Visvairāk uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem – Durbes novadā

Pētot uzņēmējdarbības tendences reģionos, lielākoties priekšplānā izvirzās Latvijas lielās pilsētas vai arī Rīgas pievārtē izvietotās pašvaldības. Tieši šeit koncentrēts lielākais iedzīvotāju skaits, līdz ar to, arī ir visvairāk uzņēmumu, kas līdzi nes arī darba vietas un samaksātos nodokļus.

Mazākām pašvaldībām ar šīm vietvarām absolūto skaitļu ziņā konkurēt ir grūti, tāpēc to vārdi praktiski nekad nav redzami topos, kuros apkopotas pašvaldības ar lielāko uzņēmumu skaitu, novadi, kuru uzņēmumi radījuši lielāko peļņu.

Tāpēc Lursoft, lai pierādītu, ka arī tālākos reģionos strādā veiksmīgi uzņēmumi, kuri, neskatoties uz varbūt mazo iedzīvotāju skaitu pašvaldībā, var sekmīgi vairot peļņu un radīt vērā ņemamu apgrozījumu, apkopojis datus par pašvaldībās reģistrēto uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem. Pētījuma ietvaros analizēti arī uzņēmumu finanšu rādītāji un samaksāto nodokļu apjoms uz 1000 iedzīvotājiem.

Priekšā lielajiem – Durbe un Rauna

Lai gan vislielākais uzņēmumu skaits starp visām pašvaldībām reģistrēts Rīgā (98 443 aktīvi uzņēmumi), aiz kuras seko Liepāja (5 310 uzņēmumi) un Jelgava (4 386 uzņēmumi), rēķinot uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, lielās pašvaldības apsteiguši Durbes un Raunas novadi.

Lursoft aprēķinājis, ka Durbes novadā patlaban reģistrēti vien 425 aktīvi uzņēmumi, kas to starp visām Latvijas pašvaldībām ierindo 73.vietā, savukārt pēc iedzīvotāju skaita Durbes novads ierindojas 103.pozīcijā blakus Zilupes un Pāvilostas novadiem. Lursoft izpētījis, ka Durbes novadā uz 1000 iedzīvotājiem patlaban reģistrēti 146 uzņēmumi, un, lai gan tas ir vairāk nekā galvaspilsētā vai citās lielajās pašvaldībās, salīdzinot ar 2016.gada rezultātiem, divu gadu laikā rādītājs sarucis par 6,08 uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem. Tiesa, neskatoties uz to, Durbes novadam izdevies apsteigt galvaspilsētu, kas 2016.gada pētījuma rezultātos atradās pirmajā vietā ar 158,51 uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem.

Tikai nedaudz no Durbes novada atpaliek Raunas novads, kur reģistrēti 144,39 aktīvi uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. Atšķirībā no pirmās vietas, Raunas novadā aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem pēdējo divu gadu laikā pieaudzis. Lursoft dati liecina, ka 2016.gadā tie bija 139,43 uzņēmumi.

Pēc Durbes un Raunas novadiem tūlīt sekot arī Rīga ar 140,42 uzņēmumiem uz pašvaldībā reģistrētiem 1000 iedzīvotājiem. Galvaspilsēta atrodas līderos gan pēc pašvaldībā reģistrēto uzņēmumu skaita, gan arī uzņēmumu finanšu rādītājiem. Lursoft dati atklāj, ka Rīgā reģistrētie uzņēmumi 2017.gadā apgrozīja 36,12 miljardus eiro, kas veido 64,12% no kopējā apgrozījuma, kuru pagājušajā gadā radījuši Latvijā reģistrētie uzņēmumi.

Pierīgas pašvaldības ir simpātiskas investoriem, ko apliecina arī to atrašanās saraksta TOP 5. Mārupes, Garkalnes un citu Rīgai tuvējo pašvaldību fenomens slēpjas galvaspilsētas tuvumā un biroju un noliktavu izbūvei pieejamās teritorijās, kā dēļ daudzi Latvijas lielie uzņēmumi par savu atrašanās vietu izvēlējušies tieši galvaspilsētai tuvējos novadus. Šo iemeslu dēļ arī saraksta ceturtajā pozīcijā ar 137,17 uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem ierindojies Mārupes novads, bet Garkalnes novads ar 130,08 uzņēmumiem – 5.vietā. Mārupes novadā rādītājs kopš 2016.gada sarucis par 8,95 uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem, bet Garkalnes novadā samazinājies par 4,78 uzņēmumiem.

Novadi/pilsētas ar lielāko aktīvo uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem:

1. Durbes novads: 146 uzņēmumi;
2. Raunas novads: 144,39 uzņēmumi;
3. Rīga: 140,42 uzņēmumi;
4. Mārupes novads: 137,17 uzņēmumi;
5. Garkalnes novads: 130,08 uzņēmumi.

Mārupes novada fenomens

Tieši Rīgas tuvumā esošās pašvaldības, pateicoties tam, ka tajās koncentrēti daudzi lielie uzņēmumi, izvirzījušās priekšplānā, rēķinot uzņēmumu nodrošināto darba vietu skaitu uz pašvaldībā reģistrēto iedzīvotāju skaitu. Īpaši šeit jāizceļ pirmajā vietā esošais Mārupes novads, kurā, balstoties uz Reģionālās attīstības indikatoru moduļa datiem, reģistrēti 21229 iedzīvotāji, kamēr pašvaldības teritorijā reģistrēto uzņēmumu nodrošināto darba vietu skaits ir par 9,86% lielāks. Šī iemesla dēļ Mārupes novads arī ierindojies pirmajā vietā pēc novadā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaita, attiecinot to pret iedzīvotāju skaitu.

Lursoft izpētījis, ka divu gadu laikā saraksta galvgalis saglabājies nemainīgs, aiz Mārupes novada otrajā vietā sekojot Ķekavas novadam, kura uzņēmumi ar darba vietām spēj nodrošināt 68,17% no visiem novadā reģistrētajiem iedzīvotājiem, Stopiņu novads (66,49%), Rīga (52,28%) un Babītes novads (41,37%).

Vienlaikus jānorāda, ka ne visos novados situācija ir tik pozitīva. Tā, piemēram, 16 pašvaldībās reģistrētie uzņēmumi ar darba vietām spēj nodrošināt mazāk nekā 10% no vietvaras teritorijā reģistrētajiem iedzīvotājiem. Vissliktākā situācija ir Aglonas novadā, kurā reģistrēti 3589 iedzīvotāji, kamēr uzņēmumi spēj nodrošināt vien 103 darba vietas. Būtiski labāka situācija nav arī Riebiņu un Vaiņodes novados.

Novadi/pilsētas, kurās reģistrēts lielākais darbinieku skaits, attiecinot pret pašvaldībā reģistrēto iedzīvotāju skaitu:

1. Mārupes novads;
2. Ķekavas novads;
3. Stopiņu novads;
4. Rīga;
5. Babītes novads.

Labākie finanšu rezultāti uz vienu iedzīvotāju – Rīgas reģionā

Analizējot pašvaldībās reģistrēto uzņēmumu finanšu rādītājus, pirmajās vietās izvirzījušies jau pieminētie Mārupes un Stopiņu novadi, kā arī Rīga. Savukārt pozitīvs pārsteigums, rēķinot novadā reģistrēto uzņēmumu peļņu uz 1000 iedzīvotājiem, ir Smiltenes novads.

Lursoft pētījuma dati rāda, ka Smiltenes novadā reģistrēti 1 047 uzņēmumi, un tie pērn ar darba vietām nodrošināja 4709 darbiniekus. Šie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā spēja apgrozīt 407,58 milj.EUR un nopelnīt 31,98 milj.EUR. Pēdējos trīs gadus lielāko apgrozījumu Smiltenes novadā uzrādījis tirgotājs SIA “Firma Madara 89”. Aizvadītajā gadā tie bija jau 104,59 milj.EUR jeb par 38,53% vairāk nekā 2016. gadā. Uzņēmums gadu noslēdza ar 7,46 milj.EUR peļņu.

Likumsakarīgi, ka līdzīga aina vērojama, arī analizējot pašvaldību teritorijās reģistrēto uzņēmumu samaksātā UIN apjomu uz 1000 iedzīvotājiem. Tāpat kā finanšu rādītāju gadījumā, arī pēc samaksātā UIN apjoma pirmajās vietās ir Rīga un tās apkārtnē esošās pašvaldības, savukārt pārsteigums ir piektajā vietā esošais Aknīstes novads.

Lietuvas pierobežā esošajā novadā patlaban reģistrēti 186 uzņēmumi un tajos 2017.gadā bija nodarbinātas 830 personas, kamēr pašvaldības teritorijā reģistrēti 2 725 iedzīvotāji. Lursoft aprēķinājis, ka Aknīstes novadā reģistrētie uzņēmumi pērn apgrozīja 38,97 mil.EUR, nopelnīja 6,76 milj.EUR. Novadā pagājušajā gadā reģistrēti seši uzņēmumi ar apgrozījumu, kas pārsniedz 1 miljonu eiro, no kuriem lielākais ir 1996.gadā reģistrētais kūdras ieguves uzņēmums SIA “HAWITA baltic”. Vāciešiem piederošais uzņēmums 2017.gadā apgrozīja 14,85 milj.EUR un samaksāja 408,18 tūkst.EUR lielu UIN. Novadā reģistrēto uzņēmumu kopējais UIN pērn veidoja 825,98 tūkst.EUR jeb 303,11 tūkst.EUR uz 1000 iedzīvotājiem.

Viszemākie UIN maksājumi uz 1000 iedzīvotājiem 2017.gadā reģistrēti Latgales reģionā – Baltinavas (1,38 tūkst.EUR uz 1000 iedzīvotājiem), Ciblas (1,58 tūkst.EUR uz 1000 iedzīvotājiem) un Vārkavas (2,09 tūkst.EUR uz 1000 iedzīvotājiem) novados.

Pašvaldību reitingi