Kurās pašvaldībās visstraujāk sarucis bezdarbs un visvairāk audzis jauno uzņēmumu skaits?

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtās informācijas, 2018.gada beigās reģistrēti nepilni 59,6 tūkstoši bezdarbinieku. Rīgas reģionā bezdarba līmenis bijis viszemākais – 4,2%, tikmēr Zemgalē – 6,2%, Vidzemē – 6,4%, Kurzemē – 7,5%, bet lielākais Latgalē (14,7%). Salīdzinot ar 2017.gadu, visos reģionos vidējais bezdarba līmenis samazinājies.

Dati liecina, ka bezdarbnieku skaits Latvijā jau vairākus gadus samazinās. Pirmskrīzes zemākais bezdarba līmenis tika fiksēts 2008. gada maijā – 4,8%, kad bezdarbnieku skaits valstī bija 52 tūkstoši. Savukārt krīzes laikā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis – 2010. gada martā – sasniedza 17,3%, un bija reģistrēti 194 tūkstoši bezdarbnieku.

Darbaspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits turpina sarukt

Iemesls bezdarba līmeņa samazinājumam saistāms gan ar tautsaimniecības attīstību, kas nozīmē, ka, turpinoties ekonomikas izaugsmei un uzlabojoties ārējiem faktoriem, radītas jaunas darba vietas un pieaudzis pieprasījums pēc darbiniekiem. Lielu ietekmi uz bezdarba līmeņa samazināšanos atstājis arī fakts, ka aizvien samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits, savukārt daļa iedzīvotāju arī spēruši pirmo soli uzņēmējdarbībā, reģistrējot savu uzņēmējdarbību.

Pēc Lursoft aprēķiniem, no 2018.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem ar vietējo kapitālu, 8741 gadījumā jaunreģistrētās firmas īpašnieka vārds dalībnieku statusā parādījies pirmo reizi.

Tikmēr darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits, balstoties uz Reģionālās attīstības indikatoru moduli, pēdējos gados turpinājis sarukt, aktualizējot tematu par sabiedrības novecošanos un darbaspēka trūkumu.

Zinot, ka vairākas pašvaldības, mudinot savus iedzīvotājus uzsākt uzņēmējdarbību, izsludina projektus biznesa uzsākšanas un attīstīšanas atbalstam, Lursoft pētījis, vai pastāv likumsakarības starp uzņēmumu skaitu un bezdarba līmeni pašvaldībā. Statistikas dati liecina, ka 2016.gadā darbspējas vecumā bijuši 64,15% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet 2018.gadā to skaits sarucis līdz 62,80%.

No visām Latvijas pašvaldībām tikai Carnikavas novadā darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits šajā periodā palielinājies (+1,81%), savukārt Aizkraukles novadā rādītāja kritums bijis vislielākais, proti, -2,81%.

Carnikavas novadā jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamika bijusi pozitīva un pērn reģistrēts pat straujāks jauno uzņēmumu skaita pieaugums. Pēc Lursoft rīcībā esošajiem datiem, 2018.gadā Carnikavas novadā reģistrēts 51 jauns uzņēmums, kas ir par 9 vairāk nekā gadu iepriekš. Raugoties, kā mainījies bezdarba līmenis novadā, redzams, ka tam ir lejupejoša tendence – 2016.gadā rādītājs bijis 4,3%, bet pērn – 2,9%. Tikmēr novadā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaita dinamika bijusi mainīga.

Jānorāda, ka, atbilstoši VSAA sniegtajiem datiem, 57 no 119 Latvijas pašvaldībām ir darba vietas (ieskaitot privātā sektora darba vietas) vairāk nekā 40% saviem darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem, savukārt 25 pašvaldībās darba vietu skaits nodrošināts vien 29% vai pat mazākai daļai darbspējīgo iedzīvotāju.

*ieskaitot privātā sektora darba vietas. Datu avots: VSAA

Salacgrīvas novads – teicams piemērs

Balstoties uz NVA sniegto informāciju par bezdarba līmeni novados un pilsētās, Lursoft aprēķinājis, ka laika posmā kopš 2016.gada bezdarba līmenis visstraujāk sarucis Salacgrīvas novadā. Ja 2017.gadā bez darba bija 8,2% no novadā reģistrētajiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, tad pērn šis rādītājs jau bija samazinājies līdz 3,5%. Šajā pašā periodā jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte Salacgrīvas novada teritorijā kopš 2016.gada palielinājusies par 54,55%, kopumā kopš 2016.gada novadā uzņēmēju pulkam pievienojoties 90 jaunām firmām. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, 6 no šiem uzņēmumiem jau likvidēti.

Lielākā daļa no uzņēmumiem, kuri Salacgrīvas novadā reģistrēti laika posmā no 2016.gada līdz 2019.gada sākumam, ir vietējā kapitāla, un vien 6 gadījumos piesaistītas ārvalstu tiešās investīcijas.

Desmitā daļa no pēdējo trīs gadu laikā reģistrētajiem uzņēmumiem Salacgrīvas novadā kā savu pamatdarbības jomu norādījuši būvniecību.

Jaunu darba vietu radīšanu veicina ar konkursiem

Daudzas pašvaldības pēdējos gados regulāri organizē dažādus projektu konkursus, kuros iespējams pieteikties personām vai uzņēmumiem, kas vēlas attiecīgajā pašvaldībā attīstīt savu biznesa ideju un radīt jaunas darba vietas.

Viena no šādām pašvaldībām ir arī Lubānas novads, kas pēc bezdarba līmeņa krituma pēdējo trīs gadu periodā ierindojas blakus Salacgrīvas novadam.

Lai gan Lubānas novadā faktiskos skaitļos jauno uzņēmumu skaita pieaugums nav bijis tik straujš kā, piemēram, Salacgrīvas novadā, pretstatā, piemēram, 2015.vai 2014.gadam, kad novada teritorijā reģistrēti vien pāris uzņēmumi, pēdējos gados to skaits nostabilizējies un gan 2018., gan 2017.gadā Lubānas novads kļuvis par 6 uzņēmumiem bagātāks.

Balstoties uz NVA datiem, 2016.gadā bez darba bijuši 10,7% no visiem ekonomiski aktīvajiem Lubānas novada iedzīvotājiem, 2017.gadā šis rādītājs samazinājies līdz 7,8%, bet pagājušajā gadā sarucis jau līdz 6,3%.

Lubānas novads ir viena no pašvaldībām, kas pēdējos gados aktivizējusies, cenšoties motivēt savus iedzīvotājus iesaistīties uzņēmējdarbībā. Lai to panāktu, jau kopš 2017.gada tiek izsludināti konkursi “Sāc Lubānā”, kurā aicināti piedalīties pēdējā gada laikā Lubānas novadā reģistrētie uzņēmumi, kā arī fiziskās personas, kuras gatavas Lubānas novadā uzsākt savu uzņēmējdarbību. Viens no nosacījumiem, lai piedalītos konkursā, – radīt vismaz vienu pilnas slodzes darbavietu. Dati rāda, ka patlaban Lubānas novadā trešā daļa no visiem uzņēmumiem ir norādījuši, ka tie nodarbina tikai vienu strādājošo. Pēc Lubānas novada pašvaldības pārstāvja teiktā, visbiežāk projekta dalībnieki izvēlas īstenot uzņēmējdarbību tūrisma vai kokapstrādes sektorā.

Lursoft izpētījis, ka, neskatoties uz lielo uzņēmumu likvidēšanas bumu pēdējos gados, uzņēmumu skaits Lubānas novadā saglabājies teju nemainīgs, tāpat arī novadā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaits. Izpētīts, ka 2016.gadā Lubānas novadā reģistrētajos uzņēmumos strādājuši 324 darbinieki, bet 2017.gadā – 320. 2019.gada sākumā novadā bija reģistrēts 121 uzņēmums, par 2 vairāk nekā gadu iepriekš. Tikmēr iedzīvotāju skaits Lubānas novadā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datubāzēs esošās informācijas, sarucis par 3,54% (2018.gadā pašvaldības teritorijā bijuši 2 287 iedzīvotāji), bet darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits – par 1,39%.

Daudz senāka pieredze šādu konkursu organizēšanā ir Liepājas pilsētas pašvaldībai. Kā stāsta Liepājas pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Eņģele, ideja par konkursu organizēšanu pašvaldībai radās ekonomiskās krīzes laikā 2007./2008.gadā, domājot par to, kā mazināt krīzes radītās sekas un veicināt uzņēmējdarbību, atbalstot mazos un vidējos komersantus. Pēc viņas teiktā, kopš 2008.gada komersanti iesnieguši 264 projektus, no kuriem atbalstīts 131, piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu, savukārt laika posmā no 2015.gada vien konkursa līdzfinansējums veicinājis vairāk nekā 100 jaunu darba vietu radīšanu.

Bezdarba līmenis sarucis teju visās pašvaldībās

Raugoties uz bezdarba līmeņa rādītāju pašvaldībās, redzams, ka laika periodā kopš 2017.gada tas samazinājies teju visās pašvaldībās, proti, 115 vietvarās, 58 no tām šajā periodā arī palielinājusies jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte. Straujākais jaunu uzņēmumu pieaugums trīs gadu laikā bijis Mērsraga novadā, kas pēc iedzīvotāju skaita ir trešā mazākā Latvijas pašvaldība. Tajā patlaban reģistrēti 84 uzņēmumi.

Lursoft izpētījis, ka gan 2015., gan 2016.gadā reģistrēti 2 jauni uzņēmumi, 2017.gadā – 4, bet 2018.gadā reģistrēts straujš pieaugums – reģistrēti 10 jauni uzņēmumi. Lursoft izpētījis, ka starp pagājušajā gadā Mērsraga novadā reģistrētajiem uzņēmumiem ir pārstāvēts plašs darbības jomu spektrs: zobārstniecības privātprakse, mazumtirdzniecība, skaistumkopšanas salons, uzņēmums, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un izīrēšanu, mājdārziņš, arī ainavu veidošanas un zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmums. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā savu uzņēmumu Mērsraga novadā reģistrējuši arī mākslinieki Mārtiņš un Zane Vilsoni – SIA “Vilsons production” –, aktīvi uzsākot izrāžu veidošanu un producēšanu.

Daudz uzņēmumu tikai ar vienu darbinieku

Viens ir uzņēmumu skaita pieaugums, bet otrs faktors ir arī to nodrošināto darba vietu skaits, jo ne vienmēr katrs jaunais uzņēmums nes līdzi vairākas jaunas darba vietas.

To apliecina arī Lursoft pētījums, kas atklāj, ka 18,30% gadījumos uzņēmumi norādījuši, ka 2017.gadā tie nav nodarbinājuši nevienu strādājošo, bet teju pusē no visiem Latvijas uzņēmumiem reģistrēts tikai viens darbinieks. Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars ir tieši Pierīgas pašvaldībās. Mārupes, Stopiņu, Babītes un Ādažu novados no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita vairāk nekā 60% gadījumu uzņēmumi norādījuši, ka tajos strādā tikai 1 darbinieks.

Statistiku dati liecina, ka visaugstākais uzņēmumu īpatsvars ar 1 darbinieku ir nekustamo īpašumu un tirdzniecības nozarēs.

Tikmēr pilnīgs pretstats ir no galvaspilsētas attālākajos reģionos, kur šādu uzņēmumu skaits ir mazākumā. Piemēram, no Riebiņu novadā reģistrētajiem 367 uzņēmumiem viens strādājošais ir tikai 14,44% uzņēmumu, savukārt otrajā Latvijas pusē esošajā Vaiņodes novadā tādi ir 14,91% no kopējā uzņēmumu skaita.

Ņemot vērā to, ka tuvākā pusgada laikā plānotas aktīvas, dažāda līmeņa diskusijas par Vides un reģionālās attīstības ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, būtiski analizēt kā iecerētais teritoriālais sadalījums nākotnē sekmēs uzņēmējdarbības attīstību reģionos, vērtējot  ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu  un darba vietu pieejamību pašvaldībās, kā arī vērtējot darba spēka mobilitātes iespējas.

Dati par Latvijas pašvaldībām

Novads	Uzņēmumu skaits 2018.gadā	Darbinieku skaits 2017.gadā pašvaldības teritorijā reģistrētajos uzņēmumos	Bezdarba līmenis 2018.gadā, %	Iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā no kopējā iedzīvotāju skaita, %
Aglonas nov.	149	120	13,1	63,17
Aizkraukles nov.	495	2520	5,9	61,18
Aizputes nov.	767	1345	6,8	59,75
Aknīstes nov.	186	830	4,5	66,57
Alojas nov.	460	746	4,6	62,66
Alsungas nov.	160	157	4,8	62,37
Alūksnes nov.	1347	2254	8,1	63,75
Amatas nov.	672	990	4,9	63,88
Apes nov.	280	370	5,5	63,41
Auces nov.	383	1120	6,3	61,08
Ādažu nov.	1181	2929	3	60,4
Babītes nov.	1375	4420	3,1	62,04
Baldones nov.	465	936	2,9	62,8
Baltinavas nov.	72	91	16,1	65,31
Balvu nov.	828	1642	10	63,43
Bauskas nov.	1838	4009	5,5	62,91
Beverīnas nov.	366	494	3,6	62
Brocēnu nov.	487	735	5	62,7
Burtnieku nov.	823	1344	3,4	62,79
Carnikavas nov.	712	1454	2,9	64,18
Cesvaines nov.	178	380	6,3	63,86
Cēsu nov.	1791	5804	4,3	61,73
Ciblas nov.	180	164	21	65,75
Dagdas nov.	334	389	13,4	64,34
Daugavpils	4173	20660	7,2	60,97
Daugavpils nov.	1172	1859	10,2	65,23
Dobeles nov.	1333	5641	5,6	62,73
Dundagas nov.	317	879	4,1	62,29
Durbes nov.	434	347	6,3	62,01
Engures nov.	748	1481	3,4	61,24
Ērgļu nov.	215	395	7,6	61,76
Garkalnes nov.	1197	2763	3	64,79
Grobiņas nov.	790	2428	5,2	61,1
Gulbenes nov.	1330	3779	5,8	63,73
Iecavas nov.	574	1625	4,2	63,67
Ikšķiles nov.	1048	2414	3,2	60,4
Ilūkstes nov.	348	808	8	63,39
Inčukalna nov.	636	2501	3,7	62,61
Jaunjelgavas nov.	436	813	6,5	63,18
Jaunpiebalgas nov.	223	394	4,6	62,19
Jaunpils nov.	232	516	3,8	63,4
Jelgava	4428	13891	3,4	61,36
Jelgavas nov.	1793	4412	3,9	64,67
Jēkabpils	1406	5385	5,4	61,86
Jēkabpils nov.	438	572	6,3	64,21
Jūrmala	4518	11674	3,9	61,89
Kandavas nov.	844	1057	4,9	63,06
Kārsavas nov.	285	516	18,8	64,05
Kocēnu nov.	656	1408	3,4	63,78
Kokneses nov.	412	766	5,7	63,3
Krāslavas nov.	706	1897	12,3	62,67
Krimuldas nov.	508	1148	3,7	63,23
Krustpils nov.	457	907	5,3	62,67
Kuldīgas nov.	2373	4411	6,2	62,92
Ķeguma nov.	586	919	2,4	63,84
Ķekavas nov.	2554	17214	2,8	61,37
Lielvārdes nov.	761	1848	2,7	62,37
Liepāja	5448	20041	6	60,58
Limbažu nov.	1569	3561	4,6	62,01
Līgatnes nov.	313	624	4,5	62,25
Līvānu nov.	811	1724	12,2	62,39
Lubānas nov.	119	320	6,3	63,24
Ludzas nov.	594	1549	16,3	63,2
Madonas nov.	1976	4068	7,2	62,62
Mazsalacas nov.	295	464	2,8	61,07
Mālpils nov.	339	1292	5,5	63,19
Mārupes nov.	2902	23888	2,8	63,51
Mērsraga nov.	82	127	8,5	62,45
Naukšēnu nov.	188	578	1,8	65,76
Neretas nov.	251	201	6,7	65,33
Nīcas nov.	320	665	4,2	63,03
Ogres nov.	3056	7317	3,2	60,53
Olaines nov.	1690	5962	3,4	63,05
Ozolnieku nov.	897	3284	3,5	61,68
Pārgaujas nov.	491	754	4,5	62,82
Pāvilostas nov.	341	474	5,4	62,65
Pļaviņu nov.	354	615	5,4	61,79
Preiļu nov.	663	2082	8,1	63,14
Priekules nov.	458	1004	6,7	62,28
Priekuļu nov.	716	1394	3,9	63,26
Raunas nov.	470	485	4,9	63,6
Rēzekne	1697	7724	9,1	61,67
Rēzeknes nov.	1685	3123	16	65,41
Riebiņu nov.	370	196	10,6	65,87
Rīga	105104	389055	3,2	62,08
Rojas nov.	271	1060	4,1	63,37
Ropažu nov.	591	1560	3	64
Rucavas nov.	211	228	6,6	60,82
Rugāju nov.	212	203	10	64,24
Rundāles nov.	371	347	6,8	62,69
Rūjienas nov.	343	591	2,7	61,25
Salacgrīvas nov.	777	1535	3,5	63,45
Salas nov.	306	1060	6,5	65,04
Salaspils nov.	1912	5672	4,2	61,88
Saldus nov.	2129	5622,5	6	63,71
Saulkrastu nov.	612	1425	4	60,11
Sējas nov.	210	396	3,1	63,69
Siguldas nov.	1925	6661	3,9	61,46
Skrīveru nov.	231	430	5,4	59,89
Skrundas nov.	452	568	7	61,65
Smiltenes nov.	1061	4826	2,7	62,51
Stopiņu nov.	1363	7420	3,1	62,93
Strenču nov.	211	596	6,2	60,05
Talsu nov.	2578	5448	5,7	62,89
Tērvetes nov.	282	640	4,4	64,19
Tukuma nov.	2421	7109	5,2	62,09
Vaiņodes nov.	233	94	8,3	59,56
Valkas nov.	626	1244	6	60,66
Valmiera	2001	8650	2,9	60,5
Varakļānu nov.	188	567	6,7	62,27
Vārkavas nov.	206	99	7,5	63,96
Vecpiebalgas nov.	415	422	4,1	65,41
Vecumnieku nov.	617	946	3,9	63,27
Ventspils	2530	11197	4,3	60,95
Ventspils nov.	1095	1837	5,7	62,9
Viesītes nov.	306	463	5,5	61,92
Viļakas nov.	253	238	13,1	63,96
Viļānu nov.	234	1044	20,3	62,99
Zilupes nov.	108	216	19,9	63,93

Pētījumā izmantoti Lursoft, Nodarbinātības valsts aģentūras un Reģionālās attīstības indikatoru moduļa dati.