Blog

Nacionāls uzņēmums – kas un kāds?

2015. gada 17. novembris

Vai par nacionālu uzņēmumu var uzskatīt tādu, kuram ir simtprocentīgi vietējais pamatkapitāls, kurš maksā nodokļus Latvijā un dod darbu Latvijas iedzīvotājiem? Varbūt – tādu, kurš domā plašāk, nekā par savu peļņu un biznesa mērķu realizēšanu, tur godā tautas vērtības, ciena savu valsti un iesaistās valstiski svarīgos procesos? Vai arī – tādu, kura piedāvātā produkcija rada māju sajūtu, vienalga, lai kur mēs atrastos?

Gatavojoties valsts dzimšanas dienai, Lursoft izveidoja apkopojumu, kā Latvijā klājas t.s. nacionālajiem uzņēmumiem (tiem Latvijā reģistrētajiem, nelikvidētajiem uzņēmumiem, kuru pamatkapitāls simtprocentīgi pieder Latvijai piederīgai privātpersonai vai fiziskai personai).
Vispirms kliedēsim mītu – Latvijā viss ir nopirkts un pieder ārzemniekiem. Tā nav.

No 220 899 Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem (Lursoft dati uz 1.10.2015.) 191 871 uzņēmumam (jeb 86,86%) ir 100% Latvijas piederības pamatkapitāls. Salīdzinot ar to pašu pērnā gada periodu, šo uzņēmumu skaits pieaudzis par 1846 uzņēmumiem, taču nedaudz sarucis to procentuālais īpatsvars uz kopējā skaitliskā fona.

Pieaudzis arī uzņēmumos nodarbināto skaits – Latvijā reģistrētajos uzņēmumos 1.10.2015. strādājuši 704 069 darbinieki (pērn – 696 704), savukārt uzņēmumos ar Latvijas pamatkapitālu – 545 638 darbinieki (pērn – 540 356; pieaugums +5282). Salīdzinoši – šogad vidējais darbinieku skaits reģistrētajos uzņēmumos bijis 3,19, savukārt uzņēmumos ar Latvijas piederības pamatkapitālu – 2,84.

Kā nacionālajiem uzņēmumiem veicies?

Salīdzinot datus par 2013. gadu (uz 1.10.2014.) un 2014. gadu (uz 1.10.2015.), redzams, ka gan apgrozījuma, gan peļņas sadaļās vērojama pozitīva dinamika – apgrozījums pieaudzis no 28,67 mljrd. EUR līdz 28,70 mljrd. EUR, peļņa – no 0,74 mljrd. EUR palielinājusies līdz 1,01 mljrd. EUR.
Audzis arī nacionālo uzņēmumu apgrozījuma procentuālais īpatsvars attiecībā pret visu Latvijā reģistrēto un gada pārskatus iesniegušo uzņēmumu apgrozījumu; savukārt peļnas salīdzinošajā īpatsvarā vērojams kritums.

nac_uznem_apgr_pelna

Kā vispār jūtas Latvijas uzņēmējs?

Salīdzinot pēdējā laikā tik populārās aptaujas par to, kā jūtas Latvijas uzņēmēji (lielie un mazie), kam šodienas Latvijā saimniekot vieglāk, kam – grūtāk, iezīmējas šāda aina – jo tuvāk Rīgai, jo lielāks optimisms
Kā liecina jaunākais Citadele Index* veiktais pētījums, vislabāk uzņēmēji jūtas Rīgā un Pierīgā, vissliktāk Latgalē, proti, Latvijas lauku reģionu uzņēmēju noskaņojums jau piecus ceturkšņus pēc kārtas turpina būt drīzāk pesimistisks (aptaujas vidējā skaitliskā vērtība ir mazāka par 50 punktiem – 47.39 punkti). Vērtējums pa reģioniem: Rīgā (49.00), Pierīgā (48.07), Kurzemē (46.32), Vidzemē (46.22), Zemgalē (44.87), Latgalē (42.84). Latvijas austrumos uzņēmēju noskaņojuma stāvoklis jau kopš 2014. gada sākuma ir izteikti sliktāks nekā uzņēmējiem citur Latvijā.
Šī gada 3. ceturksnī, tāpat kā gada sākumā indeksa vērtība lielo uzņēmumu grupā (56.96 punkti) kopumā liecina par optimismu, vidējie uzņēmumi svārstās starp optimismu un pesimismu (50.12), bet mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu vadītāju noskaņojums ir pesimistisks (47.24 un 47.92).
Latvijā izteikti optimistiskāk noskaņoti tie uzņēmēji, kas strādā ar ārvalstu kapitālu (54.04. punkti), uz optimisma un pesimisma robežas balansē uzņēmēji ar vietējo un ārvalstu kapitālu (50.11 punkti), bet izteikti pesimistiski ir uzņēmēji tikai ar vietējo kapitālu (46.64 punkti).
* Citadele Index aprēķināts, apkopojot 750 dažādu nozaru un lieluma Latvijas uzņēmumu vadītāju subjektīvos vērtējumus ekonomiskajam stāvoklim valstī un prognozes nākamajiem sešiem mēnešiem. Pētījumu reizi ceturksnī veic tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Pēdējais pētījums veikts 2015. gada septembrī un oktobrī.

Pieaug uzņēmumu vērtība

Tajā pašā laikā – AS Capitalia kopā ar Lursoft un laikrakstu Dienas Bizness jau otro gadu apkopo Latvijā vērtīgāko uzņēmumu TOP60. Šogad par vērtīgāko uzņēmumu kļuva AS Latvijas Valsts meži, nomainot AS Latvenergo (abiem – valsts un pašvaldību kapitāls).
Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad TOP60 uzņēmumu kopējā vērtība pieaugusi par 10%. Visu TOP60 uzņēmumu kopējā vērtība sastāda 10 mljrd. EUR – t.i., gandrīz par 50% vairāk nekā Latvijas valsts gada budžets.
Analizējot datus, var secināt, ka vērtīgākie uzņēmumi Latvijā ir valsts vai pašvaldību pārvaldē. Skaita ziņā no 60 vērtīgākajiem uzņēmumiem lielākā daļa bija ārvalstu kontrolē esoši biznesi, un tikai 16 uzņēmumiem bija vietējais privātais kapitālu.
Ar uzņēmumu vērtējuma metodiku un citu uzņēmumu novērtējumu bez maksas var iepazīties Lursoft mājas lapā.

Cerības ir!

Vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas uzņēmumu nākamgad sagaida ekonomikas uzlabošanos, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2015.
Arī pasaulē domā līdzīgi – deviņu Centrālās un Austrumeiropas – Eiropas (CAE) valstu uzņēmumu vadītāji uzskata, ka 2016. gadā ekonomika kopumā uzlabosies un inflācija pamatā saglabāsies zem 2% atzīmes.
Baltijā visoptimistiskākie ir Lietuvas uzņēmēji (615), bet vispesimistiskākās prognozes par ekonomikas attīstību izsaka uzņēmēji Igaunijā (29%). Savukārt Latvijā novērojamas viskrasākās viedokļu atšķirības uzņēmēju vidū par ekonomikas attīstības scenārijiem 2016.gadā – 53% tic, ka ekonomika uzlabosies, 17% baidās par lejupslīdi, 3% mūsu uzņēmēju uzsver, ka izaugsme būs būtiska, bet 6% – ka būtiska būs tieši lejupslīde.
Kopumā starptautiskie biznesa eksperti šī pētījuma rezultātus interpretē kā “zināmu drošības un stabilitātes izjūtu vairumā reģiona uzņēmēju”.
“Laikā, kad Eiropa un Baltijas valstis saskaras ar daudziem ģeopolitiskiem un ekonomiskiem izaicinājumiem, vissvarīgākā un iedrošinošākā atziņa ir tā, ka visumā reģiona uzņēmēji 2016. gadā prognozē veselīgu ekonomisko vidi un izaugsmi. Pētījums liecina arī par stabilitāti nodarbinātības jomā un nelielu algu pieaugumu reģionā kopumā,” uzsvēra KPMG Baltics vadošā partnere Armine Movsisjana.

Atbalsta soļi vietējiem uzņēmējiem

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nodibinājusi Rīgas reģionālo padomi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai šajā reģionā un valstī kopumā. “Nav noslēpums, ka uzņēmēju problēmas dažādos reģionos ir atšķirīgas, tāpēc pēc biedru lūguma tika nolemts veidot Rīgas reģionālo padomi, kurā dažādus jautājumus aicināti risināt galvaspilsētas un tai piegulošo pilsētu biznesa vides pārstāvji, sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Pozītīva ziņa – vairākos Latvijas reģionos atvērs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras filiāles. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata – tā tiks mazināta birokrātija, kas neļauj uzņēmējiem strādāt, proti, šobrīd Latvijā uzņēmumu viegli reģistrēt, taču spert turpmākos soļus ir salīdzinoši grūti. Spilgts piemērs – Aizliegtā paņēmiena TV eksperiments ar bistro Frics, kas ik solī atklāja arvien jaunas negācijas.
Vēl kāda sildoša ziņa no valdības puses (kas, jācer, nepaliks tikai vēlamības līmenī) – ekonomikas ministre atzinusi, ka valdībai ir jālobē Latvijas uzņēmumi valsts un pašvaldību iepirkumos, pretējā gadījumā sliktāk būšot pašai valstij.

Vinnē eksportētāji

Kā viens no Latvijas nacionālo interešu stūrakmeņiem tik minēts eksports, proti, eksportspējīgie uzņēmumi.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzsver – lai gan 2014. gadā lielāko nodokļu maksātāju saraksta priekšgalā bijusi virkne lielo uzņēmumu, kuru pamatbizness ir dažādu produktu kategoriju tirdzniecība, tostarp imports, būtu ārkārtīgi svarīgi, lai nodokļu maksātāju pirmajā desmitniekā iekļautos vairāk uzņēmumu, kas pelna, eksportējot savas Latvijā ražotās preces vai radītos pakalpojumus. Šobrīd tādi ir Latvijas Dzelzceļš, Latvijas Balzams, ABLV Bank, Cido Grupa, Starptautiskā lidosta Rīga, Latvijas Finieris.
Eksporta īpatsvars Latvijas kopējā pievienotajā vērtībā pašlaik ir ~60%. Arī Citadele Index pētījums apliecina – Latvijā strādājošie uzņēmumi, kuri produkciju eksportē, ir par trim aptaujas punktiem optimistiskāki.

Nauda ir, trūkst biznesa gēna

Pēdējā laikā arvien vairāk tiek domāts par atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, īpaši attīstības sākumposmā.
Viena no problēmām, ko min paši uzņēmēji, – starta finansējums un uzņēmēja iespējas to iegūt. Turpretī Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) dibinātājs un valdes loceklis, privātais investors un Nordea biznesa skolas No idejas līdz investoram partneris Juris Birznieks uzsver – nauda ir, trūkst uzņēmēja gēna: “Ikdienā tiekoties un strādājot ar jaunajiem uzņēmējiem, redzam – nereti viņi nespēj nodalīt un atšķirt savas vēlmes un fantāzijas no reāliem biznesa mērķiem un vīzijas, kā tos sasniegt. Šķiet mulsinoši, ja jaunais uzņēmējs, runājot par savu biznesu, nevar atbildēt uz jautājumu par plānoto peļņu un atdevi no biznesa, tomēr dedzīgi iesaistās diskusijās par sava produkta unikālajām īpašībām un attīstību. Šādu jauno uzņēmēju ir ļoti daudz un maz ticams, ka bez spēcīgām biznesa līdera kompetencēm biznesa ideja tiks pārvērsta peļņu nesošā un uz attīstību vērstā biznesā.”
Otrs lielākais klupšanas akmens, kas var kļūt par traucēkli, – pārlieku liela aizraušanās ar savām biznesa idejām. Tā vietā, lai mērķtiecīgi uzrunātu potenciālos klientus, identificētu efektīvākos pārdošanas kanālus un ar savu produktu vai pakalpojumu radītu pievienoto vērtību klientam, uzņēmēji sāk no otras puses – rada produktu un tad domā, kā to pārdot.

1916fc1 (1)

Veiksmīgākie nacionālie uzņēmumi

Kuri ir tie, piemēram, desmit lielākie Latvijā reģistrētie, aktīvie uzņēmumi ar Latvijas pamatkapitālu (Latvijā reģistrētas juridiskas un fiziskas personas), kam pagājušajā gadā bizness gājis no rokas, ļaujot nopelnīt, dot darba un peļņas iespējas citiem, kādās jomās tie darbojas, cik viņiem darbinieku, kāds apgrozījums, kāda peļņa?
Lursoft un Dienas Biznesa izveidotajā 2015. gada TOP500 sadaļā Vietējā kapitāla privāto kompāniju TOP60 augšgalā izvietojies SIA Tolmets; darbības joma – metāllūžņu vairumtirdzniecība, 113 darbinieki, 185,144 milj. EUR apgrozījums, kas attiecībā pret pagājušo gadu pieaudzis par 24,64%, un 2,54 milj. EUR peļņa.
Pārējie lielākie uzņēmumi ar Latvijas kapitālu: SIA Depo DIY (būvmateriālu, dārza un mājsaimniecības preču tirdzniecība, apgrozījums 167,403 milj. EUR, peļņa 10,42 milj. EUR, 1331 darbinieks); SIA Pata (kokmateriālu tirdzniecība; apgrozījums – 149,268 milj. EUR, peļņa – 2,15 milj. EUR, 115 darbinieki); farmaceitisko izstrādājumu vairumtirgotājs AS Recipe Plus (apgrozījums 140,62, peļņa 9,91 milj. EUR, 194 darbinieki); SIA Proks (elektrisko mājsaimniecības ierīču vairumtirdzniecība, apgrozījums 107,029, peļņa 1,80 milj. EUR, 37 darbinieki).
Naftas produktu vairumtirgotājs SIA East West Transit (apgrozījums 143,828 milj. EUR, peļņa 0,22 milj. EUR) nodarbinājis 318 darbiniekus, degvielas mazumtirgotājs AS Virši-A (apgrozījums 110,763, peļņa 0,80 milj. EUR) – 359, bet naftas produktu vairumtirgotājs SIA Danfort (apgrozījums 110,586, peļņa 1,44 milj. EUR) – tikai 27 darbiniekus.
Vismazāk darbinieku (24) bijis stividoru pakalpojumu sniedzējam SIA Skonto Metāls (apgrozījums 116,284, peļņa 7,66 milj. EUR), visvairāk (1947) – kravu pārvadātājaam SIA Kreiss (apgrozījums 121,142, pelņa 4,30 milj. EUR).

Runājot par dominējošajām (ienesīgākajām) darbības nozarēm, jānosauc vairum- un mazumtirdzniecība, degvielas un naftas tirdzniecība un tranzīts, ēku un ceļu būve, kravu pārvadājumi, zivju pārstrāde, piena rūpniecība, ēdināšana, auto pakalpojumi, tirdzniecība un serviss, kokapstrāde, IT bizness.
Savukārt valsts un pašvaldību kapitāla lielāko uzņēmumu nozares aptver elektroenerģijas ražošanu, kravu transportu, dzelzceļa un autoceļu pārvadājumus, ceļu uzturēšanu un drošību, slimnīcu darbu, mežsaimniecību, komunālos pakalpojumus, siltumapgādi un nekustamo īpašumu pārvaldību.

Savs ir savs

Gatavojot šo publikāciju, esam apzinājuši viedokļus gan savos sociālo mediju kontos, gan tāpat runājušies ar dažādu jomu pārstāvjiem, lūdzot nosaukt tos pašmāju uzņēmumus, kuri un kuru produkti cilvēkiem kaut ko nozīmē personīgi. Zīmīgi, ka tiek saukta Laima, Staburadze, Rīgas Piensaimnieks, Aldaris, Latvijas Balzams, Lāči, Pūre, Spilva, Milda, Siera nams, Latvenergo, Lattelecom, Latvijas pasts, Ērenpreiss, reizēm pat nezinot atšķirību, kas ir kas, kurš kas ko pārņēmis un kuras valsts īpašniekiem tagad pieder.
Pirms vairākiem gadiem Didzis Šmits, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, teica – bez nacionāliem uzņēmumiem nebūs nacionālas valsts. Šodien šie vārdi zīmīgāk nekā jebkad sasaucas ar spārnoto teicienu no Latvijai veltītā un skatītāju tik iemīļotās filmas Rīgas Sargi: “Mums, latviešiem, nebūs dzīves, ne zem krievu, ne vācu, ne zem kāds sitas svešas valdīšanas.” Filmā to saka Mārtiņš 1919. gadā, bet kāda ir šodienas realitāte?
Jaunākie SKDS pētījumi liecina – lielākā daļa jeb 65% Latvijas uzņēmumu gatavi iegādāties vairāk Latvijā ražoto preču, izejvielu vai pakalpojumus sava uzņēmuma vajadzībām, ja to cena un kvalitāte ir līdzvērtīga ārvalstu piedāvājumam; 32% uzņēmēju būtu gatavi iegādāties Latvijas preces / pakalpojumus arī tad, ja tie maksātu dārgāk nekā tādas pašas kvalitātes ārvalstu preces vai pakalpojumi. Lielie uzņēmēji ir vairāk gatavi atbalstīt dārgākus vietējos ražojumus (43%), mikro un mazo uzņēmumi vidū šī gatavība ir mazāka – 25%.

Lursoft veica ekspress aptauju, un respondentu atbildes sadalījās šādi: 

nac_uznem

100% vietējais pamatkapitāls – 37,50%
maksā nodokļus Latvijā – 20,83%
dod darbu Latvijas iedzīvotājiem – 20,83%
vadība domā plašāk par personīgo peļņu – 20,83%

Otrs ekspress aptaujas jautājums bija – kurus Latvijas uzņēmumus Jūs nosauktu kā savējos?
Mūsu respondentu iecienītākie Latvijas uzņēmumi: maizes ceptuve Lāči, Siera ražotne, Latvijas Maiznieks, Lido, Rīgas Miesnieks, Ķekava, Dzintars, Stenders.

Izlozējām balvas. Apgāds Zvaigzne ABC dāvāto, tikko iznākušo grāmatu “Rīgas Sargi. Laika stāsti” saņem Simona Caunīte.

Avoti: Lursoft, CSP, LTRK, LDDK, SKDS, Citadele Index, Capitalia, LatBAN, DB, KPMG Baltics.

Autors

Lursoft

Komentāri

Nav pievienots neviens komentārs.

*