Dienas bizness: Inovāciju indekss – valsts politikas atspulgs

Globālā inovāciju indeksa 2022 dati rāda, ka Igaunija ir 17. vietā pasaulē, Lietuva – 39. vietā, savukārt Latvija – 41. vietā. Tas ir uzskatāms par valsts politikas rezultāta atspulgu.

Pēc vairāku aptaujāto domām, šie dati liek pievērst pastiprinātu uzmanību un uzdot jautājumus, kāpēc Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija ir tik augstu un atrodas tālu priekšā Latvijai, ko šī valsts ir darījusi un kas tajā ir tāds, kas ļauj būt 7.–8. vietā 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, savukārt Latvija ir tikai 23. Un, lai arī jau daudzus gadus ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A) tiek uzskatīti par inovāciju stūrakmeni un tiek izvirzīti kā viena no Latvijas ekonomiskās attīstības prioritātēm, tomēr par būtiskiem izrāvieniem pagaidām vēl nevar runāt, kaut arī Ekonomikas ministrija norāda, ka Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas veidotajā Globālajā inovāciju indeksā 2023 Latvija ir ierindota 37. vietā starp 132 pasaules valstīm, uzlabojot savu vietu par četrām pozīcijām, salīdzinot ar 2022. gadu.

SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka jau pāris gadus spēkā ir regulējums, kas nosaka, ka vidējām un lielām sabiedrībām ir pienākums finanšu pārskata pielikumā sniegt detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām, savukārt pārējās sabiedrības šo informāciju var sniegt savu finanšu pārskatu pielikumos.

“Analizējot pēdējo gadu Latvijas uzņēmumu finanšu pārskatus un to pielikumus, varam secināt, ka pētniecības un attīstības izmaksas atsevišķi gada pārskatos norāda/izdala tikai neliela daļa uzņēmumu. Tā, piemēram, 2022. gada pārskatos šo posteni izdalīja 439 uzņēmumi, kas ir mazāk nekā 0,5% gadījumu no visiem,” tā D. Kiopa. Veicot gada pārskatu pievienoto pielikumu teksta analīzi, gadu no gada redzams, ka pētniecības un attīstības izmaksas un investīciju ieguldījumi pētniecībā tiek norādīti gan vadības ziņojumos, gan finanšu pielikumos ievērojami biežāk.

“Tādēļ varam secināt, ka vēl aizvien objektīvas ainas iegūšana par šo ieguldījumu apjomu uzņēmējdarbībā arī pēc normatīvo aktu izmaiņām ir apgrūtināta,” skaidro D. Kiopa. Viņa atgādina, ka formulējums “pētniecības un attīstības izmaksas” attiecināms uz gana plašu darbību un aktivitāšu izdevumu kopumu – šajās izmaksās ir iekļaujamas ne tikai no citiem uzņēmumiem saņemto preču un pakalpojumu, bet arī darbinieku algu, materiālu un citas izmaksas, kas radušās pētniecības un attīstības pasākumos. “Tāpat arī, ja uzņēmums par saviem līdzekļiem, nepiesaistot struktūrfondu/grantu finansējumu, izstrādā jaunu vai uzlabo jau esošu produktu, tad šī jaunā produkta radīšanai vai jau esošā produkta uzlabošanai izlietoto materiālu un darba samaksa būtu uzskaitāma kā pētniecības un attīstības izmaksas un uzrādāmas finanšu pārskata pielikumā, tomēr praksē redzams, ka tas ļoti bieži netiek darīts,” tā D. Kiopa. Un tam viens no galvenajiem izskaidrojumiem, viņasprāt, ir sarežģītāka grāmatvedības un arī uzņēmumu procesu detalizētāka uzskaite, proti, skaidri nodalot un uzskaitot darbinieku iesaisti kāda pakalpojuma, preces uzlabojumu izstrādē, nodalot resursus šīm aktivitātēm. Tādēļ faktiski uzņēmumi pētniecības un attīstības izmaksas iekļauj citos posteņos – ražošanas izmaksas, personāla izmaksas u.tml.

LASĪT VISU RAKSTU