Blog

Politisko partiju biedru skaits sasniedz gandrīz 26 tūkstošus

2022. gada 14. jūlijs

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka laika periodā kopš 90-to gadu sākuma Latvijā līdz šim reģistrēta 91 politiskā partija. Šobrīd Politisko partiju reģistrā atrodamas 69 partijas, no tām vairākām uzsākts likvidācijas process.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft uzsāk rakstu sēriju, lai pētītu politisko partiju līdzšinējo darbību. Pirmajā no tiem skatīti dati par politiskajās partijās reģistrēto biedru skaitu.

Likvidācijas procesā šobrīd atrodas 14 politiskās partijas, liecina Lursoft apkopotie dati. No tām vissenāk reģistrētās ir Latviešu Zemnieku Savienība un partija “Mūsu zeme”. Abas reģistrētas 1993.gadā, savukārt likvidācijas process tām rit jau vairākus gadus. Piemēram, Latviešu Zemnieku Savienībai tas uzsākts jau pirms sešiem gadiem, par likvidatoriem ieceļot Jāni Grīnbergu, Felicitu Briņķi un Martūru Maltu. Pēdējais no tiem kopš 2015.gada iesaistījies biedrībā “Varu Latvijas tautai”, kuras mērķi ir atjaunot tiesisku valsti, kurā darbotos princips “Viens likums – viena taisnība visiem”, kā arī palīdzēt Saeimai un valdībai risināt valsts problēmas un Saeimas deputātiem ievērot pašu doto zvērestu. Lursoft izpētījis, ka biedrība līdz šim regulāri vērsusies Centrālajā vēlēšanu komisijā ar ierosinājumu vākt parakstus par Saeimas atsaukšanu. Tā, piemēram, 2015.gada novembrī biedrības iniciatīvas grupa vēlējās panākt tautas nobalsošanu par 12. Saeimas atlaišanu, jau 2021.gadā tā vērsusies Centrālajā vēlēšanu komisijā ar vēlmi panākt 13. Saeimas atsaukšanu.

Tikmēr parijas “Mūsu zeme” likvidācijas process uzsākts 2017.gada septembrī pēc Ventspils tiesas sprieduma par partijas darbības izbeigšanu. Lursoft izpētījis, ka viens no šīs partijas likvidatoriem Ilmārs Ančāns iesaistījies arī sociāldemokrātiskajā politisko partiju apvienībā “Atbildība”, taču arī šim politiskajam spēkam rit likvidācijas process.

Starp aktīvajām partijām divas vissenāk reģistrētās ir Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija. Abas dibinātas 1990.gadā. Līdz pat šī gada pavasarim abas partijas vēlēšanās startēja kopīgi, taču Latvijas Zaļā partija ārkārtas kongresā lēmusi izstāties no Zaļo un zemnieku savienības, pieņemot lēmumu 14. Saeimas vēlēšanās startēt no uzņēmēja Ulda Pīlēna biedrības veidotā apvienotā saraksta.

2022.gadā reģistrētās izmaiņas Politisko partiju reģistrā

Pēc reģistrēto biedru skaita Latvijas Zemnieku savienība ir ceturtā lielākā šobrīd aktīvā politiskā partija, liecina Lursoft apkopotā informācija. Uz š.g. 2. martu partijai bija reģistrēti 1402 biedri. Vēl vairāk biedru šogad pavasarī bija reģistrēts partijai “Vienotība” (2155 biedri), sociāldemokrātiskajai partijai “Saskaņa” (1646) un politiskajai partijai “Katram un katrai” (1418), kas līdz š.g. 18. martam bija zināma ar nosaukumu “Likums un kārtība”. “Katram un katrai” reģistrēta aizvadītā gada janvārī.

Kā liecina Lursoft dati, pērn kopumā reģistrētas sešas jaunas politiskās partijas, no tām divām biedru skaits pārsniedz 1000. Viena no tām ir jau iepriekšminētā politiskā partija “Katram un katrai”, savukārt otra – “Latvija pirmajā vietā” –, kas uz š.g. jūnija beigām bija pulcējusi 1073 biedrus. Lai arī “Latvija pirmajā vietā” reģistrēta vien pirms gada, politiskā partija šogad jau piedzīvojusi pirmās izmaiņas valdes sastāvā. Proti, no partijas valdes atceltas Jūlija Stepaņenko un  Ilze Jurča. Viņu vietā “Latvija pirmajā vietā” valdē šogad iecelti Līga Krapāne un Viktors Ščerbatiks. Amatus partijas valdē turpina ieņemt Vilis Krištopans, Edmunds Zivtiņš un Ainārs Šlesers. Lursoft esošā informācija liecina, ka vēl likvidācijas procesā ir Aināra Šlesera iepriekš pārstāvētā partiju apvienība “Par Labu Latviju”, kuras likvidācijas process norit jau nepilnus 7 gadus. Šobrīd likvidācijas procesā ir kopumā 14 politiskās partijas. To vidū lielākais vairums ir tādu partiju, kuras uz politikas skatuves bijušas maz redzamas. Piemēram, “Ražotāja Latvija”, “Pēdējā partija”.

LR Uzņēmumu reģistra publiskotā informācija liecina, ka  politiskajās partijās šobrīd reģistrēti nepilni 26 tūkstoši biedru*. Vairāk nekā 1000 biedri reģistrēti septiņām politiskajām partijām: Partija “Vienotība”, sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, politiskā partija “Katram un katrai”, Latvijas Zemnieku savienība, Jaunā konservatīvā partija, Latvija Pirmajā vietā un Nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un brīvībai/LNNK”.

TOP 5 lielākās politiskās partijas pēc 2022.gadā reģistrēto biedru skaita:

  1. Partija “Vienotība”: 2155 biedri;
  2. Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”: 1646 biedri;
  3. Politiskā partija “Katram un katrai”: 1418 biedri;
  4. Latvijas Zemnieku savienība: 1402 biedri;
  5. Konservatīvie: 1256 biedri.

Mazākā šobrīd pastāvošā partija, blakus citiem reģionālajiem politiskajiem spēkiem, ir pērn martā reģistrētā politiskā partija “Ropažu komanda”, kas apvieno 94 biedrus. Partija dibināta ar mērķi piedalīties pašvaldību vēlēšanās, lai varētu strādāt sabiedrības interesēs, uzlabojot iedzīvotāju labklājības un apmierinātības līmeni. Partijas valdē amatus ieņem Edgars Bricis, Madara Salna, Lotārs Saule un Nellija Štolcermane. Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie dati gan liecina, ka 2021.gada pašvaldību vēlēšanās politiskā partija “Ropažu komanda” ieguva vien 2,45% balsu, tādējādi netiekot ievēlēta Ropažu novada pašvaldības vadībā. Ar 31,72% balsu šajā novadā vēlēšanās pērn uzvarēja “Latvijas attīstībai”.

Lursoft pētījums atklāj, ka “Latvijas attīstībai” pēc biedru skaita šobrīd Latvijā ir 11. lielākā politiskā partija, š.g. sākumā apvienojot 688 biedrus.

Biedru skaita ziņā mazskaitlīgākās ir reģionālās partijas, kas galvenokārt startē pašvaldību vēlēšanās.

TOP 5 mazākās politiskās partijas pēc 2022.gadā reģistrēto biedru skaita:

  1. Politiskā partija Ropažu komanda: 94 biedri;
  2. Tukuma pilsētai un novadam: 187 biedri;
  3. Liepāja kvadrātā: 197 biedri;
  4. Tev, Jūrmalai: 202 biedri;
  5. Latvijai un Ventspilij: 203 biedri.

Vienlaikus jānorāda, ka vairākas politiskās partijas nav izpildījušas pienākumu sniegt ziņas par biedru skaitu. Tādas ir septiņas partijas, to vidū arī Rīcības partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Par Jaunu Saskaņu. 2003.gadā reģistrētā Par Jaunu Saskaņu pie saviem darbības mērķiem norādījusi, ka tā vēlas ieviest sindikālisma pārvaldes modeli ar demokrātiskām un konstitucionālām metodēm. Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka 2018.gada Saeimas vēlēšanās, kad “Par Jaunu Saskaņu” vēl bija zināma ar nosaukumu “SDK Dzimtene”, nav startējusi.

* Dati uz 30.06.2022.

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*