Kurp virzās Latvijas telekomunikācijas?

Šodien Latvija sevi lepni var dēvēt par nopietnu spēlētāju gan interneta, gan telekomunikāciju lauciņā. Šajās jomās pēdējo piecu gadu laikā panākta izaugsme, kas rosina izteiktu kaimiņvalstu lielo sakaru industrijas milžu interesi.

… bet vēl pirms četriem gadiem Eiropas konkurējošo telekomunikāciju asociācijas direktore Regulēšanas jautājumos Eršbete Fitori un vairāki citi šīs nozares eksperti Latvijas telekomunikāciju tirgum veltīja pretrunīgu vērtējumu, norādot gan uz nevienlīdzīgu konkurences cīņu un neizprotamiem valdības lēmumiem, gan mazattīstītu interneta tīklu (īpaši platjoslas pārklājumu, kas tobrīd Latvijā bija 19%, kamēr Eiropā 27%, bet Latvijas reģionos – tikai 6-7%), uzsverot, ka tas operators, kurš spēs piedāvāta pilnu komplektu, ieskaitot platjoslas biznesa klases internetu, arī kontrolēs tirgu.

Eksperti pauda bažas par faktu, ka valstij pieder ne tikai nozares lielākais uzņēmums (ar to domājot Lattelecom), bet pastarpināti arī daļas lielākajā mobilo sakaru operatorā (Latvijas Mobilais telefons; turpmāk – LMT), norādot, ka Eiropā tā nav pierasta situācija. Proti, ir valstis, kurām atsevišķos vadošajos uzņēmumos pieder nelielas daļas, taču ne kontrolpaketes; savukārt mobilo sakaru operatoru vidū tā ir pilnīgi neierasta situācija. Katrā ziņā – Eiropas Komisija šādu parādību neuztvēra pozitīvi.

Šodien, 2015. gada nogalē, Latvijā telekomunikāciju jomā darbojas salīdzinoši daudz uzņēmumu, sniedzot gan plaša patēriņa, gan šauri specializētus pakalpojumus. Četri lielākie no tiem – Lattelecom, LMT, Tele2 un Bite. Visi četri iekļuvuši arī 2014. gada Rentablāko uzņēmumu sarakstā DB TOP 100, apliecinot – telekomunikāciju joma Latvijā strauji attīstās, līdzšinējo piedāvājumu klāstu papildinot ar pievienoto vērtību – jauniem sakaru veidiem, gudrākām tehniskajām ierīcēm, vērā ņemamām investīcijām attīstībai u.c.

Rentablākie uzņēmumi* 2014. gadā pēc neto peļņas rentabilitātes, % (DB Top100)

Runājot par Latvijas telekomunikācijas nozares jaunumiem, – no nākamā gada fiksēto telefona līniju numuri vairs netiks dalīti pēc ģeogrāfiskās zonas, kas līdz šim norādīja uz abonenta piederību konkrētai apdzīvotai vietai. Savukārt no 2017. gada vidus varētu tikt atceltas Viesabonēšanas piemaksas ES, kas turpmāk ļaus patērētājiem, atrodoties citās dalībvalstīs, lietot mobilo sakaru pakalpojumus par tādu pašu maksu kā savā dalībvalstī. Pārejas periodā no 2016. gada 30. aprīļa spēkā stāsies viesabonēšanas maksas samazinājums, kas Latvijas patērētājiem nodrošinās pat četrkāršu esošo viesabonēšanas cenu samazinājumu – 5 centus par zvana minūti, 2 centus par īsziņu un 5 centus par datu megabaitu. Vienošanās paredz tīkla neitralitātes noteikumu ieviešanu, proti, operatoriem būs vienlīdzīgi jāizturas pret interneta lietotājiem no visas ES, bet bloķēšana un citas ierobežojošas darbības būs atļautas tikai noteiktos gadījumos, piemēram, cīņā ar kibernoziedzniekiem.

Vai šāds cenu pazeminājums neradīs draudus mūsu mobilo sakaru operatoriem? Nē, jo lai aizsargātu Latvijas operatorus, izstrādāts mehānisms, kas ļaus tam operatoram, kurš varēs pierādīt naudas zaudēšanu, apkalpojot citu valstu abonementus, atgūt šos līdzekļus.

Vēl kāda nianse: neraugoties uz pirms kāda laika izskanējušo, visnotaļ sakāpināto mobilā operatora Triatel paziņojumu – pēc diviem līdz četriem gadiem pasaulē varētu sākties masveidīga GSM sakaru tīklu atslēgšana, jo populārākais mobilo telefonu standarts GSM, kas darbojas jau kopš 1991. gada, esot morāli un tehnoloģiski novecojis, – tas nenotiek un vismaz tuvāko piecu gadu laika arī nenotiks. Pasaules telekomunikāciju nozares analītiķi paredz, ka GSM tīkls darbosies vēl vismaz desmit gadus, un arī Latvijas lielākās mobilo telekomunikāciju kompānijas negrasās pārtraukt GSM tīkla darbību Latvijā.