Reģistrēto komercķīlu kopskaits pārsniedz 100,000

100,000.komercķīla tika reģistrēta 2007.gada 2.februārī plkst.
15:09:45, kādai privātpersonai ieķīlājot automašīnu Opel Monterey
NORVIK bankā, par kopējo prasījumu summu 5343LVL.

Kā jau Lursoft informējis iepriekš, darījumu ar komercķīlu
skaits nemitīgi pieaug,- pērn tika noslēgti 22,478 komercķīlu
līgumi par kopējo maksimālo prasījumu summu 13,65 miljardiem
latu, kas ir par 10,4% vairāk skaita ziņā un par 54,6% vairāk
maksimālo prasījumu kopsummas ziņā, salīdzinot ar iepriekšējo –
2005.gadu. Tajā pašā laikā jāsecina, ka \”komercķīlu tirgus\”
tuvojas zināmam piesātinājumam, jo gan darījuma skaita, gan
maksimālo prasījuma summu ziņā pieaugums (šo rādītāju pieauguma
tempi) pēdējos gados samazinās. Piemēram, 2006. gadā attiecībā
pret 2005. gadu komercķīlu skaits pieauga par 40% (2005. gadā par
39%), un maksimālās prasījumu kopsummas attiecīgi par 60,8% un
73,1%.

Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2006. gada janvāri, reģistrēto
komercķīlu skaits ir pieaudzis par 23,5%.

Vispopulārākais komercķīlas priekšmets ir automašīnas,- kopš
Komercķīlu reģistra ieviešanas, kopumā kā komercķīlu priekšmeti
ir reģistrētas 90,939 automašīnas.
Savukārt, \”vērtīgākās\” komercķīlas, kuru vērtība var sasniegt pat
vairākus simtus miljonus latu, ir kapitāldaļu komercķīlas, kā arī
uzņēmumu kā lietu kopības komercķīlas.

Komercķīla arvien biežāk tiek izmantota sadzīves kreditēšanai
– arvien vairāk līzinga darījumi tiek nodrošināti ar komercķīlu.
Turklāt, šo patēriņa kredīta mehānismu īpaši neietekmē Latvijas
Bankas noteiktās kredītlīdzekļu sadārdzināšanas programmas, jo
attiecībā uz līzinga kompānijām normas par obligāto rezervju
palielināšanu nedarbojas. Rezultātā, arvien vairāk kredīti tiek
ņemti, kārtojot līzinga darījumus līzinga kompānijās, nevis
bankās. Līzinga kompānijas nav pakļautas kredītiestāžu darbību
regulējošajiem normatīvajiem aktiem un līdz ar to faktiski
līzingu kompāniju sniegtie aizdevumi objektīvi var būt
lētāki.

Komercķīlu kā nodrošinājumu bieži izmanto nekustamā īpašuma
projektu kreditēšanai, galvenais iemesls – hipotekārās
kreditēšanas gadījumā valsts iekasē procentus no darījuma
vērtības, turpretī komercķīlas noformēšanas nodeva atbilst
dokumentu apstrādes izmaksām un ir fiksēta – 25 latu apjomā,
neatkarīgi no darījumu vērtības.

Kopš 1998. gada Komercķīlu sistēma Latvijā bija un joprojām
ir vienīgā sistēma, kura pilnībā izmanto e-pārvaldes principus,
pirmkārt,- integrētību un elektronisku datu apmaiņu ar visiem
iesaistītajiem reģistriem (vairāk kā 20), iespēju personām
iesniegt dokumentus elektroniski, sekot dokumentu plūsmai
attālināti. Sistēma nodrošina arī statistiku sagatavošanu reālā
laika režīmā. Rezultātā, komercķīlu pieteikumu ir iespējams
aizpildīt, neizejot no savas darba vietas, visas nepieciešamās
izziņas (piemēram, no CSDD, PMLP utt.) ir iespējams tiešsaistē
saņemt elektroniski, kā arī šos datus nosūtīt elektroniski UR,
kam tie vairs nav atkārtoti jāievada savās sistēmās.

Komercķīlu ņēmēju TOP 10 pēc Komercķīlu maksimālo prasījumu
kopsummas skat. tabulā.

Savukārt, pēc noslēgto komercķīlu līgumu skaita līderis šobrīd
ir akciju sabiedrība GE Money (10,442 darījumi ar maksimālo
prasījumu kopsummu 77,144 miljoni LVL).

Papildus informācijai

Komercķīlu statistika:
http://www.lursoft.lv/stat/kr.html

Komercķīlu meklēšana pēc firmas nosaukuma vai komercķīlas
priekšmeta:
http://www.lursoft.lv

Komercķīlu meklēšana pēc jebkura vārda komercķīlu akta
(dokumenta) tekstā:
http://www.latne.lv/siets.php?q=&d=kr

Komercķīlu reģistra veidlapas un e-pieteikumi:
http://www.veidlapas.lv/?a=2

Komercķīlu reģistrs mobilajos tālruņos (SMS un WAP
formā)
http://www.lursoft.lv/?a=92&v=lv