Dienas bizness: Īpašnieki miruši, bet biznesa struktūras juridiski joprojām dzīvas

Šobrīd Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēti nedaudz vairāk nekā 24 tūkstoši aktīvu zemnieku saimniecību, tomēr, analizējot šo saimniecību īpašniekus, redzam, ka 14% gadījumu to īpašnieki ir miruši. Vēl lielāks mirušo īpašnieku īpatsvars ir zvejnieku saimniecībām – 20%. Savukārt šobrīd aktīvo individuālo uzņēmumu vidū mirušo īpašnieku īpatsvars ir 19,6%.

“Protams, var teikt, ka šīs uzņēmējdarbības formas – zemnieku, zvejnieku saimniecības un individuālo uzņēmumi ir savā ziņā vēsturiskais mantojums, kas aizsācies 90-tajos gados un veidojies pirms Komerclikuma reformas. Tomēr analīze liecina, ka arī Komercreģistrā reģistrēto subjektu statistikā ir jāņem vērā „mirušo dvēseļu” faktors,” uzsver Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa norāda, ka kopējais reģistrēto individuālo komersantu (IK) skaits šobrīd ir nedaudz vairāk nekā 11 tūkstoši, savukārt, apskatot, cik no šiem subjektiem ir miruši, redzam, ka to īpatsvars ir 6,6%, turklāt vairāk nekā 600 IK ir tādi, kuru miršanas fakts reģistrēts pirms vairāk kā 3 gadiem.

Analizējot arī visizplatītākās tiesiskās formas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības – redzam, ka arī to vidū ir vairāki simti uzņēmumu, kur vienīgais dalībnieks ir miris.

“Visticamāk, juridisku šķēršļu vairumā gadījumu šo uzņēmumu darbības izbeigšanai nav, jo Komerclikums paredz, ka sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra notāra lēmumu, ja sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību. Regulāra un sistēmiska pieeja šajā jautājumā nenoliedzami uzlabotu datu kvalitāti, kas attiecīgi sniegtu arī objektīvāku ainu par uzņēmējdarbības vidi nevis de iure, bet de facto. Tas dotu iespēju pieņemt kvalitatīvos datos balstītus un izsvērtus lēmumus,” tā Daiga Kiopa.

LASĪT VISU RAKSTU