmitajai daļai uzņēmumu reģistrēta darbības izbeigšana.

Ieguldījumu apmērs būtiski atšķiras

Jānorāda, ka baltkrievu veikto ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos būtiski atšķiras, tam robežojoties no 1 eiro līdz pat 819,57 tūkst. EUR, bet vidējais ieguldījumu apjoms ir 2800 eiro.

Pēc Lursoft datiem, lielākais baltkrievu ieguldījums viena uzņēmuma pamatkapitālā reģistrēts nekustamā īpašuma jomā strādājošajam SIA “LALANGAMENA FOND”, kura vienīgais dalībnieks ir Vitali Musikhin no Baltkrievijas. Uzņēmēja ieguldījums 2009. gadā reģistrētā uzņēmuma pamatkapitālā ir 819,57 tūkst. EUR. Pēc iesniegto gada pārskatu datiem redzams, ka pēdējo trīs gadu laikā SIA “LALANGAMENA FOND” apgrozījums pārsniedzis 100 tūkst. EUR atzīmi, tam pērn sasniedzot 127,29 tūkst. EUR. Tiesa, tajā pašā laikā pēdējos divus gadus uzņēmums noslēdzis ar zaudējumiem. Jānorāda, ka uzņēmējam bez SIA “LALANGAMENA FOND” pieder vēl divi uzņēmumi – SIA “LIBERTON” un SIA “Ibalco business” ar attiecīgi 142, 20 tūkst. EUR un 2,80 tūkst. EUR pamatkapitālu. Abi uzņēmumi nodarbojas ar farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecību.

Vitali Musikhin nebūt nav vienīgais uzņēmējs no Baltkrievijas, kuram vienlaikus pieder daļas vairākos Latvijā reģistrētos uzņēmumos. Vairākumam, t.i., 690 personām gan pieder daļas tikai vienā uzņēmumā, bet, piemēram, Aliaksei Kandratsionak un Daniil Kovrigo – katram pa 44 uzņēmumiem.

Aliaksei Kandratsionak uzņēmumi reģistrēti visos Latvijas reģionos, izņemot Vidzemi, tiem atrodoties gan Rīgā, gan Dagdas, Talsu, Siguldas u.c. novados, pārstāvot arī gana plašu darbības jomu spektru, sākot no lauksaimniecības, beidzot ar informācijas un komunikācijas pakalpojumu sfēru.  Tiesa, gada pārskatus par aizvadīto gadu iesnieguši tikai 16 no 44 uzņēmumiem un lielākais pēc apgrozījuma to vidū ir restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu sektorā strādājošais SIA “VIENS VIENS”. Savā pirmajā pilnajā saimnieciskajā gadā uzņēmums apgrozījis 152,47 tūkst. EUR, tiesa, tam jau ilgstoši reģistrēti vairākus tūkstošus lieli nodokļu parādi.

Tikmēr Daniil Kovrigo savus 44 uzņēmumus reģistrējis it visos Latvijas reģionos, tostarp arī Vidzemē. Ceturtā daļa no visiem Daniil Kovrigo piederošajiem uzņēmumiem strādā būvniecības nozarē, bet vēl tikpat saistīti ar tirdzniecību. Tiesa, šobrīd neviens no 44 uzņēmumiem nav iesniedzis pārskatu par aizvadīto gadu, 6 uzņēmumiem apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 14 – reģistrēta darbības izbeigšana. Vēl 2018. gadā lielākais no Daniil Kovrigo piederošajiem uzņēmumiem Latvijā bijis Aucē reģistrētais SIA “PRO CONTROL”, kas apgrozījis 325,48 tūkst. EUR. Kā rāda Lursoft dati, jau kopš pagājušā gada decembra uzņēmumam nav aktuālu amatpersonu, savukārt š.g. jūlijā Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu par SIA “PRO CONTROL” darbības izbeigšanu. Piedevām, uzņēmuma pašreizējais nodokļu parāds pārsniedz 31 tūkst. EUR.

Trešdaļa strādā tirdzniecības nozarē

Runājot par nozarēm, kurās strādā baltkrieviem piederošie Latvijas uzņēmumi, jānorāda, ka trešā daļa no tiem saistīti ar tirdzniecību.

To vidū lielākais apgrozījums 2019. gadā reģistrēts SIA “Oil logistic” – 36,13 milj. EUR, kas ir arī augstākais rādītājs ne tikai starp baltkrieviem piederošajiem tirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, bet arī starp visiem Latvijas uzņēmumiem, kuru pamatkapitālos reģistrēti ieguldījumi no Baltkrievijas. 55% SIA “Oil logistic” kapitāldaļu pieder baltkrievu uzņēmumam AAS “Belaruskalij”, 35% – UU “Baltkrievijas Naftas tirdzniecības nams”, bet atlikušie 10% – baltkrievu kompānijai AAS “Naftan”. Lursoft atrodamā informācija liecina, ka uzņēmums ziņojis, ka tā patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams. Pērn SIA “Oil logistic” turpināja koncerna “Belneftehim” un “Belaruskalij” uzņēmumu produkcijas realizāciju, kā prioritāti un galveno saimniecisko darbību izvēloties tehniskā sāls, dažādu veidu mēslojumu, naftas ķīmijas un naftas produktu realizāciju, kā arī izejvielu piegādes organizēšanu koncerna “Belneftehim” uzņēmumiem un palīdzību tiem, veicot savas produkcijas piegādi trešajām valstīm gadījumā, ja pircējam nav iespējas veikt maksājumus tieši rūpnīcām.

Ja lielākais apgrozījums aizvadītajā gadā bijis SIA “Oil logistic”, kura kapitāldaļu turētājas ir trīs kompānijas no Baltkrievijas, tad otrajā vietā ar pērn apgrozītiem 11,47 milj. EUR ierindojies fiziskajām personām no Baltkrievijas piederošais SIA “Ultraplast EU”. Ventspilī reģistrētā polikarbonāta plākšņu tirgotāja dalībnieki ir Yuliya Charnova un Siarhei Tsimafeyeu. Uzņēmums pērn turpinājis palielināt gan apgrozījumu, gan peļņu un veicis arī ievērojamus ieguldījumus ražošanas iekārtu iegādē, kas saistīts ar ražošanas rūpniecības uzsākšanu Latvijā.

Baltkrieviem piederošie Latvijas uzņēmumi 2018. gadā apgrozījuši 325,25 milj. EUR, savukārt par pagājušo gadu daļa uzņēmumu, tostarp 2018. gada līderi, vēl nav iesnieguši pārskatus. To vidū ir, piemēram, SIA “Petrohim International Carriers”, kas 2018. gadā apgrozīja 19,46 milj. EUR, taču, neskatoties uz vērā ņemamo apgrozījumu, gadu noslēdzis ar 364,01 tūkst. EUR zaudējumiem. Naftas pārstrādes produktu vairumtirdzniecības starpnieks SIA “Petrohim International Carriers” pieder divām fiziskajām personām no Baltkrievijas – Yauheni Barouski (65%) un Aliaksandr Zhaunerka (35%). Tāpat arī ar pagājušā gada pārskata iesniegšanu nav steidzies otrs 2018.gada lielākais uzņēmums Latvijā ar baltkrievu pamatkapitālu – Antonam Klimantovich piederošais medicīnas preču tirgotājs SIA “LV System Service”. Pēc Lursoft datiem, aizpagājušajā gadā uzņēmums kāpinājis apgrozījumu līdz 14,01 milj. EUR un pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 1,42 milj. EUR.

Jāteic, ka vairāk nekā pusi, t.i., 61,20% no kopējā baltkrieviem piederošā uzņēmuma nodrošinājuši tirdzniecībā strādājošie uzņēmumi. Vēl 13,36% nesis transporta un uzglabāšanas sektors, bet 12,76% – apstrādes rūpniecība.

Latgale priekšā citiem reģioniem

Runājot par baltkrievu ieguldītājiem piederošo uzņēmumu izvietojumu, jāteic, ka 63,26% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā, vēl 14,24% Pierīgā, savukārt, atšķirībā no citām reizēm, kad ieguldījumu ziņā citiem novadiem iepakaļ paliek Latgale, šajā gadījumā, acīmredzot, savas robežas ar Baltkrieviju dēļ, tā izvirzījusies priekšgalā. Pēc Lursoft aprēķiniem, Latgalē reģistrēti 10,10% no visiem baltkrieviem piederošajiem Latvijas uzņēmumiem. Tikmēr vismazāk šādu uzņēmumu ir Vidzemē – tikai 2,30%.

Ņemot vērā, ka Latgale ir trešā lielākā teritorija, kurā reģistrēts visvairāk uzņēmumu ar kapitālu no Baltkrievijas, likumsakarīgi, ka no pašvaldībām aiz Rīgas seko Daugavpils (42 uzņēmumi ar baltkrievu pamatkapitālu), savukārt piektajā vietā ierindojas Dagdas novads ar 17 uzņēmumiem. Jānorāda, ka, balstoties uz Lursoft statistikas datiem, Dagdas novada uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki ieguldījuši 235,27 tūkst. EUR, no tiem 48,16 tūkst. EUR – baltkrievi.

Pēc Lursoft datiem, starp baltkrievu kapitāla uzņēmumiem ir 44 kompānijas, kas nodarbina vismaz 10 darbiniekus un vairāki no tiem aizvadītā gada laikā būtiski palielinājuši savu darbinieku skaitu. Piemērs tam ir lietotu preču tirgotājs SIA “UBL”, kur vairākuma daļas (62,22%) gan pieder Intam Gruzītim, taču pārējās kapitāldaļas vienādās daļās sadala baltkrievi Ala un Piotr Khadasevich. Ja 2016. gadā uzņēmumā strādājuši vien 18 darbinieki, tad ar katru gadu to skaits palielināts, pērn tam sasniedzot jau 93 nodarbinātos.

Kopējais darbinieku skaits, kas nodarbināts uzņēmumos ar baltkrievu pamatkapitālu, sasniedz 2 tūkstošus darbinieku.

Samaksāto nodokļu apjoms pieaudzis līdz 13,43 milj. EUR

Baltkrievu kapitāla uzņēmumi dod arī gana lielu pienesumu valsts budžetam nodokļu izteiksmē. Balstoties uz VID sniegto informāciju, Lursoft aprēķinājis, ka pētījumā analizētie uzņēmumi 2019. gadā nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājuši 13,43 milj. EUR jeb par 4,73% vairāk nekā gadu iepriekš.

No šīs summas 5,28 milj. EUR nesusi tirdzniecības nozare, 3,73 milj. EUR – apstrādes rūpniecība, bet vēl 1,11 milj. EUR – telekomunikācijas un informācijas pakalpojumi. Pārējo nozaru pienesums pērn bijis mazāks par 1 milj. EUR.

Līderis pēc samaksāto nodokļu apjoma ir garšvielu un piedevu ražotājs SIA “Balttur-R”, kas pagājušajā gadā nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 1,14 milj. EUR.  Tiesa, uzņēmuma dalībnieku sarakstā atrodamas deviņas fiziskās personas, no kurām no Baltkrievijas ir Tatsiana Kiykova, kuras ieguldījums SIA “Balttur-R” pamatkapitālā ir tikai 1%.

Otrs lielākais nodokļu maksātājs starp uzņēmumiem ar baltkrievu pamatkapitālu, ir Daugavpilī reģistrētais ražotājs SIA “Regula Baltija”, kura dalībnieku vidū atrodams gan Yury Rahazhynski (40% kapitāldaļu) no Baltkrievijas, gan arī Ivan Shumansky (40%).

Pagājušajā gadā SIA “Regula Baltija” nodokļos samaksājis 758,66 tūkst. EUR. Rēķinot uzņēmuma samaksātos nodokļus uz vienu darbinieku un salīdzinot tos ar nozares vidējiem rādītājiem, redzams, ka SIA “Regula Baltija” samaksāto nodokļu apjoms ir augstāks nekā nozarē vidēji. Proti, 2019. gadā uz vienu darbinieku SIA “Regula Baltija” iedzīvotāju ienākuma nodoklī samaksājis 4,07 tūkst. EUR, kamēr nozarē vidēji tie bijuši 2,42 tūkst. EUR, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās uz vienu strādājošo – 4,69 tūkst. EUR (nozarē vidēji – 3,83 tūkst. EUR).

SIA “Regula Baltija” darbojas aizsargāto papīru oriģinalitātes pārbaudes iekārtu izstrādes un ražošanas jomā. Pērn uzņēmums apgrozījis 10,53 milj. EUR un pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 3,21 milj. EUR.

Lielākie nodokļu maksātāji 2019. gadā starp uzņēmumiem, kuru pamatkapitālā reģistrēti ieguldījumi no Baltkrievijas:

1. SIA “Balttur-R”: 1135,01 tūkst. EUR;
2. SIA “Regula Baltija”: 758,66 tūkst. EUR;
3. SIA “UBL”: 566,14 tūkst. EUR;
4. SIA “TEHSERVISS”: 504,28 tūkst. EUR;
5. SIA “BELPIŠČEPROM”: 492,06 tūkst. EUR

Informācija apkopota uz 24.08.2020.