Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ukraiņi ieguldījuši 103,57 milj. EUR

Ukrainas uzkrāto ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šī gada nepilnos divos mēnešos sarucis jau par teju 10 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Dati rāda, ka 2021.gada beigās Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos personas no Ukrainas bija ieguldījušas 113,29 milj. EUR, bet šī gada februāra vidū summa bija sarukusi līdz 103,57 milj. EUR. Šobrīd pēc ārvalstu tiešo ieguldījumu kopējā apjoma Ukraina ierindojas 17.vietā, savukārt, vērtējot pēc uzņēmumu skaita, kuros veikti ieguldījumi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā, – 5.vietā. 

Lursoft izpētījis, ka ukraiņu uzkrāto ieguldījumu lielākais kritums šogad saistāms ar 1996.gadā dibinātā SIA “NOTUM” likvidāciju. Jelgavā reģistrētā SIA “NOTUM” pamatkapitālā 8,3 milj. EUR bija ieguldījusi Alla Bogner no Ukrainas. Līdz ar SIA “NOTUM” likvidāciju, Allai Bogner vairs nepieder daļas nevienā no Latvijas uzņēmumiem. Aizvadītajā gadā SIA “NOTUM”, kas norādījis, ka tā pamatdarbība saistīta ar uzņēmējdarbības veicināšanas palīgdarbībām, apgrozījis vien 25,9 tūkst. EUR. 

Jānorāda, ka ukraiņu ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd reģistrēti 40 no 43 Latvijas pašvaldībām. Kamēr Rīgā reģistrēti 64,23% no kopējā Ukrainas kapitāla uzņēmumu skaita Latvijā, Gulbenes, Līvānu un Varakļānu novados š.g. februāra vidū nebija neviena šāda uzņēmuma. 

Analizējot pēdējo desmit gadu ieguldījumu dinamiku, redzams, ka vislielākā ukraiņu ieguldījumu summa Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos bija reģistrēta 2014.gadā, kad tā sasniedza 122,4 milj. EUR. Jau nākamajā gadā uzkrātais ieguldījums sarucis par 10,78 milj. EUR. 

Šobrīd ukraiņi savus līdzekļus ieguldījuši 1107 Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālos, tiesa, 119 uzņēmumiem šobrīd apturēta saimnieciskā darbība. 

Ukraiņu kapitāla uzņēmumi Latvijā 2020.gadā kopā apgrozījuši 440,05 milj. EUR, nopelnījuši 22,91 milj. EUR, ar darba vietām kopumā nodrošinot teju 2,4 tūkstošus strādājošos. Jāpiebilst, ka faktiski šie rādītāji ir lielāki, jo Latvijā reģistrētas arī vairākas finanšu iestādes, kurām, vadoties no valstī noteiktās likumdošanas, ir cita gada pārskatu iesniegšanas kārtība, tāpēc šo uzņēmumu finanšu dati nav ietverti kopējos rezultātos par Ukrainas kapitāla uzņēmumu kopējo apgrozījumu un peļņu.

Jānorāda, ka šobrīd apjomīgākos līdzekļus ukraiņi Latvijā ieguldījuši tieši uzņēmumos, kas nodarbojas ar citiem kreditēšanas pakalpojumiem (40,19 milj. EUR), citu monetāro starpniecību (18,99 milj. EUR), savukārt skaitliski visvairāk uzņēmumu ar ieguldījumiem no Ukrainas ir vairumtirdzniecības sektorā. Šajā nozarē strādā piektā daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem ar Ukrainas pamatkapitālu. 

Vairumtirdzniecības nozari pārstāv arī 2016.gadā dibinātā SIA “Paulina Fons”, kas starp Ukrainas kapitāla uzņēmumiem aizpērn uzrādījusi visaugstāko apgrozījumu. 2020.gadā naftas produktu un ķīmiskās ražošanas produktu vairumtirgotājs apgrozīja 53,70 milj. EUR un nopelnīja 2,51 milj. EUR. Tiesa, salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā sarucis par teju trešdaļu. Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA “Paulina Fons” norādījusi, ka finanšu rezultātus ietekmējuši vairāki globāli faktori, ieskaitot naftas produktu cenas. Uzņēmums ieguldījis daudz enerģijas, lai uzlabotu pārdošanas rādītājus. Pielietota iegūtā pieredze un prasmes, izmantojot uz piegādātājiem īpaši orientētu pieeju, lai sadarbības ietvaros radītu kopīgu ilgtermiņa vērtību. SIA “Paulina Fons” savā vadības ziņojumā norāda: “Naftas produktu – dīzeļdegvielas produktu preču kustības pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija par 18%. Pārskata gadā arī vairāk nekā 5 reizes tika palielināti gāzes un pārējo produktu pārdošanas apjomi.” Lursoft dati rāda, ka starp Ukrainas kapitāla uzņēmumiem SIA “Paulina Fons” 2020.gadā uzrādījusi otru augstāko peļņas rādītāju. 

Lielāku peļņu nekā SIA “Paulina Fons” 2020.gadā uzrādījis tikai SIA “Vorwarts Pharma”. Pirms trim gadiem dibinātais SIA “Vorwarts Pharma” aizpērn kāpinājis peļņu līdz 2,60 milj. EUR. 2020.gadā SIA “Vorwarts Pharma” palielinājis uztura bagātinātāju tirdzniecības apjomus trešajās valstīs, kā arī uzsācis uztura bagātinātāju reģistrāciju Latvijā. 

Lursoft dati rāda, ka peļņu, kas pārsniedz 1 milj. EUR atzīmi, 2020.gadā Latvijā uzrādījuši astoņi uzņēmumi, kuru pamatkapitālos reģistrēti ieguldījumi no Ukrainas.

TOP 10 lielākie Ukrainas kapitāla uzņēmumi Latvijā pēc apgrozījuma 2020.gadā:

1. SIA “Paulina Fons”: 53,70 milj. EUR;
2. SIA “POLYSTYLEX”: 52,50 milj. EUR;
3. SIA “Lexico Telecom LTD”: 28,19 milj. EUR;
4. SIA “Stark Shipping”: 26,45 milj. EUR;
5. SIA “ALBIONUS”: 23,88 milj. EUR;
6. SIA “MADESTA”: 16,94 milj. EUR;
7. SIA “CPM trading”: 12,84 milj. EUR;
8. SIA “Airline Support Baltic”: 12,30 milj. EUR;
9. AS “TEHNOINFORM”: 11,37 milj. EUR;
10. SIA “BioMix Balticum”: 9,39 milj. EUR.

TOP 10 pelnošākie uzņēmumi Latvijā 2020.gadā, kuru pamatkapitālā reģistrēti ieguldījumi no Ukrainas:

1. SIA “Vorwarts Pharma”: 2,60 milj. EUR;
2. SIA “Paulina Fons”: 2,51 milj. EUR;
3. SIA “Yarr Games”: 2,40 milj. EUR;
4. SIA “POLYSTYLEX”: 2,2 milj. EUR;
5. SIA “X-Ray International”: 1,71 milj. EUR;
6. SIA “Emteko Holding”: 1,51 milj. EUR;
7. SIA “Ugears International Trade Company”: 1,25 milj. EUR;
8. SIA “Baltelektroprojekts”: 1,14 milj. EUR;
9. SIA “BioIngredients TN”: 0,99 milj. EUR;
10. AS “AMOKO”: 0,95 milj. EUR. 

Ukraiņu kapitāla uzņēmumos nodarbināto skaits aizpērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājies par 7%, liecina Lursoft apkopotā informācija. Jānorāda, ka vismaz 10 darbinieki reģistrēti vien 46 uzņēmumiem ar tiešajiem ieguldījumiem no Ukrainas. Lielākais to vidū ir Mārupē reģistrētais noliktavu uzglabāšanas un komplektēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA “Drogas-A”, kas 2020.gadā nodarbināja 136 strādājošos. Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmuma darbinieku skaits aizpērn auga par vairāk nekā 6%.

Vairāk nekā 100 darbinieku 2020.gadā bijis vēl vienam Mārupes novadā reģistrētam uzņēmumam, kura pamatkapitālā ieguldītas investīcijas no Ukrainas, – SIA “Airline Support Baltic”. Uzņēmums nodarbojas ar gaisa kuģu remontu un apkopi, kā arī CAMO biroja telpu nodrošināšanu. Salīdzinot ar 2019.gadu, aizpērn nodarbināto skaits SIA “Airline Support Baltic” audzis par teju 40%. Uzņēmumam reģistrēta arī filiāle Krievijā. 

TOP 10 lielākie darba devēji Latvijā 2020.gadā, kuru pamatkapitālā reģistrēti ieguldījumi no Ukrainas:

1. SIA “Droga-A”: 136 darbinieki;
2. SIA “Airline Support Baltic”: 131 darbinieks;
3. AS “TEHNOINFORM”: 76 darbinieki;
4. SIA “Deora Pluss”: 71 darbinieks;
5. SIA “TM Callguru”: 69 darbinieki;
6. AS “FERRUS”: 63 darbinieki;
7. SIA “MADESTA”: 58 darbinieki;
8. SIA “SZMA V”: 42 darbinieki;
9. SIA “Baltic Pub”: 39 darbinieki;
10. SIA “Mikado Group”: 36 darbinieki. 

Gan SIA “Drog-A”, gan SIA “Airline Support Baltic” atrodami arī līderos starp lielākajiem nodokļu maksātājiem. Tos apsteiguši vien finanšu sektorā strādājošie AS “PrivatBank” un AS “Reģionālā investīciju banka”. Abu banku nodokļu iemaksas aizpērn pārsniegušas 2 milj. EUR, AS “PrivatBank” gadījumā VID administrēto nodokļu maksājumu apjoms 2020.gadā audzis jau līdz 2,95 milj. EUR. AS “PrivatBank” kopējo aktīvu vērtība 2020.gada beigās bija 135,9 milj. EUR. 

TOP 10 lielākie nodokļu maksātāji 2020.gadā, kuru pamatkapitālos reģistrēti ieguldījumi no Ukrainas:

1. AS “PrivatBank”: 2950,28 tūkst. EUR;
2. AS “Reģionālā investīciju banka”: 2465,03 tūkst. EUR;
3. SIA “Droga-A”: 1455,96 tūkst. EUR;
4. SIA “Airline Support Baltic”: 1213,23 tūkst. EUR;
5. SIA “Mikado Group”: 981,39 tūkst. EUR;
6. AS “FERRUS”: 691,04 tūkst. EUR;
7. AS “TEHNOINFORM”: 681,12 tūkst. EUR;
8. SIA “TM Callguru”: 456,96 tūkst. EUR;
9. SIA “Ambersofa”: 420,43 tūkst. EUR;
10. SIA “Chemical Technologies”: 388,34 tūkst. EUR. 

Dati apkopoti uz 16.02.2022.