Komercķīlu 2022. gadā vairāk, taču mazāk vērtīgas

Lai arī 2022. gadā pieaudzis reģistrēto komercķīlu skaits, to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa samazinājusies, kas nozīmē, ka ķīlu vērtība sarukusi.

Lursoft pētījuma dati atklāj, ka aizvadītajā gadā reģistrēta 4091 jauna komercķīla, to kopējai prasījuma maksimālajai summai veidojot 14,37 miljardus eiro. Gadu iepriekš, kad reģistrētas 3388 komercķīlas, to kopējā summa bija 14,93 miljardi eiro. Jānorāda, ka komercķīlu kopējai summai ir tendence samazināties jau trešo gadu pēc kārtas.

Tas atspoguļojas arī datos par vidējo komercķīlu prasījumu maksimālo summu, kas 2022. gadā sarukusi līdz 3,51 milj. EUR uz vienu ķīlu. Vēl gadu iepriekš komercķīlas vidējā summa bija 4,41 milj. EUR, savukārt 2020. gadā – 4,82 milj. EUR.

Apjomīgākās komercķīlas reģistrētas aizvadītā gada 3. februārī, kad “Graanul Invest” grupas uzņēmumiem vienas dienas laikā reģistrētas uzreiz 12 komercķīlas, katras tās nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai sasniedzot 949 milj. EUR. Ķīlas ņēmēju un parādnieku vidū ir gan igauņu kompānija “Graanul Invest”, gan arī vairāki tās Latvijas uzņēmumi, piemēram, SIA “Graanul Pellets”, SIA “Latgran”.

Vienlaikus pētījuma dati atklāj, ka pērn bijuši septiņi uzņēmumi, kuri reģistrēti kā komercķīlas devēji vairāk nekā 10 darījumos.

Komercķīlu devēju līderu sarakstā plaši pārstāvēti pašvaldībām piederošie nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Piemēram, SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pērn reģistrētas 16 jaunas komercķīlas, SIA “Liepāja namu apsaimniekotājs” – 13, SIA “Valmieras namsaimnieks” – 12. Tomēr starp aktīvākajiem komercķīlu devējiem 2022. gadā atrodami arī vairāki privātā kapitāla uzņēmumi, starp kuriem līderis ir SIA “Valtek”. Lursoft dati atklāj, ka uzņēmums pērn kā komercķīlas devējs reģistrēts 14 darījumos. Tiesa, redzams, ka 11 no šīm ķīlām pētījuma sagatavošanas brīdī jau ir dzēstas. SIA “Valtek” pagājušā gada laikā reģistrēto komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālās summas svārstījušās robežās no 59 tūkst. EUR līdz 780 tūkst. EUR, uzņēmumam lielākoties ieķīlājot savus krājumus – traktortehniku.

Otrs aktīvākais komercķīlu devējs, kuram 2022. gada laikā reģistrētas 12 jaunas ķīlas, ir holdingkompānija SIA “TC&T”. Lursoft izziņas dati atklāj, ka SIA “TC&T” pieder vairāki dzērienu tirdzniecības uzņēmumi, tostarp SIA “Baltic XL”, SIA “East Spirits” u.c. Visiem uzņēmumiem, izņemot vien 2020. gada vasarā reģistrēto SIA “First Travel Retail”, aizpērn bijis vairāku miljonu eiro liels apgrozījums. Līderis šajā ziņā ir SIA “East Spirits”, kas 2021. gadā apgrozīja 22,36 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 605,71 tūkst. EUR lielu peļņu. Dzērienu vairumtirgotājam reģistrētas divas struktūrvienības – noliktavas.

Lursoft izpētījis, ka holdingam SIA “TC&T” šobrīd kopumā reģistrētas 28 aktīvas komercķīlas. Aizvadītajā gadā reģistrētajās komercķīlās SIA “TC&T” ieķīlājis sev piederošo uzņēmumu kapitāldaļas, nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai ķīlās svārstoties no 150 tūkst. EUR līdz pat 1,8 milj. EUR.

SIA “TC&T” peļņa pēc nodokļu nomaksas 2021. gadā veidoja 241,88 tūkst. EUR.

Lai gan starp TOP 10 biežākajiem komercķīlu devējiem plaši pārstāvētas dažādas pašvaldības, vairāk nekā puse (2148) komercķīlas reģistrētas uzņēmumiem no Rīgas, savukārt vairāk nekā 100 komercķīlas – uzņēmumiem no Liepājas (144), Valmieras novada (136), Gulbenes novada (130), Jelgavas (130) un Mārupes novada (114).

TOP 10 uzņēmumi, kuri 2022. gadā visbiežāk reģistrēti kā komercķīlu devēji:

1. SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”: 16 komercķīlas;
2. SIA “Valtek”: 14 komercķīlas;
3. SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”: 13 komercķīlas;
4. SIA “TC&T”: 12 komercķīlas;
5. SIA “TPM grupa”: 12 komercķīlas;
6. SIA “Skonto group”: 12 komercķīlas;
7. SIA “Valmieras namsaimnieks”: 12 komercķīlas;
8. AS “Olaines ūdens un siltums”: 9 komercķīlas;
9. SIA “Rēzeknes namsaimnieks”: 9 komercķīlas;
10. SIA “Smiltenes NKUP”: 9 komercķīlas.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, biežāko komercķīlu devēju nozaru saraksts palicis praktiski nemainīgs, liecina Lursoft pētījuma dati. Visbiežāk kā komercķīlu devēji arī 2022. gadā reģistrēti uzņēmumi no augkopības un lopkopības nozares. Tiesa, salīdzinot ar gadu iepriekš, ievērojami palielinājies nozares reģistrēto komercķīlu skaits – ja 2021. gadā tās bija 759 ķīlas, tad pērn – 1180.

Interesanti fakti:

Komercķīlu devēji ir ieķīlājuši 217 liellopu ganāmpulkus, 20 cūku ganāmpulkus;

Visvairāk šobrīd ieķīlātas ir Mercedes Benz, Volkswagen un BMW marku automašīnas

Nemainīgi otrs biežākais ķīlu devējs ir nekustamo īpašumu nozare (2021. gadā – 237 komercķīlas, 2022. gadā – 423 komercķīlas), trešajā vietā atrodas vairumtirdzniecības nozare (2021. gadā – 237 komercķīlas, 2022. gadā – 254 komercķīlas), savukārt ceturtais biežākais komercķīlu devējs arī pagājušajā gadā bijusi finanšu pakalpojumu darbību nozare (2021. gadā – 202 komercķīlas, 2022. gadā – 208 komercķīlas).

Atšķirībā no 2021. gada, kad piektajā vietā pēc reģistrēto komercķīlu skaita ierindojās mazumtirdzniecība, pērn šo nozari būtiski apsteiguši koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražotāji, kas reģistrējuši 114 komercķīlas. Jānorāda, ka mazumtirdzniecības nozarē reģistrēto komercķīlu skaits pērn sarucis līdz 79 (2021. gadā – 119 komercķīlas).

TOP 5 nozares, kurās 2022. gadā reģistrēts visvairāk komercķīlu:

1. Augkopība un lopkopība: 1180 komercķīlas;
2. Operācijas ar nekustamo īpašumu: 423 komercķīlas;
3. Vairumtirdzniecība: 254 komercķīlas;
4. Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu: 208 komercķīlas;
5. Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles: 114 komercķīlas.