Latvijas jauniešiem ir augstākās atalgojuma prasības Baltijas valstīs

Līdz ar nākamā gada budžeta veidošanu un izglītībai paredzētā finansējuma pārdali, saasinājies jautājums par izglītības kvalitāti un augstskolu absolventu tālākajām darba iespējām. Vienlaikus arvien biežāk izskan publiskas bažas par to, ka Latvijas augstskolu beidzēji, par spīti iegūtajiem diplomiem un grādiem, nav pietiekami profesionāli sagatavoti reālajai dzīvei un darba tirgum.
Tajā pašā laikā – viņi ir apguvuši savas tiesības, izpētījuši iespējamās algu robežas un nekautrējas pieprasīt “diplomam atbilstošas” amata pozīcijas un summas, kas nereti vairākkārt pārsniedz realitāti. Vai jauno speciālistu izglītība, spējas un prasmes ir reālajam darba tirgum atbilstošas? Kam jāmainās – pašam tirgum vai jaunieši izpratnei par savu vietu tajā? Ko par šo problēmu domā izglītības speciālisti un biznesa praktiķi – par to šajā Lursoft pētījumā.

Arvien vairāk darba devēju, biznesa analītiķu un izglītības ekspertu publiski rosina nopietnas diskusijas par sasāpējušo tēmu: jaunie speciālisti, studiju beidzēji, un viņu pretenzijas uz vēlamajiem amatiem / algām.

Salīdzinošais SEB bankas pētījums* par Baltijas valstu studējošo-strādājošo jauniešu atalgojuma prasībām (jauniešu gaidas darba tirgū un to atbilstība darba tirgus situācijai) iezīmēja interesantas likumsakarības – no visām trim valstīm Latvijā un Igaunijā ir lielākais jauniešu īpatsvars ar ļoti augstām atalgojuma prasībām.

Latvijā katrs desmitais (10%) jaunietis sagaida, ka viņa darbs uzreiz tiks atalgots ar vismaz pusotru tūkstoti eiro pēc nodokļu nomaksas. Igaunijā tādas prasības ir 8% aptaujāto jauniešu, Lietuvā – 3%. Katram trešajam igauņu jaunajam darbiniekam šķiet adekvāti, uzsākot darba gaitas, ik mēnesi bankas kontā saņemt vismaz 1000 €. Latvijā atalgojumu, kas pārsniedz 1000 €, sagaida 24%, Lietuvā – 12% aptaujāto jauniešu. Algu 1001-1500 € robežās Igaunijā cer saņemt 28% jauniešu, Latvijā – 14%, Lietuvā – 9%. 36% igauņu jauniešu jauniešu kā vēlamo atalgojumu minējuši 751-1000 €. Latvijā attiecīgo atalgojuma apmēru sagaida 33% respondentu, Lietuvā – 19% jauniešu. Vislielākais jauniešu īpatsvars (47%) Lietuvā cer saņemt algu robežās no 501-750 €, kamēr Latvijā to sagaida 34% jauniešu, Igaunijā – 22%. Lietuvieši ir reālisti – 69% aptaujāto jauniešu Lietuvā sagaida, ka viņu atalgojums, uzsākot darba gaitas, veidos līdz 750 eiro pēc nodokļu nomaksas, kamēr Latvijā ar šādu atalgojumu rēķinās vien 42%, bet Igaunijā tikai 27%.

Kas nosaka to, ka Lietuvas jauniešiem ir vispieticīgākās algas prasības, bet igauņiem – visaugstākās?

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis uzskata – to var skaidrot ar dzīves un atalgojuma līmeni katrā valstī – Igaunijā ir lielākais vidējais atalgojums no visām Baltijas valstīm, attiecīgi – arī jauniešiem ir atbilstoši augstākas pirmās algas prasības. Taču pārsteidz kas cits – 10% Latvijas jauniešu sagaida, ka jau pirmajā darba vietā nopelnītā mēnešalga būs vairāk nekā divas reizes lielāka par vidējo izpeļņu valstī (šobrīd vidējā neto alga 600 €, bet minimālā alga normālā darba laika ietvaros – 370 € bruto, t.i. ~260 € neto).

Eksperti uzsver – diez vai kāds darba devējs būs gatavs piedāvāt šādu summu, protams, ja vien potenciālajam darbiniekam nepiemīt kādi īpaši talanti vai prasmes.

Vēlas piedalīties uzņēmējdarbībā, taču trūkst zināšanu

Jaunieši vēlas arī paši dibināt savus uzņēmumus un aktīvi piedalīties uzņēmējdarbībā, saredzot to kā savas darba dzīves piepildījumu. Ambīciju netrūkst nevienam – no lietuviešiem tikai 13% jauniešu būtu gatavi kļūt par darba ņēmējiem, Latvijā, gan Igaunijā citu labā gatavi strādāt 22%.

Kā galvenos šķēršļus, kas traucē patstāvīgas uzņēmējdarbības uzsākšanai, visu valstu jaunieši min ideju (28% Igaunijā, 28% Latvijā, 26% Lietuvā) un zināšanu (16% Igaunijā, 21% Latvijā, 25% Lietuvā) trūkumu, risku (8% Igaunijā, 10% Latvijā, Lietuvā), kā arī starta līdzekļu trūkumu (12% Igaunijā, 5% Latvijā, 16% Lietuvā). Salīdzinoši maz – 11% Igaunijas, 8% Latvijas un 6% Lietuvas – jauniešu jau spēruši pirmos soļus uzņēmējdarbības jomā, mācoties iztikt ar pašu nopelnīto un novērtēt finanšu lomu savā dzīvē.

Lietuvā 71% jauniešu kā ienākumu avotu ikdienas vajadzību segšanai izmanto pašu nopelnīto algu, Latvijā – 67%, Igaunijā – 66%. Vienlaikus 22% jauniešu Igaunijā, 18% Lietuvā un 14% Latvijā atzinuši, ka ikdienas vajadzībās – iztikai, izklaidei un mācību maksai (studējošajiem) – palīdz vecāki.

Iezīmējas kāda nianse – mūsu (Latvijas) jauniešiem ir lielākās problēmas ar naudas plānošanu: 18% Latvijas jauniešu regulāri pietrūkst tēriņu līdzekļu (Igaunijā – 14%, Lietuvā – 13%). Lietuvas jaunieši rūpīgāk plāno un monitorē savus izdevumus , tāpēc mazāk sastopas ar naudas grūtībām mēneša beigās. Igaunijā 76% jauniešu krāj naudu kāda īpašam mērķim, Latvijā to dara 61% jauniešu, Lietuvā 60%.

Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kur ir iespēja saņemt studējošo kredītu – 3% jauniešu tas ir avots ikdienas vajadzību segšanai. Tendence – kopš divtūkstošo gadu vidus vērojams sistemātisks par personīgajiem līdzekļiem studējošo skaita samazinājums (77,2% 2005./2006. mācību gadā līdz 59,6% pērn), bet par valsts un pašavaldību līdzekļiem studējošo skaits šajā pašā laika posmā pieaudzis no 22,5% līdz 40,4%. Studenti kļuvuši mērķtiecīgāki, augstskolās stājas tie, kuriem ir sagatavotība attiecīgajā jomā.

Cik kurš vēlas saņemt un cik vērts?

Jo augstāks darba meklētāja izglītības līmenis, jo lielākas atalgojuma prasības.

Darba portāla cvmarket.lv veiktā analīze** rāda: darba meklētājs, kam ir profesionālā izglītība, arodizglītība vai pirmā un otrā līmeņa profesionālā izglītība kā vēlamo atalgojumu norāda ~845 € bruto; augstskolā bakalauru grādu ieguvis darba meklētājs prasa par 25% vairāk ~1059 € mēnesī. Jo augstāka līmeņa grāds, jo lielāks vēlamais atalgojums: atšķirība starp bakalauru un maģistru prasībām ir aptuveni 21% – maģistri vēlētos ~1285 € mēnesī bruto, doktora grādu ieguvušie ~2300 € mēnesī (par 79% vairāk nekā maģistri un divreiz vairāk nekā bakalauri).

Kā uzsver eksperte, CV Market Latvijas filiāles vadītāja Renāte Zīverte, šādas prasības liecina ne vien par izglītības un darba samaksas sasaisti, bet arī par izglītības nozīmi cilvēka pašapziņas celšanā, proti, cilvēks, kurš sevi augstu vērtē, vēlas gūt maksimālu labumu no iegūtās izglītības un atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus.

Visprasīgākie akadēmisko biznesa studiju beidzēji ir Rīgas Biznesa skolas maģistri (~5250 € mēnesī), savukārt prasīgākie aroda meistari nāk no Liepājas Jūrniecības koledžas (pirmā līmeņa augstākā izglītība ~2640 € mēnesī).

Vispārliecinošāk darba tirgū jūtas ekonomikas, finanšu un tehnisko jomu augstskolu absolventi. Rīgas Ekonomikas augstskolas absolventi kā vēlamo norādījuši ~4500 € atalgojumu; Banku augstskola – 1440 €, RTU – 1314 €, Vidzemes augstskola – 1304€, Ventspils augstskola – 1250€ mēnesī.

Labas perspektīvas darba tirgū saredz arī profesionālo skolu un koledžu absolventi. Ja darba meklētājs ar profesionālo, arodizglītību vai pirmā un otrā līmeņa profesionālo izglītību kā vēlamo atalgojumu norāda ~845 € bruto, tad, piemēram, Cēsu profesionālās skolas beidzēji – 1812 €.

Kā jaunos speciālistus un viņu vēlmes vērtē biznesa praktiķi un izglītības eksperti?

Aiva Vīksna, LDDK viceprezidente, SIA Lietišķās informācijas dienests

– Jūs vaicājāt, vai jauno speciālistu izglītības līmenis un reālās spējas atbilst viņu algu prasībām? Es teiktu tā – jaunieši ir dažādi, taču šodienas tendence ir šāda – algas prasības neatbilst komptencei. Tikko beiguši mācību iestādes un jau vēlas saņemt 1500 eiro. Bet, ja darba devējs pieprasa iegūt prasmes, kas vēl nepieciešamas, tas netiek akceptēts. Jā, viņiem ir izglītība, tikai ne visa atbilst reālām darba devēja vajadzībām. Daudz kas jāiemācās papildus, daudz kas jāapgūst reālajā dzīvē, ko nemāca augtskolās.

Un otra problēma, kas iezīmējas pēdējā laikā – darba alga jāmaksā par to, ka viņi ierodas darbā, bet par pašu darbu vajadzētu vēl piemaksu. Lūk, šeit es saskatu nepieciešamību motivēt – lai nāk un strādā!

Andris Jansons, personālatlases eksperts WorkingDay Latvia

– Domāju, ka spējas, izglītība, pieredze, prasmes, atalgojums, vēlmes, vajadzības – katra no parādībām dzīvo savu dzīvi, un vislielākais izaicinājums ir salāgot to visu konkrētā gadījumā. Es neapgalvotu – tikai tāpēc, ka cilvēks ir jauns, viņš nevarētu būt kvalificēts speciālists. Taču – vēlamais un piedāvātais atalgojums ir divas dažādas lietas. Prasīt var (daudz), bet – vai to dod? Kandidāti (ne tikai jaunieši) bieži prasa algu, ar ko viņi varētu savilkt savus galus kopā vai ar ko viņi būtu komfortā (tas vairāk attiecas uz jauniešiem). Savukārt, ja runājam par prasmēm, tas vairāk saistīts ar pašpārliecinātību, vēlmi piepūlēties, kritisku attieksmi pret savu darbu un rezultātu. Vieniem tā ir, citiem, diemžēl, nav. Bet tāpēc jau pastāv pārbaudes laiks, kurā noskaidrot, vai “par šādu vai tādu cenu nopirktais” darbaspēks ir atbilstošs.

* Analīzei izmantota SEB bankas š. g. jūnijā veiktā aptauja, kurā internetā aptaujāti 772 Latvijas un ~600 lietuviešu un igauņu jaunieši.

**Analizēti 2537 CV no speciālistu darba portāla cvmarket.lv datubāzes.