Eiropas Savienības sankciju sarakstā atrodami 4,6 tūkstoši subjektu

Kopš Krievijas pilna mēroga bruņotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī būtiski pieaudzis sankciju sarakstos iekļauto subjektu skaits, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd sankciju sarakstos atrodami 24,12 tūkstoši subjektu, no tiem 4,6 tūkstoši iekļauti Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Vairumā gadījumu (nepilni 80%) no visiem Eiropas Savienības Sankciju sarakstā iekļautajiem objektiem ir fiziskas personas.

Lursoft izpētījis, ka aptuveni 42% no visiem Eiropas Savienības sankciju sarakstā esošajiem subjektiem iekļauti Ukrainas programmas ietvaros, tādējādi reaģējot uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā, no kuriem absolūtais vairākums – 90% personu – Eiropas Savienības sankciju saraksta Ukrainas programmā iekļauti sākot ar 2022. gada 24. februāri.

“Jaunu sankciju noteikšana fiziskām personām un organizācijām aizvadītajā 2023.gadā skaitliski ir būtiski sarukusi – sankcijas noteiktas 808 subjektiem. Bet  to skaits vēljoprojām ir liels un sankciju riska uzraudzība turpina būt viens no izaicinājumiem uzņēmējiem. It īpaši tiem, kuri strādā ar piegādātājiem vai klientiem ārvalstīs,” norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

“Lai arī Eiropas Savienības sankciju sarakstos nav atrodams neviens Latvijā reģistrēts uzņēmums, tas neizslēdz risku pārkāpt Eiropas Savienības noteiktās sankcijas arī tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri sadarbojas tikai ar vietējiem uzņēmumiem, jo vairākām sankcijām pakļautām personām tiešā vai netiešā veidā pieder Latvija uzņēmumu kapitāldaļas, vai tie īsteno faktisku kontroli pār tiem,” norāda Lursoft valdes locekle. Par to liecina arī dati par uzņēmumiem piemērotajām sankcijām tādos reģistros kā Zemesgrāmata, CSDD, Civilās aviācijas aģentūras un Lauksaimniecības datu centra vestie reģistri,  u.c.

2023.gada oktobrī veiktie grozījumi “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” paredz, ka arī Uzņēmumu reģistram ir jāvērtē tā reģistrēto juridisko personu vai ar to saistīto personu sankciju riski.  Šī brīža publiskotā informācija liecina, ka tieši ar ES sankciju saraksta dažādām programmām saistīti 29 ieraksti, kuriem norādīts, ka saistībā ar Latvijā reģistrētā uzņēmuma patieso labumu guvēju vai dalībnieku konstatēts sankciju risks.

To, ka sankciju ievērošana būtiska visām personām, ne tikai uzņēmumiem un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma subjektiem –, apliecina arī BDO publikācijā “Sodi par ES sankciju pārkāpumiem kļūst bargāki” paustais. Sodi par sankciju pārkāpšanu var būt gana bargi – brīvības atņemšana, sabiedriskais darbs vai naudas sods.  Kā uzsver BDO zvērināta advokāta palīgs Jānis Ciguzis, attiecībā uz juridiskajām personām, kas iesaistītas sankciju pārkāpumos, var tikt noteikti arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, piemēram, likvidācija, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija vai naudas piedziņa. Publikācijā autors atsaucies uz vairākiem tiesas spriedumiem par sankciju pārkāpumiem, kas stājušies jau spēkā, analizējot gan pārkāpumu būtību, gan arī piemērotā soda apmēru.

Ar tiesu prakses gadījumu analīzi iespējams iepazīties “BDO” publikācijā “Sodi par ES sankciju pārkāpumiem kļūst bargāki”, kurā uzsvērta tendence – par ES sankciju pārkāpumiem tiek piemēroti arvien bargāki sodi, savukārt nākotnē cietumsods varētu tikt piemērots par tādiem ES sankciju pārkāpumiem, kuru rezultātā tiešā veidā tiek sekmēta Krievijas militārās kapacitātes veicināšana, savukārt jau tagad novērojama tendence, ka ierosināto kriminālprocesu skaits pieaug. Ja 2022. gadā tie bija 136 kriminālprocesi, tad pērn – jau 174.

SANKCIJU SARAKSTI