Blog

Liela daļa šogad likvidēto uzņēmumu bijuši ar apgrūtinājumiem un bez aktīvām amatpersonām

2020. gada 5. novembris

Šogad likvidēti nepilni 9 tūkstoši uzņēmumu, kas ir ievērojami mazāk nekā 2019.gadā, kad deviņu mēnešu periodā vien Latvijā tika likvidēti 20,6 tūkstoši uzņēmumu. Tiesa, pērn ievērojamu daļu Uzņēmumu reģistrs likvidēja vienkāršotas likvidācijas ceļā, izslēdzot no reģistriem riskantos uzņēmumus, kā arī tos, kuri ilgstoši nav veikuši saimniecisko darbību vai arī pastāvējuši bez valdes.

Lursoft analizējis, kas ir šogad likvidētie uzņēmumi. Kādās nozarēs tie iepriekš strādājuši, cik bijuši tādi, kuriem jau pirms likvidācijas reģistrēti dažādi apgrūtinājumi, vai arī kuri kādu laiku pastāvējuši bez valdes.

Likvidēto vidū arī šogad reģistrēti uzņēmumi

Šogad likvidēto uzņēmumu vidējais vecums ir 7 gadi un to vidū pārstāvēts plašs nozaru loks, sākot ar lauksaimniecību, beidzot ar sabiedrisko ēdināšanu, sporta, izklaides un atpūtas pasākumu organizētājiem, taču teju ceturtā daļa no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem nodarbojušies ar tirdzniecību. Interesanti, ka likvidēto tirdzniecības uzņēmumu vidū ir pieci uzņēmumi, kas savu darbību uzsākuši vien šogad. Lursoft izziņas dati rāda, ka, piemēram,  Grobiņas novada uzņēmums SIA “SMP risinājumi” reģistrēts š.g. janvārī, bet jau aprīlī uzņēmumam iecelts likvidators un jūnijā uzņēmums likvidēts.

Ja šogad reģistrētie uzņēmumi, kuri dažu mēnešu laikā nonākuši līdz likvidēšanai, ir pārsteigums, tad lielai daļai uzņēmumu likvidācija bija jau iepriekš prognozējams rezultāts. Par to liecinājuši neiesniegti gada pārskati, uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšana, darbības izbeigšanai vai arī maksātnespējas procesi.

Daļai likvidāciju varēja paredzēt jau iepriekš

Pētījums atklāj, ka klientu portfeļa uzraudzībai jāpievērš liela uzmanība, jo, sekojot līdzi izmaiņām klientu statusā, iespējams savlaicīgi reaģēt uz iespējamiem riskiem un pārskatīt sadarbību ar konkrētiem uzņēmumiem, kuriem parādās pazīmes, kas varētu liecināt par to grūtībām. To apliecina Lursoft apkopotā informācija, kas norāda uz to, ka lielai daļai uzņēmumu pirms likvidēšanas bija reģistrēti dažādi apgrūtinājumi. Tā, piemēram, ja maksātnespējas process bijis tikai 4,27% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, tad vairāk nekā pusei, t.i., 64,59% uzņēmumu bija reģistrēta darbības izbeigšana, savukārt likvidators bija iecelts tikai ceturtajai daļai no visām 2020.gadā likvidētajām SIA, kas nozīmē, ka pārējās sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidētas vienkāršotas likvidācijas ceļā.

Īpaša uzmanība jāpievērš uzņēmumu aktīvajām amatpersonām, jo no visām SIA, kuras šogad likvidētas bez likvidatora iecelšanas, tikai 6,64% uzņēmumu likvidēšanas brīdī bijušas aktuālas amatpersonas. Pēc Lursoft aprēķiniem, vidējais laika posms, kuru tās līdz likvidēšanai pastāvējušas bez aktīvas valdes, ir ilgāk nekā gads. Tas ir pietiekami ilgs periods, lai piefiksētu izmaiņas un izslēgtu šādus uzņēmumus no sava klientu loka, jo Klientu Portfeļa atcelto amatpersonu monitorings ļauj jau no pirmās dienas piefiksēt gadījumus, kad, uzņēmums ir bez valdes, papildus turpinot uzraudzīt šādus gadījumus arī tad, ja aktīvu amatpersonu uzņēmumam nav 2 nedēļas vai vairākus mēnešus.

Šobrīd bez aktuālām amatpersonām reģistrētas 5943 SIA UN AS, tāpēc pasargā savu uzņēmumu no riskiem un piesakies Klientu Portfeļa monitoringam

Protams, arī to SIA vidū, kurām pirms likvidēšanas bijis likvidācijas process, atrodami atsevišķi uzņēmumi, kuriem nav bijušas amatpersonas, taču to īpatsvars ir būtiski mazāks – tikai 7,2%.

Absolūts rekordists šogad likvidēto SIA vidū ir SIA “Global tech”, kas līdz tā likvidācijai bez valdes pastāvējis vairāk nekā 11 gadus. Lursoft dati rāda, ka SIA “Global tech” īpašnieki kopš 2004.gada bijušas divas Singapūrā reģistrētas kompānijas. Pēc SIA “Global tech” likvidēšanas šīm kompānijām vairs nav reģistrētas daļas Latvijas uzņēmumos.

Lursoft vērš uzmanību, ka svarīgi sekot līdzi ne tikai klientiem reģistrētajiem nodrošinājumiem vai arī gadījumiem, kad uzņēmumiem atceltas amatpersonas, bet bez vērības nedrīkst atstāt arī gadījumus, kad klients neiesniedz gada pārskatus. Lursoft veiktā pētījuma dati rāda, ka pārskatus par 2019.gadu iesnieguši vien 18,02% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, savukārt 14% pēdējais pārskats bijis par 2018.gadu, bet 26,48% no šogad likvidētajiem pēdējo piecu gadu laikā nav iesnieguši nevienu pārskatu. Lai izslēgtu gadījumus, kad Tavā klientu lokā ir uzņēmumi, kuri neiesniedz pārskatus, līdz ar to ir pakļauti likvidācijas riskam, ieteicams izmantot Lursoft Datu atlases pakalpojumus, kas ļauj aktualizēt klientu portfeli, atjaunojot klientu informāciju, tostarp, arī par finanšu rādītājiem un gada pārskatu iesniegšanas disciplīnu.

No 2020.gadā likvidētajiem uzņēmumiem, kuru pēdējie iesniegtie pārskati ir par 2018. vai 2019. gadu, 89,36% uzņēmumu norādījuši, ka tie nodarbinājuši līdz 5 darbiniekiem, 63,77% pēdējā finanšu gadā strādājuši ar zaudējumiem un 69,44% uzņēmumu apgrozījums bijis līdz 20 tūkst. EUR.

Pētījums atklāj arī to, ka ne vienmēr likvidēto uzņēmumu vidū ir tikai neveiksmīgi uzņēmumi, jo starp likvidētajiem uzņēmumiem atrodami arī tādi, kas veiksmīgi darbojušies vairākus gadus un tiem ir bijuši labi finanšu rādītāji. Tā piemēram, 2020.gada 8.oktobrī likvidēts SIA “BALTIC BUSINESS CONSULTING”, kura apgrozījums 2019.gadā bijis 296,7 tūkst. EUR, peļņa pēc nodokļu nomaksas pārsniegusi 108 tūkst. EUR, pērn valsts kopbudžetā nodokļos samaksājis gandrīz 34 tūkst. EUR. Turklāt uzņēmumam visā tā darbības laikā nav bijuši reģistrēti ne nodrošinājumi, ne nodokļu parādi, ne arī izsniegts valsts atbalsts.

Lursoft dati liecina, ka šogad likvidēti astoņi uzņēmumi, kas vēl gadu iepriekš apgrozījuši vairāk nekā 1 milj. EUR. Viens no tiem ir arī SIA “ElKoServiss”, kas 2019.gadā apgrozījis 2,36 milj. EUR un aizvadītajā gadā nopelnījis 248,75 tūkst. EUR. 2011.gadā dibinātais uzņēmums pērn ar darba vietām nodrošinājis 8 darbiniekus. SIA “ElKoServiss” īpašniekam Konstantinam Lysakam Latvijā pieder vēl viens uzņēmums – SIA “ORTHO EUROS”. Tiesa, arī tam pirms gada uzsākts likvidācijas process.

Jāpievērš uzmanība nodokļu parādiem

Lielai daļai, t.i., 38,97%, no šogad likvidētajiem uzņēmumiem likvidācijas brīdī bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro. No šiem uzņēmumiem 41,85% parāds pārsniedzis 100 tūkst. EUR, savukārt desmit uzņēmumiem tas bijis pat virs 1 milj. EUR. To vidū lielākais šogad likvidētais nodokļu parādnieks ir AS “Latvijas zaļais elektrons”, kura nodokļu parāds likvidācijas brīdī pārsniedzis 13 milj. EUR.

VID jau pagājušā gada augustā apturējis uzņēmuma saimniecisko darbību, jo tobrīd uzņēmuma nodokļu parāds sasniedzis 1,6 milj. EUR, taču likvidēts tas šī gada jūlijā. Savā pēdējā iesniegtajā pārskatā, kas bijis par 2018.gadu, AS “Latvijas zaļais elektrons” norādījis, ka, balstoties uz Valsts Vides dienesta lēmumu, uzņēmums no 2018.gada 1. jūlija nevar veikt savu tiešo saimniecisko darbību, t.i., nodrošināt saviem klientiem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas. Lursoft lietotājiem pieejamā Maksātnespējas datu bāze liecina, ka 2018.gada jūnijā tiesa ierosinājusi AS “Latvijas zaļais elektrons” tiesiskās aizsardzības procesu, taču jau pēc diviem mēnešiem tas izbeigts.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka šogad likvidēto SIA un AS vidū, kuriem likvidācijas brīdī reģistrēts nodokļu parāds, ievērojami lielākā daļa ir tādu kapitālsabiedrību, kuras kādu laiku pastāvējušas bez vadības. Dati liecina, ka tādi bijuši 89,61% no visām likvidētajām SIA un AS ar nodokļu parādiem.

Jāpiebilst, ka 2020.gadā likvidēto uzņēmumu kopējais nodokļu parāds likvidācijas brīdī pārsniedzis 137 milj. EUR.

Patiesos labuma guvējus atklājusi lielākā daļa

Uzņēmumu uzdevums ir atklāt savus patiesos labuma guvējus, pretējā gadījumā tiem draud izslēgšana no reģistriem. Šo nepieciešamību vairākkārt saviem klientiem uzsvēris arī Lursoft, mudinot gan atklāt patiesos labuma guvējus, gan arī pašiem uzņēmējiem pārbaudīt, vai tie nav kļūdaini reģistrēti kā patiesie labuma guvēji nesaistītiem uzņēmumiem, un arī ziņot par situācijām, kad klientu izpētes procesā konstatēts, ka uzņēmuma sniegtās ziņas par patiesajiem labuma guvējiem ir nepatiesas, ko paredz arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi.

Uzņēmēju ērtībām Lursoft jau 2019.gada nogalē par saviem līdzekļiem izveidojis ziņojumu servisu, kas autorizētiem Lursoft lietotājiem ļauj nosūtīt paziņojumu gadījumos, kad tie konstatējuši kļūdainu informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, paziņojumus automātiski nosūtot LR Uzņēmumu reģistram, tā ļaujot ērti izpildīt likuma prasības, jo Lursoft nodrošina arī iespēju vēlāk pierādīt uzraugošajām iestādēm, ka izpildīta likumā noteiktā prasība ziņot par neatbilstībām.

Lursoft pētījums atklāj, ka no šogad likvidētajām akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību patiesos labuma guvējus nebija atklājuši 10,39%. Jānorāda, ka no š.g. 1. jūlija spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz pienākumu arī ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām atklāt savus patiesos labuma guvējus. Tam doti 6 mēneši līdz 2021.gada 1.janvārim, pretējā gadījumā filiālēm un pārstāvniecībām draud izslēgšana no reģistra.

Lursoft aprēķinājis, ka 86,67% no visām likvidētajām SIA un AS, kas nebija norādījušās savus patiesos labuma guvējus, bija reģistrēta darbības izbeigšana, un tikai 17,81% bija reģistrēts likvidācijas process, kas nozīmē, ka pārējie likvidēti vienkāršotas likvidācijas ceļā. 17,27% no šiem uzņēmumiem bijis ārvalstu kapitāls un piektā daļa bijusi saistīta ar tirdzniecības sektoru.

Likvidēto rindās arī uzņēmumi ar labi zināmu vārdu

Starp šogad likvidētajiem uzņēmumiem atrodamas gan firmas ar vairāku gadu desmitu stāžu, gan arī uzņēmumi, kuri reģistrēti vien nesen un vēl nebija kļuvuši atpazīstami. Lursoft, pārlūkojot likvidēto uzņēmumu sarakstu, to vidū atradis arī vairākas kompānijas, kuras iepriekš strādājušas ar daudzsološu izaugsmi.

Piemēram, apģērbu ražotājs SIA “VAIDE”. Kādreiz populārais apģērbu ražotājs 2013.gadā apgrozījis 5,77 milj. EUR, taču turpmākajos gados bija vērojams apgrozījuma kritums, 2017.gadu noslēdzot ar 2,07 milj. EUR apgrozījumu un 1,04 milj. EUR lieliem zaudējumiem. Pēdējā iesniegtajā gada pārskatā norādīts, ka uzņēmums veicis izdevumu samazināšanu, optimizējis un pielāgojis mārketinga aktivitātes, kā arī turpinājis pilnveidoties un adaptēties Eiropas un Skandināvijas tirgum, jo negatīvu ietekmi uz SIA “VAIDE” darbību atstājušas negatīvās attīstības tendences Krievijas un Ukrainas tirgos. Ražotājs bija norādījis, ka 2018.gadā tas apturēs sava dārgākā zīmola apģērbu ražošanu, kā arī samazinās “VAIDE” modeļu skaitu, ražošanā izmantojot lētākus audumus un noliktavas krājumus. Vienlaikus 2017.gada pārskatā uzņēmums arī norādījis uz plāniem samazināt darbinieku skaitu. Tiesa, optimizācijas ieceres, acīmredzot, nav devušas cerētos rezultātus, tāpēc 2019.gadā pasludināts SIA “VAIDE” maksātnespējas process, kas izbeigts šogad, izpildot kreditoru prasījumu segšanas plānu, pēc kā arī iepriekš veiksmīgais ražošanas uzņēmums likvidēts.

Vēl viens liels un labi zināms uzņēmums, kas šogad pēc vairāku gadu darbības likvidēts, ir pasažieru aviopārvadātājs SIA “PrimeraAir Nordic”. Pēdējo pārskatu uzņēmums iesniedzis par 2017.gadu, norādot, ka šajā gadā tā apgrozījums kāpis līdz 95,72 milj. EUR, taču, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, gads noslēgts ar 2,87 milj. EUR zaudējumiem. To rašanos uzņēmums skaidro ar flotē esošo lidmašīnu tehniskajām problēmām, kuru rezultātā nebija iespējams veikt lidojumus ar attiecīgo gaisa kuģi visā pārskata periodā, tāpēc, lai nodrošinātu plānotos lidojumus, uzņēmumam bija nepieciešams nomāt lidmašīnas gan no māsas uzņēmumiem, gan no ārējiem piegādātājiem. 2017.gadā uzņēmuma mātes kompānija parakstījusi līgumu par astoņu jaunu Boeing 737 Max sēriju lidmašīnu iegādi, kuru piegāde plānota 2019. un 2020.gadā, savukārt savus zaudējumus uzņēmums cerējis segt no nākamo gadu peļņas. Tiesa, 2017.gads arī bijis pēdējais, par kuru SIA “PrimeraAir Nordic” iesniedzis finanšu pārskatu.

Kas sagaida nākotnē

Runājot par nākotnes attīstības scenārijiem, nesen kompānijas “McKinsey” publiskotais pētījums atklāj, ka puse no Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem gada laikā varētu bankrotēt. Mazie un vidējie uzņēmumi veido vairāk nekā pusi no kopējās Eiropas ekonomikas vērtības, arī Latvijā šie uzņēmumi veido aptuveni pusi no kopējā valstī reģistrēto uzņēmumu apgrozījuma.

Pētījumā 70% aptaujāto uzņēmēju atzinuši, ka uzņēmumu ienākumi pandēmijas dēļ ir sarukuši. Katrs piektais uzņēmums norādījis, ka nespēs veikt kredītmaksājumus un var nākties atlaist darbiniekus, savukārt 28% uztraukušies par to, ka būs jāatceļ attīstības projekti.

Sekojot līdzi Klientu Porfeļa publikācijām, kurās atrodama informācija par izmaiņām uzņēmumos, to finanšu rādītājiem, nākas secināt, ka arī daudzi Latvijas uzņēmumi savos pārskatos minējuši, ka šogad ievērojami krities to apgrozījums, kā arī tie apturējuši investīcijas. Piemēram, auto tirgotājs SIA “Mūsa Motors Rīga” šogad prognozē pārdoto jauno automašīnu kritumu par 50% un pieņēmis lēmumu šogad apturēt investīcijas. Tāpat arī SIA “All Media Latvia” norādījis, ka tā ieņēmumi no reklāmu ieņēmumiem līdz ar ārkārtas situācijas ieviešanu valstī samazinājušies vidēji par 30%.

Analizējot maksātnespēju statistiku, Lursoft dati atklāj, ka septembrī maksātnespēja ierosināta 34 juridiskām personām, savukārt līdz pētījuma sagatavošanas brīdim 23.oktobrī – 24. Tiesa, maksātnespēju skaits nav pārsniedzis 2019.gadā ierosināto procesu skaitu, kad septembrī ierosināti 36 juridisko personu procesi, bet oktobrī – 52.

Tikmēr no aprīļa līdz septembrim maksātnespēju skaits bijis zemāks nekā citus gadus, jo 2020.gada 21. martā izsludinātais likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” noteica, ka kreditoriem līdz š.g. 1. septembrim aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*