Nodrošinājumus visbiežāk reģistrē tirdzniecībā strādājošiem vietējā kapitāla uzņēmumiem

Pēc tam, kad 2015.gadā ievērojami pieauga reģistrēto nodrošinājumu skaits, pērn tas atkal sarucis, liecina Lursoft pētījums. Apkopotā informācija rāda, ka 2016.gadā juridiskajām personām reģistrēti 14 798 jauni nodrošinājumi, kas ir par 10,05% mazāk nekā gadu iepriekš. Jāpiebilst, ka nodrošinājumi pagājušajā gadā piemēroti kopumā 12 540 uzņēmumiem, no tiem 1 038 uzņēmumiem pēc nodrošinājuma piemērošanas apturēta saimnieciskā darbība.

Daudzi pērn reģistrētie nodrošinājumi neraisa lielu pārsteigumu, jo no visiem uzņēmumiem, kuriem pērn reģistrēts nodrošinājums, gada pārskatus par 2015.gadu iesniegusi vien nepilna piektā daļa uzņēmumu jeb 19,62%. Gada pārskatu iesniegušo uzņēmumu vidējais apgrozījums 2015.gadā bijis 18,62 tūkst.EUR jeb par 8,88% zemāks nekā valstī vidēji.

 

Lai gan nodrošinājumus uzņēmumiem var piemērot vairākas institūcijas, pēdējos gados tos visbiežāk reģistrējuši zvērināti tiesu izpildītāji un Valsts ieņēmumu dienests (VID). Pēc Lursoft aprēķiniem, 2016.gadā zvērināti tiesu izpildītāji un VID piemērojuši 99,65% no visiem nodrošinājumiem, savukārt pārējos – tiesa, valsts policija, prokuratūra. Dati liecina, ka 51,94% no visiem nodrošinājumiem 2016.gadā piemērojis VID, bet 47,71% – zvērināti tiesu izpildītāji. Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn audzis zvērinātu tiesu izpildītāju piemēroto nodrošinājumu īpatsvars, jo, kā rāda Lursoft apkopotā informācija, 2015.gadā zvērināti tiesu izpildītāji piemērojuši 36,72% no visiem nodrošinājumiem, kamēr VID – 63,06%. Jānorāda, ka 2014.gadā vairāk nekā pusi (53,30%) nodrošinājumu juridiskajām personām uzlikuši zvērināti tiesu izpildītāji.

Kuriem reģistrē nodrošinājumus visbiežāk?

Analizējot uzņēmumus, kuriem pagājušajā gadā reģistrēti nodrošinājumi, redzams, ka to vidū dominē komersanti, kuri savu darbību uzsākuši vēl ekonomiskās krīzes laikā vai arī ekonomikas atveseļošanās periodā, kas daudzus jaunos uzņēmējus iedrošināja attīstīt savu biznesu. To apliecina uzņēmumu vidējais vecums. Lursoft dati rāda, ka uzņēmumi, kuriem pērn reģistrēti jauni nodrošinājumi, sasnieguši vidēji 6,15 gadu slieksni, savukārt 2015.gadā nodrošinājumi visbiežāk reģistrēti uzņēmumiem, kuri bijuši 7,59 gadus veci.

Lursoft pētījuma dati liecina, ka pārliecinošā vairākumā starp uzņēmumiem, kuriem reģistrēti nodrošinājumi, ir vietējā kapitāla. Tā, piemēram, 2016.gadā no visiem uzņēmumiem, kuriem reģistrēti nodrošinājumi, 79,42% ir vietējā kapitāla uzņēmumi, savukārt 16,84% uzņēmumu pilnībā pieder ārvalstniekiem. Jānorāda, ka, salīdzinot ar 2015.gadu, pērn uzņēmumu sadalījums būtiski nav mainījies.

Nozares, kurām visbiežāk tiek reģistrēti nodrošinājumi, lieliski atspoguļo arī populārākās uzņēmējdarbības jomas Latvijā. Pēc Lursoft aprēķiniem, 2016.gadā visbiežāk nodrošinājumi reģistrēti vairumtirdzniecības nozares uzņēmumiem, aiz kuras seko mazumtirdzniecība, būvniecība, nekustamo īpašumu joma un ēdināšanas pakalpojumi.

Apskatot patlaban aktīvo nodrošinājumu skaitu sadalījumā pa reģioniem, redzams, ka Rīgas uzņēmumiem reģistrēti 70,28% no visiem patlaban Latvijā aktuālajiem nodrošinājumiem. Tas ir ievērojams pārsvars, ņemot vērā, ka galvaspilsētā mājvietu radusi puse no visiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem.

Skaitliski vismazāk aktīvo nodrošinājumu patlaban piemēroti Latgales uzņēmumiem. Lursoft aprēķini rāda, ka Latgalē izvietoti 7,05% no visiem Latvijas uzņēmumiem, bet tiem piemēroto nodrošinājumu skaits veido vien 3,67% no kopējo apgrūtinājumu skaita. Līdzīga situācija vērojama arī Zemgalē, kur, neskatoties uz faktu, ka šajā reģionā reģistrēti 8,17% no visiem Latvijas uzņēmumiem, reģistrēti vien 3,74% no kopējā Latvijas nodrošinājumu skaita.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmumu ierindojas mazo uzņēmumu kategorijā, likumsakarīgs ir fakts, ka vairumā gadījumu nodrošinājumi tiek reģistrēti uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir robežās līdz 140 tūkst.EUR. Pēc Lursoft aprēķiniem, vairāk nekā 42,43% no visiem uzņēmumiem, kuriem pagājušajā gadā reģistrēts nodrošinājums, 2015.gadā strādājuši ar apgrozījumu līdz 140 tūkst.EUR. Piedevām, vēl 30,55% no visiem uzņēmumiem, kuriem pērn reģistrēts nodrošinājums, norādījuši, ka 2015.gadā tie strādājuši ar 0 EUR apgrozījumu. Jāpiebilst, ka no visiem analizētajiem uzņēmumiem tikai 38,66% 2015.gadā strādājuši ar peļņu. Lursoft aprēķini rāda, ka vidējie zaudējumi uzņēmumiem, kuriem 2016.gadā reģistrēts nodrošinājums, 2015.gadā bijuši 210 eiro.

Analizējot datus par uzņēmumos strādājošo skaitu, redzams, ka vairākumā gadījumu (67,14%) uzņēmumos ar pērn reģistrētiem nodrošinājumiem tiek nodarbināti līdz 10 strādājošajiem, piedevām, 28,44% uzņēmumu 2015.gadā bijis tikai 1 darbinieks.

Vismazāko kategoriju veido lielie uzņēmumi jeb tie komersanti, kuri ar darba vietām nodrošina vairāk nekā 250 strādājošos. Pagājušajā gadā reģistrēti nodrošinājumi vien trīs šādiem uzņēmumiem, kas veido 0,12% no kopējā uzņēmumu skaita, ņemot vērā, ka gada pārskatu par 2015.gadu iesniegusi vien nepilna piektā daļa no visiem uzņēmumiem, kuriem aizvadītajā gadā reģistrēts jauns apgrūtinājums.