Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,28%

Nodrošinājumu tēma plašsaziņas līdzekļos 2017.gadā daudz tika aprunāta saistībā ar sludinājumu portāla ss.lv darbības apturēšanu. Latvijā lielākais sludinājumu portāls atteicās sniegt informāciju par nereģistrētajiem auto tirgotājiem, tāpēc Valsts ieņēmumu dienests pieņēma lēmumu apturēt ss.lv darbību. Lursoft informācija liecina, ka aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina ss.lv īpašniekam Jurim Līnim piederošo uzņēmumu daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas, tika piemēroti uzņēmumiem SIA “Internet” un SIA “SS”, kā arī uzņēmumiem SIA “Multisistēma Rīga”, SIA “Enio”un SIA “Octa”. Jāpiebilst gan, ka uzņēmumiem piemērotie nodrošinājumi pēc laika atcelti, tādējādi pilnībā atjaunojot to darbību.

Lursoft apkopotā informācija liecina, ka 2017.gadā juridiskām personām reģistrēti 13779 jauni nodrošinājumi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,28%. Kopumā jauni nodrošinājumi pagājušajā gadā reģistrēti 11238 uzņēmumiem, no kuriem 57 pēc nodrošinājuma piemērošanas apturēta saimnieciskā darbība. Jāpiebilst, ka patlaban aktīvi nodrošinājumi reģistrēti jau 33055 uzņēmumiem.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, redzams, ka uzņēmumi, kuriem tiek piemēroti nodrošinājumi, kļuvuši jaunāki. Ja, piemēram, 2015.gadā nodrošinājumi visbiežāk piemēroti uzņēmumiem, kuru vidējais vecums bijis 7,59 gadi, tad pēdējos divos gados to vidējais vecums ir nedaudz virs 6 gadu sliekšņa. Proti, pērn vidējais vecums uzņēmumiem, kuriem piemēroti nodrošinājumi, bijis 6,4 gadi.

Analizējot, kuru nozaru komersantiem nodrošinājumi pagājušajā gadā reģistrēti visbiežāk, redzams, ka pirmajās vietās nemainīgi ierindojušies tirdzniecības uzņēmumi, aiz kuriem seko būvniecība, sauszemes un cauruļvadu transports, kā arī uzņēmumi, kuru pamatdarbība saistīta ar nekustamo īpašumu operācijām. Jāteic, ka no visiem 2017.gadā reģistrētajiem nodrošinājumiem 1261 gadījumā uzņēmuma darbības joma nav bijusi zināma.

Nozares, kuru pārstāvētajiem uzņēmumiem 2017.gadā nodrošinājumi reģistrēti visbiežāk:

1. Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus – 1436 nodrošinājumi;
2. Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus – 1222 nodrošinājumi;
3. Specializētie būvdarbi – 623 nodrošinājumi;
4. Sauszemes un cauruļvadu transports – 593 nodrošinājumi;
5. Operācijas ar nekustamo īpašumu – 545 nodrošinājumi.

Nodrošinājumus visbiežāk piemērojis VID un tiesu izpildītāji

Pēdējos gados visvairāk jaunus nodrošinājumus nemainīgi reģistrējuši zvērināti tiesu izpildītāji, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienības.

Pēc Lursoft aprēķiniem, 2017.gadā zvērināti tiesu izpildītāji un VID piemērojuši 99,14% no visiem nodrošinājumiem, savukārt pārējos – tiesa, valsts policija, prokuratūra. Dati liecina, ka 45,67% no visiem nodrošinājumiem 2017.gadā piemērojis VID, bet 53,57% – zvērināti tiesu izpildītāji. Salīdzinot ar 2016.gadu, pērn nedaudz audzis zvērinātu tiesu izpildītāju piemēroto nodrošinājumu īpatsvars. Kā rāda Lursoft apkopotā informācija, 2016.gadā zvērināti tiesu izpildītāji piemērojuši 50,33% no visiem nodrošinājumiem, kamēr VID – 49,40%. Jānorāda, ka 2015.gadā VID piemērojis 58,60% no visiem nodrošinājumiem.

Nodrošinājumi biežāk piemēroti vietējā kapitāla uzņēmumiem

Pēc Lursoft apkopotās informācijas, gada laikā pieaudzis vietējā kapitāla uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu īpatsvars.

86,20% no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem pilnībā pieder vietējiem uzņēmējiem un, ja raugāmies kapitāla piederību uzņēmumiem, kuriem 2017.gadā reģistrēts nodrošinājums, redzams līdzīgs sadalījums.
Lursoft aprēķinājis, ka 2017.gadā no visiem uzņēmumiem, kuriem reģistrēts apgrūtinājums, 83,09% uzņēmumi bijuši vietējā kapitāla. Vēl gadu iepriekš šo uzņēmumu īpatsvars sastādījis 79,42%.

No visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 10,75% pilnībā pieder ārvalstniekiem, savukārt starp uzņēmumiem ar pērn reģistrētiem nodrošinājumiem šādu uzņēmumu īpatsvars ir nedaudz augstāks – 13,05%. Salīdzinot ar 2016.gadu, pērn šādu uzņēmumu īpatsvars gan samazinājies, jo gadu iepriekš no visiem uzņēmumiem, kuriem gada laikā reģistrēts apgrūtinājums, ārvalstu kapitāla piederība bijusi 16,84% uzņēmumu.

 

Apskatot patlaban reģistrēto aktīvo nodrošinājumu skaitu sadalījumā pa reģioniem, redzams, ka Rīgā, kur reģistrēta puse no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, reģistrēti 70,51% no visiem patlaban Latvijā aktuālajiem nodrošinājumiem. Pērn galvaspilsētā reģistrēti 67,85% no kopējā Latvijas uzņēmumiem 2017.gadā piemēroto nodrošinājumu skaita.

Skaitliski vismazāk aktīvo nodrošinājumu patlaban piemēroti Latgales uzņēmumiem. Lursoft aprēķini rāda, ka Latgalē izvietoti 7,01% no visiem Latvijas uzņēmumiem, bet tiem piemēroto nodrošinājumu skaits veido vien 2,97% no kopējo apgrūtinājumu skaita. Līdzīga situācija vērojama arī Zemgalē, kur, neskatoties uz faktu, ka šajā reģionā reģistrēti 8,26% no visiem Latvijas uzņēmumiem, reģistrēti vien 3,21% no kopējā Latvijas nodrošinājumu skaita. Latgales un Zemgales uzņēmumiem pagājušajā gadā reģistrēts arī mazākais jauno nodrošinājumu skaits, attiecīgi 3,08% un 3,61% no kopējā pērn Latvijas uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaita.

Nodrošinājumi visbiežāk piemēroti uzņēmumiem, kuri strādājuši ar zaudējumiem

Lursoft pētījums atklāj, ka no visiem uzņēmumiem, kuriem aizvadītajā gadā piemēroti nodrošinājumi, gada pārskatus par saimniecisko darbību 2016.gadā iesnieguši 36,42% komersantu. No tiem vairāk nekā puse jeb 2348 uzņēmumi 2016.gadā strādājuši ar zaudējumiem, līdz ar to arī vidējais peļņas/zaudējumu rādītājs bijis ar mīnusa zīmi, proti, 162 eiro zaudējumi. Jāpiebilst, ka uzņēmumu, kuriem aizvadītajā gadā piemēroti, nodrošinājumi, vidējais apgrozījums 2016.gadā bijis 61,21 tūkst.EUR.

Lielākā daļa Latvijas komersantu ierindojami mazo uzņēmumu grupā, kas atspoguļojas arī statistikā par pērn reģistrētajiem nodrošinājumiem. Pēc Lursoft apkopotās informācijas, 44,86% no visiem uzņēmumiem, kuriem pagājušajā gadā reģistrēts nodrošinājums, 2016.gadā apgrozījums bijis robežās no 1 eiro līdz 140 tūkst.EUR, savukārt vēl 18,76% uzņēmumu savos gada pārskatos norādījuši, ka tiem nav bijuši ieņēmumi no saimnieciskās darbības. Salīdzinot ar gadu iepriekš, redzams, ka šādu uzņēmumu skaits gan sarucis, jo vēl 2016.gadā no visiem uzņēmumiem, kuriem šajā gadā piemērots nodrošinājums, ar 0 EUR apgrozījumu strādājusi teju trešdaļa komersantu.

Gada laikā pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuru apgrozījums bijis robežās no 140 tūkst.EUR līdz 5 milj.EUR. Ja 2016.gadā no visiem uzņēmumiem, kuriem piemērots ndorošinājums, tādi bijuši 25,72% komersantu, tad pērn – 34,69%.

Analizējot datus par uzņēmumos strādājošo skaitu, redzams, ka vairākumā gadījumu (67,19%) uzņēmumos ar pērn reģistrētiem nodrošinājumiem tiek nodarbināti līdz 10 strādājošajiem, no tiem trešdaļā gadījumu bijis tikai 1 darbinieks.

Salīdzinoši lielu daļu veido arī uzņēmumi, kuri 2016.gada pārskatos norādījuši, ka tie nav nodarbinājuši nevienu strādājošo. Proti, no kopējā pētījuma ietvaros analizēto uzņēmumu skaita tādi bijuši 12,73% uzņēmumi.

Vismazāko kategoriju veido lielie uzņēmumi jeb tie komersanti, kuri ar darba vietām nodrošina vairāk nekā 250 strādājošos. Pagājušajā gadā reģistrēti nodrošinājumi astoņiem šādiem uzņēmumiem, kas veido 0,20% no kopējā uzņēmumu skaita, kuriem piemēroti nodrošinājumi.