Pēc saimnieciskās darbības apturēšanas apritē atgriežas vien retais uzņēmums

Pagājušajā gadā lielu plašsaziņas līdzekļu, kā arī sabiedrības uzmanību izpelnījās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par Latvijā populārā sludinājuma portāla www.ss.lv administrētāja SIA Internet saimnieciskās darbības apturēšana.

Līdz šim šis bijis skaļākais saimnieciskās darbības apturēšanas gadījums, taču statistikas dati liecina, ka šis process ir kļuvis par ierastu ikdienas rutīnu, jo ik dienas saimnieciskā darbība dažādu iemeslu dēļ tiek apturēta vairākiem desmitiem uzņēmumu.

Ar ko nodarbojas, kur reģistrēti un cik sen uzsākuši savu darbu uzņēmumi, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība? To pētījuma ietvaros noskaidrojis Lursoft, analizējot teju 25 tūkstošu uzņēmumu, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība, datus.

Pēdējos gados saimnieciskā darbība apturēta retāk

Lursoft pētījuma dati atklāj, ka saimnieciskā darbība šobrīd apturēta 11,67% no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, no tiem teju piektdaļa jeb 18,82% ir mazkapitāla SIA.

Lai gan pēdējos gados vērojama tendence saimniecisko darbību apturēt retāk nekā, piemēram, 2014. vai 2015.gadā, vēl ik dienu tiek pieņemti lēmumi par vairāku desmitu uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanu.

Ņemot vērā šo uzņēmumu lielo skaitu un to, ka ik dienu saimnieciskā darbība tiek apturēta aizvien jauniem uzņēmumiem, visērtākais veids, kā sekot līdzi tam, vai kādam no klientiem vai piegādātājiem nav apturēta saimnieciskā darbība, ir Klientu Portfeļa monitorings. Ar tā palīdzību iespējams savlaicīgi saņemt informāciju par saimnieciskās darbības apturēšanu, līdz ar to arī operatīvi reaģēt, lai izpildītu normatīvajos aktos noteikto, ka nodokļu maksātājiem ir aizliegts veikt darījumus ar komersantiem, kuru saimniecisko darbību apturējis VID, tostarp arī gadījumos, kad saimnieciskā darbība apturēta pēc uzņēmuma paša iniciatīvas.

Apkopotie dati par laika periodu no 2012.gada rāda, ka līdz šim saimnieciskā darbība apturēta 43 697 uzņēmumiem, kas daudziem bijis liktenīgs solis, jo no tiem 17 431 jeb 39,90% uzņēmumu šobrīd jau likvidēti, bet tikai 3,33% uzņēmumiem saimnieciskā darbība atjaunota. Tiesa, jānorāda, ka viena uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšana nelielai daļai uzņēmēju nav bijis šķērslis domām par jauna biznesa izveidi. To parāda Lursoft dati, kuri atklāj, ka 3,81% gadījumu uzņēmumu dalībnieki pēc tam, kad apturēta saimnieciskā darbība tiem piederošai firmai, izveidojuši jaunu uzņēmumu.

Jānorāda, ka vairumā gadījumu saimnieciskā darbība apturēta uzņēmumiem, kuri jau ilgstoši darbojušies biznesā, proti, šo uzņēmumu vidējais vecums sasniedzis 10 gadus.

Vairākums nekad nav iesnieguši gada pārskatus

Pārsteidzošs ir fakts, ka no visiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība, 40,66% komersantu nekad nav iesnieguši gada pārskatus. Iespējams, šis fakts pats par sevi neraisītu tik lielu izbrīnu, ja ne vien apstāklis, ka šo uzņēmumu vidējais vecums ir 8 gadi. Tas nozīmē, ka tie jau ilgstoši darbojušies biznesā, nepildot pienākumu, kuru paredz likums.

Lursoft aprēķinājis, ka finanšu pārskatus par 2016.gadu iesnieguši vien 2,25% uzņēmumu. No visiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība, 7,20% gadījumu pēdējais gada pārskats iesniegts 2015.gadā, 8,08% – 2014.gadā, bet vēl 7,62% – 2013.gadā. Protams, neiztrūkst arī tādu komersantu, kuru pēdējais finanšu pārskats iesniegts pirms desmit gadiem. Tādi no visu uzņēmumu kopējā skaita ir 6,05%.

Pētījums atklāj, ka no visiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība un kuri iesnieguši pārskatus par 2016.gadu, vairāk nekā pusei uzņēmumu jeb 51,88% apgrozījums bijis 0 eiro, savukārt pārējo uzņēmumu, kuru saimnieciskā darbība apturēta, vidējais apgrozījums 2016.gadā bijis vien 3,57 tūkst.EUR. Minētie uzņēmumi šajā gadā strādājuši ar 89 eiro zaudējumiem un to vidējais strādājošo skaits bijis 1 darbinieks.

Apgrūtinājumi uzņēmumiem, kuriem patlaban reģistrēta saimnieciskā darbība:

• 0,28% patlaban ir aktuāls maksātnespējas process;
• 9,48% ir uzsākts likvidācijas process;
• 68,47% uzņēmumu pieņemts lēmums par darbības izbeigšanu;
• 80,56% gadījumu uzņēmumiem ir reģistrēts vismaz viens nodrošinājums.

Vairāk nekā puse – no Rīgas

Lursoft pētījumi rāda, ka Rīgā patlaban reģistrēta puse no visiem Latvijā esošajiem uzņēmumiem, savukārt no visiem uzņēmumiem, kuru saimnieciskā darbība patlaban apturēta, galvaspilsētas uzņēmumi veido pārliecinošu vairākumu jeb 68,57%. Vēl 14,67% no visiem uzņēmumiem ar apturētu saimniecisko darbību reģistrēti Pierīgā, savukārt pārējos reģionos šo uzņēmumu sadalījums ir teju līdzīgs. Atšķirība vērojama vien Latgalē, kur ir vismazākais skaits komersantu ar apturētu saimniecisko darbību, proti, 3,27% no kopējā Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaita ar apturētu saimniecisko darbību.

37,52% no šiem uzņēmumiem reģistrēti Daugavpilī, bet vēl 17,71% – Daugavpils novadā.

Lursoft aprēķini rāda, ka no visiem Latgalē reģistrētajiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība, 13,04% uzņēmumu uzsākts likvidācijas process, bet 42,19% gadījumu pieņemts lēmums par uzņēmuma darbības izbeigšanu.

Lēmums par uzņēmuma darbības izbeigšanu pieņemts:

• 42,19% no visiem Latgalē reģistrētajiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība;
• 51,17% no visiem Kurzemē reģistrētajiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība;
• 56,72% no visiem Vidzemē reģistrētajiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība;
• 61,26% no visiem Zemgalē reģistrētajiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība;
• 66,33% no visiem Pierīgā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība;
• 72,57% no visiem Rīgā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība.

Teju ceturtajai daļai – ārvalstu kapitāls

Lursoft aprēķinājis, ka no visiem uzņēmumiem, kuru saimnieciskā darbība patlaban ir apturēta, 23,85% gadījumu uzņēmumu pamatkapitālā savus līdzekļus ieguldījuši arī ārvalstu investori.

Raugoties, kuru valstu ieguldījumi visbiežāk dominē, redzams, ka pirmajās vietās ierindojušās tuvējās kaimiņvalstis. Proti, visbiežāk saimnieciskā darbība apturēta uzņēmumiem, kuru pamatkapitālā savus līdzekļus ieguldījuši investori no Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas. Šāda statistika ir likumsakarīga, ņemot vērā, ka šo valstu investori arī visbiežāk veic ieguldījumus Latvijā reģistrētajos uzņēmumos.

TOP 5 ārvalstis, kuru pārstāvjiem visbiežāk pieder daļas uzņēmumos, kuru saimnieciskā darbība patlaban apturēta:

1. Krievija;
2. Lietuva;
3. Baltkrievija;
4. Igaunija;
5. Ukraina.

Teju piektdaļā gadījumu (19,88%) no visiem ārvalstniekiem piederošajiem uzņēmumiem, kuriem patlaban apturēta saimnieciskā darbība, strādā vairumtirdzniecības nozarē, vēl 9,17% – mazumtirdzniecības, bet 3,61% – specializēto būvdarbu jomā.

Jāpiebilst, ka no ārvalstu investoriem piederošajiem uzņēmumiem, kuru saimnieciskā darbība patlaban apturēta, vien retais uzņēmumus iesniedzis gada pārskatu par 2016. gadu, proti, vien 2,90%, savukārt absolūtam vairākumam jeb 83,94% reģistrēti arī nodrošinājumi.

Saimniecisko darbību visbiežāk aptur tirgotājiem, būvniekiem un ēdinātājiem

Pētījuma dati rāda, ka teju ceturtajai daļai (23,09%) no visiem uzņēmumiem ar apturētu saimniecisko darbību nav zināma to darbības nozare. Tas izskaidrojams ar to, ka liela daļa uzņēmumu nekad nav iesnieguši gada pārskatus, tādējādi izvairoties informēt par savas darbības virzienu un rezultātiem.

Savukārt starp pārējiem uzņēmumiem ar apturētu saimniecisko darbību priekšplānā izvirzījušies komersanti, kuri strādā tirdzniecības, būvniecības un ēdināšanas pakalpojumu jomās.

71,50% gadījumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuriem apturēta saimnieciskā darbība, reģistrēti Rīgā, bet 27,78% tirgotāju ir ar ārvalstu kapitālu.

TOP 5 nozares, kuru uzņēmumiem patlaban visbiežāk apturēta saimnieciskā darbība:

1. Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (12,94%);
2. Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (12,02%);
3. Specializētie būvdarbi (5,11%);
4. Ēdināšanas pakalpojumi (3,98%);
5. Ēku būvniecība (3,50%).

Šāds nozaru sadalījums saglabājies teju visu laiku kopš aktualizējies jautājums par uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanu. Tas redzams, apkopojot datus par nozarēm, kuru uzņēmumiem līdz šim visbiežāk apturēta saimnieciskā darbība. Tiesa, ir gan kāds izņēmums, proti, ēdināšanas pakalpojumus šajā topā nomainījuši uzņēmumi, kuri nodarbojas ar automobiļu un motociklu tirdzniecību un remontu. Šie uzņēmumi veido 3,98% no kopējā uzņēmumu skaita, kuru saimnieciskā darbība savulaik bijusi apturēta.

Atskatoties pagātnē, atceramies, ka 2014.gadā VID nodokļu maksāšanas disciplīnas uzlabošanai automobiļu apkopes un remonta nozares uzņēmumiem pievērsa pastiprinātu uzmanību, piesolot veikt preventīvos un represīvos pasākumus. Kā redzams pēc datiem, VID savus solījumus arī realizējis dzīvē, jo tieši 2014.gadā pieaudzis auto tirdzniecības un remonta nozarē strādājošo uzņēmumu skaits, kuriem apturēta saimnieciskā darbība.

Lursoft aprēķinājis, ka, 2014.gadā saimnieciskā darbība apturēta par 19% automašīnu tirdzniecības un remonta nozarē strādājošajiem uzņēmumiem vairāk nekā 2013.gadā. Tikmēr, piemēram citu nozaru uzņēmumu vidū šāds pieaugums 2014.gadā nav novērtos. Piemēram, ēku būvniecības nozarē pieaugums 2014.gadā veidojis  4,71%, savukārt juridisko un grāmatvedības jomā strādājošajiem uzņēmumiem 2014.gadā saimnieciskā darbība apturēta pat par 7,48% gadījumu retāk nekā 2013.gadā.

TOP 5 nozares, kurās strādājošiem uzņēmumiem kopš 2012.gada visbiežāk apturēta saimnieciskā darbība:

1. Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (14,42);
2. Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (12,54%);
3. Specializētie būvdarbi (5,44%);
4. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (3,98%);
5. Ēku būvniecība (3,81%).

Lai gan automobiļu tirdzniecības un remonta joma pāris gadus iepriekš atradusies zem palielināmā stikla, kā rezultātā daļai uzņēmumu VID konstatēto nepilnību dēļ apturējis saimniecisko darbību, šīs nozares uzņēmumi atrodami starp tiem komersantiem, kuri pēc saimnieciskās darbības apturēšanas visbiežāk savu darbību vēlāk atjaunojuši.

Lursoft aprēķinājis, ka visbiežāk, novēršot VID konstatētās nepilnības vai arī pēc pašu lēmuma, ja iepriekš uzņēmums pats bijis iniciators saimnieciskās darbības apturēšanai, darbību atjaunojuši vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi (šī nozare arī veido lauvas tiesu no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem). Savukārt trešajā vietā ierindojušies uzņēmumi, kuri veic darbības ar nekustamo īpašumu (6,79%). Tāpat arī TOP 5 sarakstā atrodami uzņēmumi, kuru pamatdarbība saistīta ar specializēto būvdarbu veikšanu (5,01% no visiem uzņēmumiem, kuriem pēc saimnieciskās darbības apturēšanas darbība atkal atjaunota), savukārt sarakstu noslēdz jau iepriekš pieminētie automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta uzņēmumi (4,53%).

TOP 5 nozares, kuru uzņēmumi pēc saimnieciskās darbības apturēšanas visbiežāk atjaunojuši savu darbību:

• Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (10,57% no visiem uzņēmumiem, kuri atjaunojuši saimniecisko darbību);
• Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (10,15% no visiem uzņēmumiem, kuri atjaunojuši saimniecisko darbību);
• Operācijas ar nekustamo īpašumu (6,79%);
• Specializētie būvdarbi (5,01%);
• Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (4,53%).

* dati apkopoti uz 15.02.2018.