Blog

Pirmajā pusgadā maksātnespēju mazāk nekā citus gadus

2020. gada 21. jūlijs

Koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežojošie pasākumi ieviesuši savas korekcijas arī maksātnespēju statistikas dinamikā. To ietekmējis 2020.gada 21. martā izsludinātais likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas cita starpā arī nosaka, ka līdz š.g. 1.septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm.

Lursoft apkopotie statistikas dati parāda, ka ierosināto maksātnespējas procesu skaits š.g. aprīlī, maijā un arī jūnijā bijis ievērojami mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Ja 2018.gada pirmajā pusgadā kopumā ierosināti 973 maksātnespējas procesi, tad pērn šajā pašā periodā – 906, taču šogad pirmajos sešos mēnešos tie bijuši tikai 633 maksātnespējas procesi, no tiem 28,75% – juridiskajām personām. Jānorāda, ka iepriekšējos gados bijis augstāks ne tikai kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits, bet arī lielāku īpatsvaru no kopējā skaita veidojušas tieši juridisko personu maksātnespējas.

Dati parāda, ka vēl šī gada martā ierosinātas 44 juridisko personu maksātnespējas, bet turpmākajos mēnešos to skaits samazinājies.

Pēc Lursoft pētījuma datiem, uzņēmumu, kuriem šogad ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums ir 8 gadi un visbiežāk starp maksātnespējīgajiem uzņēmumiem nonākušas firmas, kas nodarbojas ar būvniecību un tirdzniecību.

Lursoft apkopotā informācija liecina, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2018.gadā bijuši 74,72% no visiem uzņēmumiem, kuriem šī gada pirmajos sešos mēnešos ierosināta maksātnespēja, un nepilniem 10% uzņēmumu apgrozījums pārsniedzis 1 milj.EUR atzīmi. Uzņēmumi, kuriem šī gada pirmajos sešos mēnešos pasludināta maksātnespēja, 2018.gadā kopā apgrozījuši 78,45 milj.EUR un gadu noslēguši ar 4,18 milj.EUR zaudējumiem.

No uzņēmumiem, kas nonākuši uz maksātnespējīgo sola, lielākais apgrozījums ir ziedu vairumtirgotājam SIA “RHS”. Vēl 2018.gadā uzņēmuma apgrozījums pat uzrādīja kāpjošu tendenci, palielinoties līdz 10,53 milj.EUR, savukārt peļņa bijusi 198,49 tūkst.EUR.

Tiesa, kaut arī apgrozījums pieaudzis, peļņas rādītāji bijuši zemāki nekā plānots, jo pieaugusi arī preču pašizmaksa un pārdošanas izmaksas. SIA “RHS” vadība prognozējusi, ka 2019.gadu uzņēmumam izdosies noslēgt ar pozitīvākiem peļņas rādītājiem, jo aizvadītā gada pirmā ceturkšņa dati liecinājuši par būtiskiem uzlabojumiem un ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem. Šobrīd ziedu vairumtirgotājam reģistrēts 1,38 milj.EUR liels nodokļu parāds.

Raugoties, cik lielu nodokļu parādu uzkrājuši maksātnespējīgie uzņēmumi, jāsecina, ka SIA “RHS” nebūt nav lielākais nodokļu parādnieks, lai arī tā parāda summa pārsniedz vienu miljonu eiro.

Nodokļos parādā teju 18 miljonus eiro

Pēc Lursoft rīcībā esošajiem datiem, no uzņēmumiem, kuriem šī gada pirmajā pusgadā pasludināta maksātnespēja, lielākais nodokļu parādnieks ir SIA “NEMO HOLDINGS” – 2,45 milj.EUR. Metāla tirdzniecības uzņēmumam SIA “NEMO HOLDINGS” jau ir gana raiba maksātnespēju vēsture – 2015.gadā tam tika ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas izbeigts četrus mēnešus vēlāk, savukārt pēc gada ierosināts atkārtots tiesiskās aizsardzības process, kas arī izbeigts četrus mēnešus pēc tā ierosināšanas, jo plānu nesaskaņojušie kreditori apstrīdējuši divu plānā ietverto un plānu saskaņojušo kreditoru prasījumu īstumu un pastāvējis arī strīds par Valsts ieņēmumu dienesta prasījuma apmēru. Šobrīd gan uzņēmumam reģistrēta darbības izbeigšana un likvidācijas process.

Īpaši labāk nevedas arī SIA “NEMO HOLDINGS” abu īpašnieku vēl vienam kopējam uzņēmumam – SIA “BEBRIKO LTD”. Uzņēmuma maksātnespēja pasludināta jau pirms pieciem gadiem un šobrīd tam ir uzkrāts 14,01 milj.EUR liels nodokļu parāds, kā arī reģistrēti nodrošinājumi, kavēti maksājumi.

Teju 2 milj.EUR liels nodokļu parāds reģistrēts arī asfalta, dolomīta šķembu ražotājam un būvniecības pakalpojumu sniedzējam SIA “Mark Invest A”. 2017.gadā uzņēmums iegādājās papildu pamatlīdzekļus gan asfalta rūpniecības darba uzlabošanai, gan karjeru izstrādes uzlabošanai, norādot, ka ir arī palielināts krājumu apjoms, lai 2018.gadā uzņēmums spētu strādāt bez apstājas. Tajā pašā laikā SIA “Mark Invest A” atzinis, ka tam ir lieli debitori, kas nedaudz pasliktinājuši norēķinus ar kreditoriem, taču riska analīzes politika devusi cerīgu skatu uz debitoru skaita samazināšanu nākotnē. Atšķirībā no 2016.gada, kad SIA “Mark Invest A” apgrozījis 3,46 milj.EUR, 2017.gadā apgrozījums bijis vien 800 tūkst.EUR, savukārt ne par 2018., ne arī 2019.gadu tas pārskatus nav iesniedzis. Lursoft pieejamie dati rāda, ka jau pirms gada VID lēmis par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu. Gan VID, gan zvērināts tiesu izpildītājs uzņēmumam piemērojis nodrošinājumus.

Uzņēmumu, kuriem 2020.gada pirmajā pusgadā pasludinātas maksātnespējas, kopējais nodokļu parāds sasniedzis teju 18 miljonus eiro.

 

Maksātnespējīgo rindās arī tie, kuriem iepriekšējos gados bijis apgrozījuma kāpums

Lai gan pārskatus par 2019.gadu iesniegusi mazākā daļa no visiem uzņēmumiem, kuriem pirmajos sešos mēnešos pasludināta maksātnespēja, dati rāda, ka atsevišķi uzņēmumi vēl gadu iepriekš uzrādījuši apgrozījuma kāpumu, taču 2020.gadā dažādu apsvērumu dēļ, tostarp arī Covid-19 ierobežojošo pasākumu ietekmē, kas apturējuši daudzu uzņēmumu darbību, lemts par labu maksātnespējas procesam.

Piemērs aprakstītajai situācijai ir SIA “Vectēvs”. Uzņēmums sniedz ēdināšanas pakalpojumus vairākās Vidzemes pašvaldību izglītības iestādēs. Šobrīd, kā liecina Lursoft izziņas dati, tam reģistrētas kopumā 22 struktūrvienības.

SIA “Vectēvs” 2019.gadā apgrozījis 778,04 tūkst.EUR, gada laikā kāpinot apgrozījumu par 53,66%. Jāpiebilst, ka ar apgrozījuma pieaugums reģistrēts ik gadu kopš ēdināšanas uzņēmuma reģistrēšanas 2015.gadā. Vēl pērn SIA “Vectēvs” uzvarējis pašvaldību izsludinātajos publisko iepirkumu konkursos par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu 1,95 milj.EUR apmērā un šī gada aprīlī arī Siguldas novada pašvaldības iepirkumā par pārtikas paku komplektēšanu un piegādi izglītības iestāžu un vispārizglītojošo skolu pamatskolas klašu maznodrošināto, trūcīgo un daudzbērnu ģimeņu izglītojamo ēdināšanas atbalstam. Vienlaikus SIA “Vectēvs” arī vairākkārt izmantojis iespēju pieprasīt un saņemt atlīdzību darbiniekiem par dīkstāvi, kā arī VID atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Šobrīd uzņēmumam izveidojies 101,15 tūkst.EUR liels nodokļu parāds. Kā ziņo mediji, SIA “Vectēvs” š.g. jūnija sākumā pašvaldībām, ar kurām tam ir noslēgti sadarbības līgumi, nosūtījis vēstuli par sadarbības pārtraukšanu, norādot, ka to skārusi Covid-19 vīrusa izraisītā finansiālā krīze, kā rezultātā uzņēmums nespēj pildīt savas finanšu saistības. Tiesa, vēl maijā SIA “Vectēvs” līdzīpašnieks Ritvars Leitens bijis noskaņots pozitīvāk, norādot ka, lai gan no uzņēmuma 80 darbiniekiem uz darbu dodas vien 11, pārējie saņem dīkstāves pabalstu, novērtējot to kā dāsnu valsts atbalstu, un sakot, ka šī krīze uzņēmējdarbībai ir daudz bīstamāka nekā 2008.gada krīze, tāpēc valdības un pašvaldību institūciju izpratne ir ļoti svarīga.

Interesanti, ka bez SIA “Vectēvs” dīkstāves pabalsti piešķirti tikai vēl trim uzņēmumiem, kuriem šī gada pirmo sešu mēnešu laikā pasludināta maksātnespēja. Tie ir Ogres novadā reģistrētais apģērbu mazumtirgotājs SIA “Moda 3”, SIA “Hotel Valdemārs” un sporta klubu jomā strādājošais SIA “AL fight”. Jānorāda, ka SIA “Moda 3” tāpat kā SIA “Vectēvs” 2019.gadā strādājusi ar zaudējumiem, savukārt SIA “Hotel Valdemārs” pārskatu par pagājušo gadu nav iesniedzis, bet SIA “AL fight” 2019.gadu pabeidzis ar peļņu.

Šāda statistika vedina domāt, ka vairums uzņēmumu būtu maksātnespējas pieteikumi iesnieguši arī tad, ja pasauli nepārņemtu koronavīrusa pandēmija, jo problēmas ar algu izmaksu nav bijis noteicošais faktors maksātnespējas pieteikšanai.

Jānorāda, ka starp maksātnespējīgajiem nonākušie uzņēmumi 2018.gadā nodrošinājuši ar darbu 2045 darbiniekus. Līderis to vidū ir telpu uzkopšanas pakalpojumu sniedzējs SIA “RMB GROUP”, kurš nodarbinājis 250 strādājošos 2018.gadā un 230 darbiniekus pērn, ikdienā apsaimniekojot vairāk nekā 500 tūkst.m2.

Uzņēmums 2019.gadā apgrozīja 1,89 milj.EUR, kas ir par 10,5% mazāk nekā gadu iepriekš, un trīs gadus pēc kārtas strādājis ar zaudējumiem. Parādot labu gribu norēķināties ar valsti par nodokļu parādiem, kas izveidojušies VID audita uzrēķina rezultātā, uzņēmums 2018.gada septembrī pieteicis tiesiskās aizsardzības procesu, kas apstiprināts 2019.gada janvārī. Uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process izbeigts š.g. maijā, jo nav izdevies saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, un uzreiz pasludināts maksātnespējas process. Šobrīd SIA “RMB GROUP” reģistrēts 1,76 milj.EUR liels nodokļu parāds.

Lursoft dati parāda, ka no visiem uzņēmumiem, kuriem pirmajā pusgadā pasludināta maksātnespēja, 29,12% aizpagājušajā gadā nodarbinājuši vismaz 10 darbiniekus.

Visvairāk – tirgotāju un būvnieku

Lursoft pētījums atklāj, ka no visām 2020.gada pirmajā pusgadā ierosinātajām juridisko personu maksātnespējām piektā daļa ir uzņēmumi, kuri strādā tirdzniecības sektorā, vēl teju tikpat liels skaits ir uzņēmumu, kuru pamatdarbība saistīta ar būvniecību.

Tikmēr izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē strādājošie uzņēmumi, kas vieni no pirmajiem izjuta Covid-19 ierobežojošo pasākumu sekas, veido desmito daļu no visiem maksātnespējīgajiem uzņēmumiem.

Lielākais to vidū ir jau iepriekš pieminētais SIA “Hotel Valdemārs”. Uzņēmums 2018.gadā gan palielinājis apgrozījumu un peļņu, gan arī darbinieku skaitu. Kā rāda Lursoft dati, aizpagājušajā gadā SIA “Hotel Valdemārs” apgrozīja 1,43 milj.EUR un nopelnīja 52,45 tūkst.EUR, ar darba vietām nodrošinot 33 strādājošo un tikpat liels darbinieku skaits nodarbināts arī aizvadītajā gadā. Rēķinot SIA “Hotel Valdemārs” veiktās nodokļu iemaksas uz vienu darbinieku un salīdzinot tās ar nozares vidējiem rādītājiem, jānorāda, ka uzņēmums iedzīvotāju ienākuma nodoklī 2019.gadā uz vienu darbinieku samaksājis 1,89 tūkst.EUR, kamēr nozarē tie bijuši vidēji 1,52 tūkst.EUR, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās – 3,06 tūkst.EUR uz vienu darbinieku (nozarē vidēji – 3,10 tūkst.EUR uz darbinieku).

Raugoties uz restorānu un viesu izmitināšanas nozarē strādājošo uzņēmumu finanšu rādītājiem, redzams, ka tikai ceturtā daļa no visiem nozares uzņēmumiem, kuriem šogad pasludināta maksātnespēja, 2018.gadā strādājuši ar peļņu, savukārt no tiem, kas iesnieguši pārskatus par aizvadīto gadu, ar zaudējumiem strādājuši pilnīgi visi, pat tie, kuriem vēl gadu iepriekš bijusi peļņa. Piemēram, 2017.gadā reģistrētā SIA “Ronda”, kurai iepriekš bija reģistrēta beķereja Rīgas Centrāltirgū, kā arī restorāns Rīgā, Brīvības gatvē. Pirmajā pilnajā finanšu gadā, t.i., 2018.gadā, uzņēmums apgrozījis 838,67 tūkst.EUR un nopelnījis 15,16 tūkst.EUR, bet 2019.gadā palielinājis apgrozījumu līdz 951,25 tūkst.EUR. Tiesa, gads noslēgts ar 64,17 tūkst.EUR zaudējumiem. Tāpat kā visiem pārējiem maksātnespējīgajiem nozares uzņēmumiem, kuriem process pasludināts šī gada pirmajā pusē, arī SIA “Ronda” reģistrēts nodokļu parāds.

Pēc Lursoft aprēķiniem, no visiem uzņēmumiem, kuriem šī gada pirmajā pusgadā pasludināta maksātnespēja, 9,34% uzņēmumu jau likvidēti.

Likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” paredz, ka kreditoriem līdz š.g. 1. septembrim aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Tas darīts ar mērķi nodrošināt finansiālo un tiesisko stabilitāti, saglabājot iespēju komersantiem pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

Šobrīd, kad maksātnespēju var pieteikt tikai pats uzņēmums, jauno procesu skaits ir sarucis, bet aktuāls ir jautājums, vai pēc 2020.gada 1.septembra maksātnespēju skaits atkal strauji nepieaugs?

 

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*