Blog

Nevalstisko organizāciju ieņēmumi 2018.gadā – 463,47 milj.EUR

2019. gada 20. septembris

Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa pirms laika medijiem atzinusi, ka Latvijā nereti personas nelikumības aizsedz ar filantropiju un ziedojumiem nevalstiskām organizācijām (NVO) un sabiedriskā labuma organizācijām.

Lai gan Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja norāda, ka Latvijā NVO nav uzskatāmas par augsta riska, vienlaikus secināts, ka nereti NVO dibināšanas mērķis ir viens, taču šo organizāciju pārskaitījumu analīze liek secināt, ka to saņemtā nauda tiek pārskaitīta citam mērķim.

Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) savās vadlīnijās par klientu izpēti mudina rūpīgi izvērtēt sadarbību ar NVO. VID norāda: “Jāņem vērā fakts, ka personas, kas cenšas legalizēt noziedzīgā veidā iegūtus līdzekļus, mēģina to darīt dažādu juridisku veidojumu aizsegā, piemēram, izveidojot labdarības fondus, biedrības un nodibinājumus, kas negūst peļņu, bet var tikt izmantoti līdzekļu akumulēšanai un pārvešanai pāri robežām. Biedrībām, kas nav sabiedriskā labuma organizācijas, piemīt augstāks korupcijas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, jo sevišķi, ja biedrības saņem vai veic pārrobežu maksājumus.”

Vadoties no VID vadlīnijām, par augsta riska klientiem tik uzskatīti arī tie klienti, kuru juridiskās formas izvēle neatbilst tā darbības veidam. Piemēram, ja reģistrēta biedrība, bet tās darbībai ir komerciāls raksturs.

Lursoft izpētījis, kāda ir NVO reģistrēšanas dinamika Latvijā, kuras no tām saņem lielākās biedru naudas un ziedojumus, bet kurām izdevumi pārsniedz ieņēmumus.

Pēc Lursoft rīcībā esošās informācijas, pārskatus par 2018.gadu iesnieguši 17 882 Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēti subjekti. No tiem 92,8% ir biedrības, bet 5,9% – nodibinājumi.

Jānorāda, ka kopumā Latvijā reģistrēti nepilni 24 tūkstoši nevalstisko organizāciju, tiesa, pēdējos gados tās likvidētas mazāk nekā pirms, piemēram, deviņiem gadiem, tajā pašā laikā likvidēto organizāciju skaits ik gadu ir salīdzinoši neliels, tas straujāk palielinājies vien pēdējos divos gados.

Pētījums parāda, ka nevalstiskās organizācijas pagājušajā gadā biedru naudās, iestāšanās naudās un citās gadskārtējās iemaksās pērn saņēmušas 59,40 milj.EUR, ziedojumos un dāvinājumos – 65,95 milj.EUR, bet dotācijās – 86,35 milj.EUR. Aprēķini rāda, ka NVO sektora kopējie ieņēmumi aizvadītajā gadā pieauguši līdz 463,47 milj.EUR, bet izdevumu daļa veidojusi 454,62 milj.EUR. Jāpiebilst, ka no visām nevalstiskajām organizācijām vairākumam, .t.i., 76,63% pagājušajā gada ieņēmumi bijuši mazāki par 10 tūkst.EUR.

Latvijā reģistrēto NVO biežākie darbības virzieni:

  • Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība.
  • Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība.
  • Operācijas ar nekustamo īpašumu.
  • Izglītība.
  • Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības.
  • Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības.

Visbiežāk nevalstisko organizāciju darbības virzieni saistīti ar sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību (42,83% no visām organizācijām), 17,57% to darbība saistīta ar sporta nodarbību, izklaides un atpūtas darbību, bet vēl 12,04% organizāciju saistītas ar nekustamo īpašumu operācijām, aptverot Latvijā reģistrētās dzīvokļu īpašnieku biedrības.

Jānorāda, ka 138 organizācijas iekļautas arī VID īstenotajā Padziļinātās sadarbības programmā. Piemēram, to vidū ir Latvijas Olimpiskā komiteja, “Vītolu fonds”, Latvijas Darba devēju konfederācija u.c. organizācijas.

Dažas organizācijas biedru naudās saņēmušas vairākus miljonus eiro

Lielākos ieņēmumus no biedru naudas, iestāšanās naudas un citām gadskārtējām iemaksām pagājušajā gadā saņēmusi biedrība Latvijas Starptautiskā skola. Biedrība nodrošina starptautisku izglītību angļu valodā bērniem no pirmsskolas līmeņa līdz pat 12.klasei. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā publicētā informācija rāda, ka Latvijas Starptautiskā skola biedru, iestāšanās naudās un citās gadskārtējās iemaksās 2018.gadā saņēmusi 5,74 milj.EUR. Tās kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā sasnieguši 6,70 milj.EUR, savukārt izdevumi – 4,92 milj.EUR.

Jāteic, ka pagājušajā gadā kopumā bijušas septiņas organizācijas, kuras biedru naudās saņēmušas vairāk nekā 1 milj.EUR, no tām trīs ir arodbiedrības. Biedru naudu ieņēmumu ziņā lielākā no tām ir Arodbiedrības LAKTRS Jēkabpils reģionālais centrs, kas izveidots vien pagājušajā gadā, taču pirmajā darbības gadā biedru un iestāšanās maksās iekasējis 2,78 milj.EUR. Tikmēr Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības. kas apvieno tirdzniecības, kabotāžas, pasažieru, tehniskās flotes jūrniekus, kā arī jūrniecības mācību iestāžu studentus, ieņēmumi no biedru naudām pērn bija 1,54 milj.EUR.

No visām organizācijām, kuras 2018.gadā guvušas ieņēmumus, 16,64% organizāciju vienīgais ieņēmumu avots bijušas biedru naudas, iestāšanās naudas un citas gadskārtējās iemaksas.

NVO, kas 2018.gadā guvušas lielākos ieņēmumus no biedru naudas, iestāšanās naudas un citām gadskārtējām iemaksām:

  1. Latvijas Starptautiskā skola: 5,74 milj.EUR;
  2. Biedrība “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”: 4,77 milj.EUR;
  3. Rīgas Starptautiskā skola: 3,88 milj.EUR;
  4. Arodbiedrības LAKRS Jēkabpils reģionālais centrs: 2,78 milj.EUR;
  5. Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrība: 1,54 milj.EUR;
  6. Latvijas Pašvaldību savienība: 1,48 milj.EUR;
  7. Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība: 1,26 milj.EUR;
  8. “Latvijas Finanšu nozares asociācija”: 0,93 milj.EUR;
  9. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera: 0,79 milj.EUR;
  10. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība: 0,56 milj.EUR.

NVO, kas 2018.gadā saņēmušas vislielākos ziedojumus un dāvinājumus:

  1. “Rīgas Starptautiskā biennāle”: 3,98 milj.EUR;
  2. “Borisa un Ināras Teterevu fonds”: 3,78 milj.EUR;
  3. Fonds “Ziedot.lv”: 3,14 milj.EUR;
  4. “Friends of Jewish Community of Ukraine”: 2,22 milj.EUR;
  5. Pētera Avena labdarības fonds “Paaudze”: 1,94 milj.EUR;
  6. Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija: 1,74 milj.EUR;
  7. Dobeles mūzikas skolas atbalsta biedrība: 1,69 milj.EUR;
  8. “Tuvu”: 1,06 milj.EUR;
  9. Fonds “Baltijas muzikālās sezonas”: 1 milj.EUR;
  10. “Vītolu fonds”: 0,91 milj.EUR.

200 organizācijām vienīgie ieņēmumi pērn bijuši no dotācijām

Interesanta aina paveras, analizējot NVO, kuras 2018.gadā saņēmušas vislielākās dotācijas. Priekšgalā citām organizācijām šeit atrodas nodibinājums “Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs”, ko 2009.gadā dibinājusi Rīgas pilsētas pašvaldība, AS “airBaltic Corporation” un biedrības “Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija”, “Latvijas Tūrisma aģentu asociācija”. Lursoft Multi atskaite rāda, ka nodibinājums “Rīgas Tūrisma Attīstības Biedrība” aizvadītajā gadā dotācijās saņēmis 5,99 milj.EUR, savukārt 2017.gadā tie bijuši pat 6,7 milj.EUR. Straujš dotāciju apjoma pieaugums nodibinājumam bijis 2016.gadā, kad saņemtās dotācijas, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājušās par 44,76%.

Ja trīs iepriekšējos gados “Rīgas Tūrisma Attīstības Biedrība” izdevumi pārsniedza ieņēmumus (2017.gadā par 385,79 tūkst.EUR, 2016.gadā par 19,20 tūkst.EUR, 2015.gadā par 279,91 tūkst.EUR), tad pagājušajā gadā nodibinājumam ar ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu veicies daudz labāk – gads noslēgts ar 606,97 tūkst.EUR atlikumu.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs š.g. maijā sāka kriminālprocesu pret nodibinājuma amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu, viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu. Valsts kontrole revīzijā  secinājusi, ka Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 milj.EUR. Revīzijā Valsts kontrole galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem – “Rīgas Tūrisma Attīstības Biedrība” un “Riga.lv”.

Starp visām Latvijā reģistrētajām nevalstiskajām organizācijām nodibinājums “Riga.lv” pēc saņemto dotāciju apjoma 2018.gadā ierindojies 7.vietā, pēdējos divos gados nodibinājumam dotācijās ik gadu saņemot vairāk nekā 1 milj.EUR. Tāpat kā “Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs”, arī “Riga.lv” ieņēmumi gan 2017., gan 2016.gadā bijuši mazāki nekā izdevumi, savukārt pagājušais gads noslēgts ar 697,11 tūkst.EUR ieņēmumu atlikumu. Jānorāda, ka “Riga.lv” gadījumā dotācijas ir vienīgās, kas nodibinājumam nodrošina ieņēmumus. Algās nodibinājums pagājušajā gadā samaksājis 16,63% no gūtajiem ieņēmumiem, bet 43,37% veidojuši “Citi izdevumi”, kas pēdējos divos gados nodibinājumam strauji palielinājušies. Kopš š.g. 20.augusta nodibinājumam uzsākts likvidācijas process.

Lursoft izpētījis, ka 2018.gadā bijušas 200 nevalstiskā organizācija, kuru vienīgais ieņēmumu gūšanas veids bijušas dotācijas. Vairumā gadījumu, t.i., 78,5%, dotāciju apjoms 2018.gadā bijis mazāks par 10 tūkst.EUR.

NVO, kas 2018.gadā saņēmušas vislielākās dotācijas:

  1. Nodibinājums “Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs”: 5,99 milj.EUR;
  2. “Latvijas Samariešu apvienība”: 5,53 milj.EUR;
  3. Latvijas Olimpiskā komiteja: 4,37 milj.EUR;
  4. Latvijas Sporta federāciju padome: 2,74 milj.EUR;
  5. Latvijas Olimpiešu sociālais fonds: 2,11 milj.EUR;
  6. Latvijas Bērnu fonds: 2,06 milj.EUR;
  7. Nodibinājums “Riga.lv”: 1,97 milj.EUR;
  8. Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija: 1,32 milj.EUR;
  9. Nodibinājums “Sociālo pakalpojumu aģentūra”: 1,31 milj.EUR;
  10. Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija: 1,24 milj.EUR.

Futbolisti pērn mīnusos

Raugoties, kāda ir nevalstisko organizāciju ieņēmumu un izdevumu attiecība, redzams, ka 2018.gadā nedaudz vairāk nekā pusei (53,54%) no visām organizācijām ieņēmumi bijuši lielāki nekā izdevumi, bet 39,81% gadījumu izdevumi tomēr pārsnieguši organizācijas ieņēmumus.

Lielākie mīnusi to vidū 2018.gadā bijuši Latvijas Futbola federācijai, kuras izdevumi pērn sasniedza 9,31 milj.EUR, kamēr ieņēmumi bijuši vien 6,68 milj.EUR. Šeit gan jāpiebilst, ka gadu iepriekš, 2017.gadā federācijas ieņēmumi bija par 2,60 milj.EUR lielāki nekā zaudējumi.

Līdz ar Latvijas Futbola federāciju pērn bijušas vēl divas organizācijas, kuru izdevumi pārsnieguši ieņēmumus par vairāk nekā 1 milj.EUR, – Rietumu Bankas labdarības fonds (1,03 tūkst.EUR ieņēmumi un 1,16 milj.EUR izdevumi) un Riga Football Club (338,34 tūkst.EUR ieņēmumi un 1,47 milj.EUR izdevumi). Pēc Lursoft rīcībā esošās informācijas, Futbola kluba “Rīga” (Riga Football Club) ieņēmumi kopš biedrības izveidošanas 2014.gadā tikai tās dibināšanas gadā pārsnieguši izdevumus, un ar katru gadu negatīvā starpība kļuvusi tikai lielāka – 2015.gadā izdevumi ieņēmumus pārsnieguši par 25,84 tūkst.EUR, 2016.gadā – par 448,59 tūkst.EUR, bet 2017.gadā – par 988,09 tūkst.EUR.

Lursoft pētījums atklāj, ka starp organizācijām, kuru izdevumi visievērojamāk pārsnieguši ieņēmumus, biežāk nonākušas tieši dažādas ar sportu saistītas organizācijas. Bez Latvijas Futbola federācijas un Riga Football Club to vidū ir arī Basketbola klubs “VEF Rīga” (izdevumi pārsnieguši ieņēmumus par 400,59 tūkst.EUR), Latvijas Hokeja federācija (-369,06 tūkst.EUR), Rīgas futbola skola (-352,61 tūkst.EUR), Latvijas Volejbola federācija (-302,73 tūkst. EUR), Basketbola klubs “Ventspils” (-178,96 tūkst.EUR) u.c.

Tiesa, ne visām sporta organizācijām 2018.gads nesis mīnusus. Starp tām piecām organizācijām, kuru ieņēmumi pērn pārsnieguši izdevumus par vairāk nekā 1 milj.EUR, ir arī Latvijas Olimpiskā komiteja (+3,28 milj.EUR). Pozitīva bilance bijusi Latvijas Kamaniņu sporta federācijai (+152,28 tūkst.EUR), Latvijas Tenisa savienībai (+141,38 tūkst.EUR), Latvijas Basketbola savienībai (+123,92 tūkst.EUR) u.c.

NVO, kurām 2018.gadā bijuši vislielākie ieņēmumi:

  1. Latvijas Sarkanais Krusts: 11,46 milj.EUR;
  2. Latvijas Olimpiskā komiteja: 8,47 milj.EUR
  3. “Latvijas Samariešu apvienība”: 6,90 milj.EUR;
  4. Biedrība “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”: 6,84 milj. EUR;
  5. “Latvijas Starptautiskā skola”: 6,70 milj.EUR;
  6. “Latvijas Futbola federācija”: 6,68 milj.EUR;
  7. Nodibinājums “Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs”: 6,17 milj.EUR;
  8. “Vītolu fonds”: 5,12 milj.EUR;
  9. Nodibinājums “Sanatorija “Belorusija”” Jūrmalā: 4,74 milj.EUR;
  10. Rīgas Starptautiskā skola: 4,38 milj.EUR.

NVO, kurām 2018.gadā bijuši vislielākie izdevumi:

  1. Latvijas Sarkanais Krusts: 11,73 milj.EUR;
  2. “Latvijas Futbola federācija”: 9,31 milj.EUR;
  3. Biedrība “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”: 7,68 milj.EUR;
  4. “Latvijas Samariešu apvienība”: 6,89 milj.EUR;
  5. Nodibinājums “Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs”: 5,57 milj.EUR;
  6. Latvijas Olimpiskā komiteja: 5,19 milj.EUR;
  7. “Latvijas Starptautiskā skola”: 4,92 milj.EUR;
  8. Nodibinājums “Sanatorija “Belorusija”” Jūrmalā: 4,82 milj.EUR;
  9. Rīgas Starptautiskā skola: 4,47 milj.EUR;
  10. “Rīgas Starptautiskā biennāle”: 4,38 milj.EUR.

*dati uz 17.09.2019.

Autors

Lursoft