Mūsu ir 1,978 miljoni. Kāpēc?

Provizoriskie dati liecina – Latvijā iedzīvotāju skaits ir 1 miljons 978 tūkstoši iedzīvotāju. 
Pēdējo četru gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinājies par 88,5 tūkstošiem, informē Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.
Kopš 2011. gada sākuma starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājies par 54,8 tūkstošiem, dabiskās kustības rezultātā – par 33,7 tūkstošiem. Šajā laikā no Latvijas kopā izceļojuši 97 tūkstoši iedzīvotāju, bet no citām valstīm ieceļojuši 42,2 tūkstoši. Pēdējos gados aptuveni 65% ieceļotāju bijuši Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriezušies no ārvalstīm.
CSP ieskicē pozītīvu tendenci – pēdējo četru gadu laikā emigrējošo iedzīvotāju skaits lēni samazinās. To apstiprina arī ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs, piebilstot – aizbraukušo skaitu joprojām varot vērtēt kā ļoti lielu.
“Pat, ja tā [tendence] noslīd apmēram līdz 15 000 cilvēku, kas varētu aizbraukt šā gada laikā, tā tomēr jāatzīst ir ļoti, ļoti liela. Vecuma grupā no 20 līdz 40 gadiem aizbraukušo kopskaits dažās vecuma grupās pat pārsniedz 30% – trešdaļa nācijas jauno cilvēku ir aizbraukusi,” komentēja Mežs.
Komentējot imigrējušo cilvēku skaitu, eksperts uzsvēra, ka plānoto 250 bēgļu uzņemšana divu gadu laikā no Āfrikas būs maz pamanāma kopējā Latvijas migrācijas statistikā.
Tajā pašā laikā, dažādos neoficiālos avotos tiek minēts – pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas aizbraukušo / aizbraukušo “ekonomisko emigrantu” reālais kopējais skaits svārstoties starp 400 000 un pusmiljonu. Pilnīgi precīzi to noteikt nav iespējams, jo vēl arvien daudzi ārzemēs strādājošie dara to pusoficiāli vai nelegāli, savukārt daudzi dodas izmēģināt laimi un pēc kāda laika atgriežas, vai arī, tieši pretēji, atbrauc, lai pārceltos uz dzīvi svešumā kopā ar visu ģimeni.
Interesanta aina veidojas, papētot valsts un pašvaldību attieksmi pret ekonomiskajā emigrācijā aizbraukušajiem latviešiem, kuri svešumā uzsākuši savu biznesu, – aizbraucēji sūrojas, ka tiek sagaidīts, lai viņi emigrācijā iekrātos naudas līdzekļus izmantotu uzņēmumu atvēršanai savos dzimtajos novados. Varasvīri nepārprotami norādot – 300 000 emigrantu šo gadu laikā noteikti būs nodibinājuši derīgus kontaktus… Taču uzņēmākie Anglijas latvieši visnotaļ skeptiski raugās uz iesāktā pamešanu, lai atgrieztos un atvērtu uzņēmumus kādā no Latvijas pilsētām. Kā pretargumenti tiek minēti mazais Latvijas tirgus, valsts un pašvaldības iestāžu neieinteresētība mazo un vidējo uzņēmēju atbalstīšanā, tā vietā vēloties iegūt jau visu gatavu. Tā vien šķiet, ka šajā ziņā pamazām veidojas vēsturiskā situācija “kā mežā sauc, tā atskan” – proti, ekonomiski aktīvākie un stabilākie aizbraukušie latvieši pašmājniekiem norāda – uzņēmumu attīstībai domāta Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra, uzsverot, ka viņu prioritātes nav valsts glābšana, bet savu uzņēmumu nostabilizēšana.
Arī Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis atzīst: ne visiem emigrantiem būtu spējas to izdarīt un arī ne visi Latvijas uzņēmumi būtu spējīgi pieražot Lielbritānijas tirgum vajadzīgo apjomu.
Rakstā izmantoti BNS, CSP un Delfi materiāli.